Cēli un droši uz Raunas Staburagu

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes.

“Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa.

“Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida laikā, tad bija tādas prasības,” atklāja projekta autors Zintis Butāns un atzina, ka izaicinājumu bijis gana, vispirms jau mainīgais reljefs. Šīs viņam ir trešās Raunā projektētās kāpnes. Uz Raunas pilsdrupām ved 102 pakāpieni, tad tapa kāpnes Dzirnavgravā. Cik pakāpienu ir līdz Staburagam, katrs pats var skaitīt, bet vairāk nekā uz pilsdrupām.

Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa pastāsta, ka pašvaldība vairākkārt    iesniedza projekta pieteikumu      valsts finansējumam, bet atbalsts netika gūts.    “Tagad tas ir lielākais pašvaldības investīciju projekts,” viņa uzsvēra. Raunēnietis, Smiltenes novada domes deputāts Andris Abra­movs    atgādina, ka trīs gadus iets, lai projektu īstenotu. Deputātiem no Raunas A.Ab­ra­movam, Mārtiņam Vīgantam un kaimiņam, blomēnietim Ervinam    Labanovskim izdevās pārliecināt kolēģus, cik svarīgi ir atjaunot kāpnes uz Staburagu. “Arguments bija vienkāršs – Raunas Staburags ir novadā apmeklētākais dabas objekts, ja    uz to ved sapuvušas kāpnes, par kādu tūrisma attīstību varam runāt,” saka E.Labanovskis.    Gadā Raunas Staburagu apmeklē ap 16 tūkstošiem tūristu.

Kāpņu būvniecība no pašvaldības budžeta izmaksāja    136 278 eiro. L Zūdiņa pastāstīja, ka dzirdēts vērtējums, ka metāla kāpnes neiederas ainavā. “Koka kāpnes pēc septiņiem astoņiem gadiem    ir jāatjauno, tad vairs ar remontu nepietiek. Grava ir mitra, noēnota, koks nekalpo ilgi. Metāla kāpnes izvēlējāmies, domājot ilgtermiņā,” skaidroja L.Zūdiņa.    Kāp­ņu un platformu teritorijā uzstādīti solārā apgaismojuma komplekti, kas ir inovācija dabas objekta apmeklējumam diennakts tumšajā laikā. Arī pats Staburags tumsā    ir viegli izgaismots.   

Noejot pa kāpnēm, Staburaga klints pakājē izveidota platforma, kur vērot unikālo dabas objektu, klausīties upes čaloņā.    L.Zūdiņa pastāstīja, ka drīzumā tiks īstenots labiekārtošanas projekts, kuram gūts “Leader” finansējums. Iepirku­mā pieteikušies trīs pretendenti. Par gandrīz desmit tūkstošiem eiro uz terases pie klints tiks uzstādīti soli, stāvlaukumā ierīkota atpūtas vieta ar galdu un soliem, ugunskura vieta, velonovietne.   

Pašvaldības vides pārvaldības speciāliste    Sallija Lakina uzsvēra, ka Staburaga dabas aizsardzības plānā skaidri pateikts, ko teritorijā drīkst un ko nedrīkst darīt. “Vislielāko kaitējumu eglēm nodara astoņzobu mizgrauzis. Bojātos kokus drīkstēja izzāģēt, bet tos nevar dabūt ārā no gravas. Mizgrau­zis turpina postīt egles. Te­ritorijā stādīt nedrīkst, labi, ka ieaugušās mazās eglītes, bet jāpaiet gadiem, lai tās noēnotu klints apkārtni,” pastāstīja S.Lakina. Raunēnietis Uldis Rudzītis atceras, ka pirms gadiem, karstā dienā nokāpjot pie Staburaga, tur bijis vēsi, saule redzama vien caur kokiem. “Tagad pie klints atklāts laukums,” bilda raunēnietis, bet S.Lakina paskaidroja, ka no sau­les cieš arī klints, šūnakmens žūst, arī sūnas vairs nav tik zaļas.

Raunas Staburags ir raunēniešu gadsimtu mantojums. Daudzi atceras milža divas raudošās acis, tagad kāda Staburaga apmeklētāja novērtēja: “No mūsu Milža palicis Šķielacis”. Un Latvijas vienīgā Staburaga sabrukšanā vislielāko kaitējumu nodarījuši apmeklētāji. Uzraksti, ka uz klints nedrīkst kāpt, tiek ignorēti. “Atbraukusi tūristu kompānija. Jaunietis ar lielu suni uzkāpis uz klints. Par aizrādījumu pasmīnēja un diezin vai saprata, kāpēc nedrīkst,” pārdomās dalījās S.Lakina un atklāja, ka vislielākais nepatīkamais pārsteigums bijis ieraudzīt kādas kosmētikas firmas reklāmu, kurā jauna meitene staigā pa Staburaga klinti un reklamē dabisko kosmētiku. Kā pasargāt Staburagu? Konkrētas atbildes nav. Ja uzstādītu    novērošanas kameras, tad kādam tajās redzamajam nepārtraukti jāseko.    

Priecājoties par savu Staburagu un jaunuzbūvētajām kāpnēm, raunēnieši atzina, ka būtu tikai taisnīgi, ja par unikālā dabas objekta apmeklējumu tiktu prasīta samaksa. Kaut simboliska. Svarīgi arī, lai ērti ar viedtālruni var samaksāt.

Kamēr būvnieki strādāja, no stāvlaukuma tika izveidota neliela dabas taka, kas apmeklētājiem nodrošināja iespēju aiziet līdz Staburagam. Taku uzturēs arī turpmāk, lai dažādotu piekļuves iespējas. Bet pa metāla kāpnēm ar augstpapēžu kurpēm iet nav ieteicams, iznākums ir katra paša atbildība.