Bizness aug līdzi bērniem

Ar zīmolu “Meistariņš” cēsnieki, Ozoliņu ģimene, piedāvā attīstošas rotaļlietas bērniem

Cēsnieki Madara un Mārtiņš Ozoliņi pirms astoņiem gadiem uzsāka savu biznesu ar zīmolu “Meistariņš”, to uzsākot ar aktivitāšu dēļu izgatavošanu mazuļiem.

Tagad top arī gaismas galdi, 18 vēstuļu grāmata, kā arī sniedz pakalpojumu – Ceļojošo gaismu un sajūtu namiņu jaunākā vecuma bērniem, kur viņi var radoši darboties. Bizness radīts, gan līdztekus strādājot algotu darbu, gan pilnībā nododoties savam aicinājumam. Tomēr tikai pērn, izlemjot startēt grantu konkursā “Dari Cēsīm”, abi nolēma no paš­nodarbinātajiem kļūt par uzņēmuma īpašniekiem un, kā atzīst paši, tagad mācās peldēt arī šajos ūdeņos.

Pamatā par “Meistariņu” var uzzināt sociālajos tīklos, bet top arī uzņēmuma mājaslapa, ir atvērts veikals “Etsy” platformā. Gaismas un sajūtu namiņu Ma­dara un Mārtiņš piedāvā kā pakalpojumu pilsētas svētkos, izstādēs, pasākumos, bērni un vecāki tajā labprāt pavada laiku – radoši, jēgpilni un interesanti.

Mārtiņš izgatavo aktivitāšu dēļus un gaismas galdus, Mada­ras lolojums ir 18 ierakstiem paredzēta grāmata, kurā vecāki ik gadu uzraksta vienu vēstuli savam bērnam. “Domāju, saņemot tādu dāvanu savā astoņpadsmitajā jubilejā, bērni ar interesi lasīs vecāku rakstīto. Ir īpaši izstrādāta grāmata meitai, dēlam. Tā kā arī vecvecāki vēlējās mazbērnam atstāt vēstules, tad viens iesējums ir neitrāls, tajā var rakstīt gan omītes un opīši, gan krustvecāki un citi bērnam tuvi cilvēki.”

Ideja par grāmatu radās, kad Madaras un Mārtiņa vecākajai meitai Martai palika gadiņš. Mamma vēlējās uzrakstīt vēstuli par piesātināti aizvadīto gadu, aprakstot piedzīvoto, piefiksējot, kas meitiņai paticis, kādi bijuši lielākie ģimenes izaicinājumi.

Arī doma par aktivitāšu dēli radās no pašu piedzīvotā. Pirms astoņiem gadiem bija jādodas uz jubileju, gribējās uzdāvināt ko tādu, kas nav nopērkams veikalā. “Ārzemju interneta lapās meklējām idejas – redzējām, ka bija aktivitāšu kubiņi, dēlīši, izdomājām, ka puisītim varētu uzdāvināt tādu nopietnāku aktivitāšu dēli. Un, tā kā Mārtiņam ļoti patīk darboties ar koku, viņš pats arī radīja aktivitāšu dēli. Tad par to sāka interesēties un gribēja draugu un paziņu ģimenes,” par biznesa iesākumu pastāsta Madara. Savu­kārt Mārtiņš turpina: “Tobrīd strādāju pilna laika darbu, pēc darba braucu mājās un gāju uz garāžu, kur tapa aktivitāšu dēļi. Cēlos četros rītā, lai trijos dienā pabeigtu darāmo algotajā darbā un pārējo dienas daļu varētu veltīt savai uzņēmējdarbībai. Tomēr, kad sāka nākt pasūtījumi arī no pašvaldību iestādēm, medicīnas iestādēm, sapratu, ka nespēju to sabalansēt ar darbu, tādēļ no 2018. gada sāku strādāt tikai savā biznesā.”

Vaicāti, vai nebija    bažu pilnībā pāriet uz savu uzņēmējdarbību, Madara vērtē, ka nezina nevienu uzņēmēju, kurš ar pilnu pārliecību būtu teicis – jā, viss saies. “Vienmēr ir kādas šaubas. Bet mums bija labi, es turpināju būt arī algotā darbā, tā varējām vieglāk ļauties šim izaicinājumam,”saka Madara.    Kad meita paaugās un viņai mazinājās interese par aktivitāšu dēli, Mārtiņam radās doma radīt izgaismotu galdiņu, uz kura var uzlikt smiltis vai jebko citu, ar ko bērnam interesanti darboties. Arī tas kļuvis par ļoti iecienītu produktu. Nu jau tapis arī cits piedāvājums, bet abi uzskata, ka jāstrādā pie tā, kam var veltīt pietiekami daudz laika, lai nodrošinātu nemainīgi augstu kvalitāti un arī spētu pastāstīt par sevi.

Gatavojot  aktivitāšu dēļus un gaismas galdus, radās doma tos piedāvāt ne tikai kā preci, bet arī pakalpojumu. Sākotnēji Cēsu pilsētas svētkos, festivālā “Lampa” un citos    pasākumos ierīkojuši tirdzniecības telti, bet saprasts, ka vajag ko stabilāku un ērtāku. Madara teic, ka viņi labprāt izdomā ko interesantu un atšķirīgu. Tā jau pirms kovida Mārtiņš sāka metināt īpašu piekabi, kas veidota kā pārvietojams gaismas un sajūtu namiņš. Darināts uz kempera bāzes, lai būtu pietiekami plašs, multifunkcionāls, bet pārvadājams ar vieglo automašīnu. Pan­dēmija apturēja iespēju piedāvāt šādu pakalpojumu. Namiņa pabeigšanu    iekonservēja, bet nu tas pabeigts, Madara un Mārtiņš ar to šogad piedalījās starptautiskā bērnu preču un pakalpojumu izstādē Ķīpsalā, kur namiņš pirmo reizi iemēģināts dzīvē. Mār­tiņš pastāsta, ka tas darbojas no saules enerģijas. Un, tā kā ir vēlme šo pakalpojumu sniegt ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas tirgū, tad ir skaidrs, ka taps vēl citi namiņi.

Daloties biznesa pieredzē, Mārtiņš teic: “Ja vēlas savu uzņēmējdarbību, tad jārēķinās, ka brīvdienu nebūs, atvaļinājuma nebūs, tāpēc tam tiešām ir jābūt aicinājumam. Bet jebkurā brīdī ir iespējams pateikt sev, ka to nevēlies, un iet strādāt algotu darbu. Domāju, daudzi jaunie uzņēmēji piekritīs, ka strādāt pašam par sevi nav viegli, bet tajā pašā laikā tas dod pavisam citu garšu dzīvei, iespēju pašam būt sava laika noteicējam.”

Madara pastāsta, ka abi ilgi domājuši, vai no pašnodarbinātajiem kļūt par uzņēmuma vadītājiem, un grantu konkurss bijis labs stimuls: “Mums ir divi bērni, laika ir tik, cik ir, bet kustībai ir jābūt, tāpēc sapratām, ka jādara tieši tagad. Gribam arī saviem bērniem rādīt un mācīt, ka domājot, plānojot un darot ir iespējams realizēt savas idejas.”

Mārtiņš arī atklāti vērtē, ka Latvijā iedzīvotāju pirktspēja ir mazāka nekā ārzemēs, bet cilvēki šeit novērtē kvalitāti un preces lietderību. Madara arī uzsver: “Cilvēki par tevi nezina, kamēr tu par sevi nestāsti. Arī izstādē dibinājām kontaktus ar citiem uzņēmējiem, potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem un bijām priecīgi, ka ne tikai mēs gājām iepazīties, bet arī pie mums nāca, jo vēlas veidot sadarbību, saredz potenciālu mūsu idejai. Tas norāda, ka ejam pareizajā virzienā.”

Stāstot par produkta cenu, Mārtiņš teic: “Redzam, ka vieniem liekas dārgi, bet citiem ir ļoti pieņemami. Katram produktam ir savs pircējs, tikai viņš jāuzrunā. Mūsu produkts nebūs spontānais pirkums, bet gan pārdomāta izvēle vecākiem, kuri vēlas ko izglītojošu saviem bērniem, kā arī ģimenēs, kurās bērnam ir uzvedības traucējumi, runas traucējumi. Kad esam pasākumos, redzam, ka bērniem ļoti patīk radoši izpausties. Arī mūsu jaunākā meita labprāt darbojas pie gaismas galdiņa, un tajā brīdī multfilmas nav saistošas. Mums bija interesanta pieredze, kad izbraukumā Jaunpie­balgā blakus uzstādīja piepūšamās atrakcijas. Domājām, bērniem neinteresēs mūsu piedāvājums, bet pēc izlēkāšanās viņi un vecāki bija tik priecīgi, ka var pievērsties nomierinošākām nodarbēm. Tā mēs, uzņēmēji ar atšķirīgu piedāvājumu, cits citam netraucējam, bet palīdzam. Bet jāteic, tas, ko izvēlas bērni un par ko viņiem ir interese, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no vecākiem. Būtībā jau tas, ko darām, arī kļūstot pieauguši, ir mūsu vecāku iedots.”