Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Būt kopkorī. Starp tūkstošiem

Druva
23:00
05.06.2008
6

“Māja pilna ar bildēm,” saka cēsnieks Valdis Nīmanis. Deviņdesmitgadnieks, ilggadējs korists, kurš atzīst, ka dziedātu vēl šodien, ja kultūras centrā skatuvei pakāpieni būtu zemāki. Sirmais vīrs piebilst, ka sapņos bieži vien ir kora mēģinājumos, kopā ar koristiem.

Dzīves brāzmainie viļņi viņam daudz ņēmuši un arī devuši. “No bērna kājas esmu dziedājis,” saka Valdis un ar lepnumu stāsta, ka tēvs dziedājis Priekuļu korī, un arī parāda senu fotogrāfiju ar koristiem. Viņš mācījies vijoles spēli pie Helmera Pavasara, domājis arī nākotni saistīt ar mūziku, bet korekcijas sapņos un dzīvē izdarīja 1941.gada 14.jūnijs. “Sibīrijā arī dabūju vijolīti paspēlēt. Pat Krasnojarskā ar komandanta atļauju piedalījos mūzikas festivālā. Spēlēju Šūmaņa “Sapņojumu”, žūrija pārmeta, kāpēc nespēlēju latviešu dziesmas, viņiem būtu interesantāk,” atmiņās kavējas Valdis Nīmanis un piebilst, ka festivāla diploms vēl saglabājies. Savulaik mācījies kopā ar Pēteri Grāveli, viņš kļuva pazīstams dziedātājs, kas zina, varbūt…

Pēc atgriešanās V. Nīmanis spēlējis Cēsu simfoniskajā orķestrī, dziedājis korī “Gauja”. “Daudz bija jāuzstājas, orķestrī strādājām nopietni, ” uzsver vijolnieks. Kad simfoniskais orķestris pārtrauca darbību, Valdis kļuva par “Vidzemes” dziedātāju.

“Oļģerts Cintiņš bija brīnišķīgs diriģents. Ar motociklu no Rīgas brauca uz mēģinājumiem. Ar viņu labi sapratāmies,” stāsta korists un atzīst, ka diriģents viņam īpaši palīdzējis balsi trenēt, dziedot E. Dārziņa dziesmas. Valdis arī uzstājies kopā ar operdziedātāju Annu Šņukuti. Bet, kā jau katram dziedātājam, arī pēc gadiem visspilgtākā atmiņā ir Dziesmu svētki. No 1970.gada gan “Vidzemes”, gan vēlāk “Wenden” rindās pabijis visos. Bet dziedātāja stāžā pēdējie bija Rīgas 800 gadei veltītie.

“Stāvēt uz estrādes, būt starp tūkstošiem, tas ir iespaids, ko neizstāstīt,” saka Valdis Nīmanis. Visdziļāk sirdī, kā Haralds Mednis diriģējis “Lauztās priedes”, kā pratis izvilināt un apturēt dziesmas skanējumu. Par Leonīdu Vīgneru korists saka, ka viņš bijis talantīgs un rupjš diriģents. Klausīt Leonīda Vīgnera rokai nācies, arī spēlējot orķestrī. Reiz saniknojies, viņš skarbi kādam mūziķim teicis: “Ko tu kā zilonis ar snuķi pa stīgām staigā”. Gido Kokara žesti cēsniekam nav patikuši, nepratis pēc tiem izdziedāt.

“Kad paklausos, kādas tagad dziesmas dzied, man tās neiet pie sirds. Dziesmu svētki ir tautas svētki, un nav pareizi, ka tajos dzied samocītas, grūtas dziesmas. Tā ir reize, kad jāskan tautasdziesmām. Lai gan pēdējos gados komponisti arī tās pārtaisa uz savu modi, saliek tādas apdares, ka dziesma vairs neskan,” domās dalās Valdis Nīmanis. Viņš arī pārliecināts, ka visi, kuri dzied korī, ir brīnišķīgi, laba rakstura cilvēki.

Nedēļa Rīgā visos svētkos bijusi grūta – garie mēģinājumi, neparedzamie laika apstākļi. “Neviens jau nečīkstēja, kas bija jādara, to darījām. Reiz gan diriģenti nokaitinājām. Lija, koncerts beidzās, Mežaparkā tumšs, aizgājām uz autobusu. Bijām slapji izlijuši. Diriģente, mūsuprāt, kavējās, un mēs braucām uz skolu. Kad viņa ieradās, tad gan paskandalēja, bet ātri vien piedeva,” atceras korists un vēl izstāsta, ka “Wenden” saimnieks Arkādijs Suškins, būdams kombināta direktors, korim uz Rīgu atvedis alus muciņu, ka ar vīriem kopā priecājies par kora piedalīšanos Dziesmu svētkos. Par Dziesmu svētkiem stāstot, viņam iemirdzas acis. No daudzām jo daudzām fotogrāfijām noraugās jauni, smaidīgi koristi. Starp viņiem arī Valdis. “Tas iespaids jau nepazūd. Nogurums gan, un tad vēl un vēl gribas pabūt Mežaparka estrādē,” atklāj Valdis. Dzīvesbiedre Valentīna, ar kuru kopā nodzīvoti 62 pavasari, vien piebilst: “Dziedāšana korī ir viņa dzīve.” Valentīna cītīgi bijusi katrā koncertā, kur Valdis dziedājis. Kas zina, varbūt viņa savā mūžā būtu nodejojusi daudzas lomas, ja dzīves vēji būtu iegriezuši citā virzienā. 1941. gads izmainīja arī ukrainietes Valentīnas dzīves ritumu.

Istabā pie sienas vienā lentē saspraustas visas Dziesmu svētku nozīmītes. Saglabātas visas programmas, grāmatas un izdevumi par Dziesmu svētkiem un koriem “Vidzeme” un “Wenden”. “Nav bijis laika bildes sakārtot. Daudzi albumi pilni,” stāsta Valdis Nīmanis un klusi piebilst, ka daudzi, ar kuriem kopā dziedāts, svētkos un koncertos būts, nu jau Dziesmu svētkus dzied daudz skanīgākos koros.

“Pērn 90 gadu jubilejā pēdējoreiz kopā ar “Wenden” dziedāju “Pūt, vējiņi!”. Koris sveica jubilejā. Tas bija tik sirsnīgi,” saka Valdis Nīmanis un atzīst, ka vēl aizvien mēģinājumu vakaros sirds kļūst nemierīga, atgādina. Valdis Nīmanis pauž pārliecību, ka svētku laikā malā atliks visus darbus un televīzijā skatīsies Dziesmu svētku koncertus. Tie uzjundīs atmiņas, mudinās atgriezties jaunības un brieduma gados tur – uz estrādes Mežaparkā. Starp tūkstošiem. Kopkorī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
29
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
104
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
118
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi