Otrdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Būt dabā un iepriecināt putnus

Sarmīte Feldmane
00:00
14.04.2024
44
1
Putnu Buri

Kurš te dzīvos? Būrīti zīlītēm vai mušķērājiem meistaro Uldis Radziņš, roku iemēģina septiņgadīgais Klāvs Osis. FOTO: Sarmīte Feldmane

Latvijā 10.aprīlī Meža un Putnu dienas. Dzērbenē to pasākumi papildināja cits citu un tapa, sadarbojoties kultūras, tūrisma un jaunatnes lietu speciālistiem.

Novada tūrisma speciālisti rīkoja pārgājienu “Putnu dienas simfonija Dzērbenē”. Interese bija tik liela, ka visi gribētāji netika. 30 cilvēkiem ekskursiju gar gleznaino Ievalčupīti vadīja    Agnese Gaile un Mārtiņš Platacis no Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu putnu grupas. Ekskursanti priecājās par neskartās dabas skaistumu, klausījās putnu dziesmās un mācījās tās atpazīt.

“Ja jau iet putnus klausīties, kaut kas jāņem līdzi putniņiem. Kultūras namā sarīkojām putnu būrīšu darbnīcu. Par darbu interese bija pārsteidzoši liela. Piedalījās gan bērni, gan pusaudži, gan vīri cienījamos gados,” saka pagasta tautas nama vadītāja Daina Šmite. Vecākais mežkopis Uldis Radziņš pastāstīja par putniem, kurus ikdienā redzam pagalmā, kāpēc tie dabā ir nepieciešami. Uldis bija sarūpējis putnu būrīšu sagataves, un mazajiem meistariem atlika vien  sastiprināt mājiņas. “Runājām par zīlītēm, mušķērājiem, kam gatavojām būrīšus. Visi kopā izgatavojām arī vienu būri pūcei,” pastāsta meistars un atklāj, ka pašam pie mājas arī ir daudz zīlīšu un strazdu būrīšu.

Klāvam Osim todien bija septiņu gadu jubileja. Viņš gatavot putnu būrīšus bija atnācis kopā ar ciemiņiem. “Ne tikai viņam, arī man šis ir pirmais būrītis, ko izgatavoju,” atklāja jubilāra mamma Līga, bet brālis Kristers palepojās, ka arī skolā darinājis putnu būri.

Par padarīto visiem bija prieks. Katrs uz būrīša iespējami neredzamākā vietā uzrakstīja savu vārdu. “Tika izgatavotas 20 mājiņas zīlītēm un mušķērājiem un viena pūcei. Ornitologi izraudzīsies, kur pils parkā, kā arī kokos Ievalčupītes krastos mājiņas salikt. Nākampavasar    šie paši meistari varēs nākt tīrīt būrīšus,” saka D.Šmite un uzsver, ka putnu būrīšu gatavošana aizrauj. Ja ar pirmo veicas gausāk, nākamais jau top ātri. Pēteris Sakss paguvis izgatavot piecas mājiņas.

Pavasaris nesteidzoties ienāk Dzērbenē. Ceturtdien interesentiem    padomus dārzā neliegs ainavu dizainere Vineta Radziņa. Būs saruna gan par augļu koku kopšanu, gan augstajām dobēm. Varēs mainīties sēklām, kas pavasarī mazdārziņu kopējiem ir svarīgi, lai varētu izaudzēt to, ko vēlas. Būs arī saruna par dāliju audzēšanu, jaunām un vecām šķirnēm.

“Ar sēšanu un stādīšanu vēl nedrīkst steigties, tāpēc ir laiks runāt par gaidāmajiem darbiem, būt dabā,” saka D.Šmite.

Komentāri

  • Adel saka:

    Ja mes visi apstatos no ikdienas skrejiena un iemacitos priecaties par neskartas dabas skaistumu..klausoties putnu dziesmas..un izjust to neatkartojamo dzivibas skanu un krasu burvigumu..noteikti musu dzive klutu pilvertigaka harmoniskaka..jo ari mes tak esam dala no dabas…

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas

    09:58
    30.04.2024
    37

    Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā 1. maijā četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā – Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas. Rīgā gaismas stari tieksies debesīs pie Brīvības pieminekļa, Rēzeknē – pie Latgales vēstniecības “GORS”, Cēsīs – pie Vidzemes koncertzāles, savukārt Liepājā – “Rožu laukumā”. Mūsu izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā, un […]

    Draudzējas, mācās un atpūšas

    05:22
    30.04.2024
    23

    Mārsnēnu amatierteātris aicināja kaimiņus uz Teātra dienas draudzēšanās pasākumu “Tāds ar tādusatikās”, lai mācītos, dalītos pieredzē, vēl vairāk sadraudzētos un kopīgi atpūstos. Teātra dienas svinības šoreiz atlika uz aprīlī, jo marta nogalē, kad atzīmē šos svētkus, visi bija aizņemti, notika amatierteātru skates. Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve teic: “Parasti Teātra dienā kolektīvi rāda savus iestudējumus, […]

    Forums kopienu un kultūras galvaspilsētas zīmē

    00:00
    30.04.2024
    30

    Dažādām kultūras nozarēm piederīgie un aktīvie cilvēki ne tikai no Cēsu, arī kaimiņu novadiem satikās ikgadējā Cēsu novada kultūras forumā. Šopavasar tajā pēdējā laika aktuālā tēma “Kopienu kultūra. Kultūra kopienās”. “Iepriekšējos gados runājām par jaunu kultūrtelpu meklējumiem un pieejamu kultūru. Par kopienām, līdzdalību daudz    runā, gribam par to runāt no dažādiem aspektiem, dzirdēt pieredzes […]

    Traumas darba vietā – darba devēju piesegšana un desmitiem tūkstošu eiro izmaksas

    13:20
    29.04.2024
    27

    28.aprīlī atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena. Katru gadu apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par darbā gūtām traumām izmaksā vairākus simtus tūkstošu eiro, un arī šogad jau ir pieteikta pirmā lielā atlīdzība, kuras paredzamā izmaksa pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt Valsts darba inspekcija atgādina, ka Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā, […]

    Brauc reibumā

    10:08
    29.04.2024
    28

    Aizvadītajā nedēļas nogalē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 249 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 27 ceļu satiksmes negadījumi, kur trijos gadījumos kopumā cietušas trīs personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 342 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 206 par ātruma pārsniegšanu, kā arī […]

    Svētdien Limbažu novadā dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks

    10:05
    29.04.2024
    17

    Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no 26. aprīļa plkst. 6.30 līdz 29. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – septiņus uz ugunsgrēku dzēšanu, divus uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Piektdien pirms sešiem vakarā ugunsdzēsēji glābēji devās uz Cēsu novada Raiskuma pagastu, kur uz elektrolīnijas […]

    Tautas balss

    Labāk uzraksts, ne karogs

    16:57
    26.04.2024
    23
    Druva raksta:

    “No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

    Uzšļāc ūdeni un dubļus

    16:57
    26.04.2024
    32
    Druva raksta:

    “Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

    Operatīvi, atsaucīgi un laipni

    16:56
    26.04.2024
    24
    Druva raksta:

    “Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

    Ģimnāzijas remonts ievelkas

    09:23
    23.04.2024
    55
    Druva raksta:

    “Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

    Dīvainie valodas nepratēji

    13:26
    16.04.2024
    45
    5
    Druva raksta:

    “Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

    Sludinājumi