Ar kopīgi dziedāto valsts himnu Raunas baznīcā sākās svētbrīdis Raunas Brīvības pieminekļa “Koklētājas” 90.jubilejas svinības.
Mācītājs Edijs Kalniņš atgādināja, ka šodien, kad sabiedrībā ir tik daudz pretišķību, ir jāmeklē kopīgie pamati, uz kuriem varam atsperties, lai dzīvotu tālāk un būtu stipri. Viņš atgādināja, ka arī pirms 90 gadiem pirms pieminekļa atklāšanas visi pulcējās dievnamā, un varam būt lepni par raunēniešiem, kuri uzcēla Brīvības pieminekli, godinot brīvības cīņās kritušos, lepni par tiem, kuri to nosargāja padomju gados. Svētbrīdi ar latviešu kora spēka dziesmām kuplināja Raunas, Jaunpiebalgas un Trikātas pagastu kori.
Pēc svētbrīža raunēnieši un viesi cauri ozolvītņu goda vārtiem devās gājienā uz Brīvības pieminekli. Daudzi ar ziediem, kurus nolika pie pieminekļa, kas tapis no Raunā atrasta akmens, celts pašu rokām, par pašu ziedotu naudu. Nelokāma un nesalauzta “Koklētāja”, varoņu alejas ozolu vainagā skauta, brīvības cīnītāju piemiņai jau 90 gadus klusi spēlē kokli, sargā mieru, atgādinot, cik skaista ir tēvu zeme un ka tautu var izglābt dziesmu gars.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece teica: “Raunas Brīvības pieminekļa vēsture apliecina, cik nozīmīgs ir iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums, kas simbolizē mūsu tautai būtiskas vērtības – brīvību un neatkarību. Tā ir vēstures liecība par savas dzimtenes mīlestību, kas dod cerību grūtos brīžos un iedvesmo arī šodien veltīt visus spēkus Latvijai. Būsim stipri tad, kad sapratīsim, ka mūs vieno kopīgs mērķis, ka Latvija ir tā, kas mūs vieno, tad tā vienmēr būs stipra. Mūsu uzdevums ir to sargāt un darīt stiprāku. ”Ministre pateicās raunēniešiem, kuri vienmēr to sapratuši, jo te mīt gan stiprs dziesmu gars, gan Latvijas brīvības un neatkarības gars.
Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju uzsvēra, ka vēsturiski notikumi pēc laika pārtop par tautas piemiņu, tautas celtos pieminekļos un ieaustā pašapziņā, kas šodienai ir spēka avots un liecība tam mantojumam, ko nododam nākamajām paaudzēm. “Visi esam klātesoši, lai ar cieņas apliecinājumu godinātu Raunas stipros ļaudis un visas Latvijas ļaudis, kuri dzīvību atdeva par brīvu, neatkarīgu Latviju. Esam te, lai saprastu un nodotu nākamajām paaudzēm, ka mūsu Latvija balstās uz šo vīru un sievu dzīvēm, spēku, izturību un savas zemes mīlestību,” teica novada domes priekšsēdētāja vietniece un atgādināja, ka brīvība nav nopērkama par naudu, to nevar saņemt kā balvu, brīvība ir jāizcīna. “Katrs ejam savu Latvijas ceļu, tā ir mūsu ikdiena – mīlestības, maizes un krusta ceļš. To mēs saucam par mūžu, un visi mūži kopā veido Latvijas vakardienu, šodienu un rītdienu,” sacīja A.Harju.
Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa uzsvēra, ka savulaik iedzīvotāju, iedzīvotāju apvienību mērķtiecība, neatlaidība un saliedētība bija stūrakmens pieminekļa tapšanai. Viņa aicināja katram audzināt sevi un godprātīgi, ar atbildību un pienākuma apziņu vērtības,ar kurām lepojamies, nodot nākamajām paaudzēm, ar ko lepoties. “Brīvība nav pašsaprotama, un tikai no mums pašiem atkarīgs, ko rakstīsim nākamajās vēstures lappusēs,”ar lepnumu par cilvēkiem un vietu, kur dzimusi, augusi, skolojusies un strādā, sacīja L.Zūdiņa.
Aktieris Jānis Skanis atgādināja pieminekļa vēsturi, raunēniešu atmiņas par tā atklāšanu.Tas tapis tēlnieka Kārļa Zemdegas godalgotā meta “Es-Dūr”, kas Rīgas Brīvības pieminekļu konkursā ieguva 3. godalgu. Pieminekļa idejas pamatā – šķēps pārvēršas koklē, cīņas gars apvienojas ar dziesmu. “Koklētāja” atklāšanā Valsts prezidents Alberts Kviesis teicis: “Jūs, raunēnieši, esat ne tikai uzcēluši pieminekli kritušajiem varoņiem, bet arī Brīvības pieminekli. Tas ir grūts uzdevums, kas prasīs daudz upuru. To var panākt tikai ar vienprātību.. Mazie ozoliņi, kas še dēstīti, izaugs par kuplu un spēcīgu ozolu birzi. Bet šīs ozolu birzes šalkoņai arvien skanēs cauri granīta kokles skaņas.” Pie pieminekļa izaugušie ozoli katrs atgādina par kādu raunēnieti, kritušo brīvības cīnītāju. Pie ozolu saknēm ieliktas pudeles, kurā stāsts par katru no viņiem. Šāda varoņu aleja nav nekur citur Latvijā.
“”Atstāt zemei lielu, skaistu darbu par zīmi, ka tur esmu dzīvojis. Vai tas piepildīsies?”, “ tā dienasgrāmatā savulaik rakstīja tēlnieks Kārlis Zemdega. Ir piepildījies, to apliecina piemineklis ar nezūdošajiem vārdiem: “Dievs, svētī, Latviju!” Mana sirds silti sveic katru Raunas ieddzīvotāju un ikvienu viesi, prieks un pateicība, ka tautu meita joprojām godā celta, ka kokle spēj pārtapt kara durklī un sargāt šodien un iedod ticību nākotnei. Domās sirdī un garā esmu ar jums, ar tēvu, kura enerģija un domu spēks iekalts šajā piemineklī, dara to mūžam dzīvu. Par mūsu Latviju,” apsveikumā raunēniešiem raksta tēlnieka meita Māra Zemdega, kurai jau 98 gadi.
Pie pieminekļa spēlēja Nacionālo Bruņoto spēku štāba orķestris, sanākušie, sastājušies pie pieminekļa, nogāzē dziedāja līdzi. Raunēnieši sarunās atcerējās vecvecāku, vecāku stāstīto par pieminekļa atklāšanu. Ilona Klice centās fotogrāfijās iemūžināt pieminekļa jubilejas notikumus, lai parādītu mammai Ilgai. “Viņai bija septiņi gadi un atceras, kā tēvs ar riteni uz bomīša viņu atvedis uz pieminekļa atklāšanu. Atceras, ka bijis daudz cilvēku un liels vējš. Pati bijusi satraukusies, tēvs mierinājis. Viņš braucis un strādājis pieminekļa celtniecības darbos. Garām braucot, mamma bieži atceras, cik mazi bija ozoliņi un kā tie izauguši,” pastāsta raunēniete.
Šī diena daudziem paliks atmiņā ne vien ar svinīgo notikumu, bet arī ar piedalīšanos gan goda vārtu ozolu vītnes vīšanā, gan pieminekļa pakājes un dievnama izgreznošanā. “Raunēnieši vienmēr ir atsaucīgi. Ozolu vītnes darināja arī pansijas “Rauna” klienti un darbinieki, aktīvie pensionāri, ne viens vien jau atnesa gatavas, sapītas vairākus metrus garas vītnes. Iedzīvotāji dāvināja ozolzarus, daudzi goda vārtos ir no Nadežda Zālītes mājas,” pastāsta pagasta kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile un piebilst, ka goda vārti 90.gadu jubilejā ir krietni platāki un augstāki nekā bija pieminekļa atklāšanā. Iela tagad ir daudz platāka, un bija jārēķinās, lai pa dienu caur tiem var izbraukt divstāvu autobuss. Gan jau par to, kā naktī tapa goda vārti, vēstīs nākamajās pieminekļa jubilejās.
Brīvības pieminekļa jubileja tika svinēta kopā ar Raunas vārda dienu. Piektdien un sestdien notika koncerti, mākslinieku plenēra izstādes atklāšana, pērn dzimušo raunēniešu godināšana.
Komentāri