Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Biedrība ir, vajag māju

Sarmīte Feldmane
23:00
04.10.2015
12
Amatn Biedriba 1

Pāris desmiti interesentu bija sanākuši, lai ko vairāk uzzinātu par Cēsu Amatnieku biedrību. To pērn februārī nodibinājis cēsnieks Juris Sokolovs. Izveidojis komandu un aicinājis iesaistīties arī citus.

Modrīte Pavāre, ieskicējot biedrības mērķus un uzdevumus, uzsvēra: “Mums jādomā, ko atstāsim nākamajām paaudzēm, ko paši esam iemācījušies no iepriekšējām. Kultūras mantojums tradīcijās, amatos ir jāsaglabā. Kā saglabāt? Apzināt amatniekus, ko cilvēki prot, kādas ir viņu intereses, iespējas iemācīt citiem. Atrast meistarus, kuri gatavi mācīt. Jābūt iespējai arī meistariem pilnveidoties. To varētu risināt biedrība, ja būtu amatnieku mācību centrs, kur amatnieki mācās mārketingu, kā veidot zīmolu, kā sadarboties ar citiem. Tā iepazīstam cits citu, varam sadarboties un iet tālāk. Iespēju ir ļoti daudz, arī starptautisku.”

To, ka biedrība, kas apvienotu amatniekus, viņu intereses, ir vajadzīga, neviens neapšaubīja. Kā viens no būtiskākajiem uzdevumiem tika minēts – izveidot amatnieku māju, piesaistīt finansējumu, sadarboties, veidot jaunas tradīcijas. Izveidot darbnīcas, kas ikdienā darbojas, kur var redzēt, ko dara amatnieki. Tas reizē būtu arī tūrisma objekts, kur parādītu, ko cilvēki prot un dara. Biedrības iniciatori dalījās pieredzē, ko redzējuši citviet Latvijā. “Un visur amatniekus atbalsta pašvaldības. Vairāki cilvēki ir runājuši domē, vienmēr atbilde bijusi – kam to vajag. Esam sanākuši, lai saprastu, kam to vajag, un varētu iet un runāt tālāk,” skaidroja Modrīte Pavāre.

To, ka pašvaldība neatbalsta amatniekus, apstiprināja teju visi sanākušie. Tos, kuri mēģināja iebilst, ka arī paši amatnieki nav bez vainas, tūlīt apklusināja. Maija Ulme, kura darina viduslaiku un senlatviešu tērpus, stāstīja, ka par to, ko viņa dara, ir liela interese, labprāt savu arodu mācītu arī citiem. “Mums vajag Amatu māju. Tai jābūt pilsētas centrā, tūrisma plūsmā, lai var piebraukt,” viņa uzsvēra.

Viktorija Sīviņa dalījās domās, ka ir ne mazums cēsnieku, kam ir vēlme izpausties. “Ne jau visi kļūst amatnieki, bet cilvēki grib kaut ko jaunu apgūt. Ne viens vien man jautājis, kur varētu iet pamācīties aust. Cēsīs nav, kur. Citās pilsētās kaimiņos, pat pagastos šāda iespēja ir,” sacīja cēsniece, kura brīvajā laikā labprāt auž, ada un mācās ko jaunu.

Krēslu meistars Jānis Ēvele atgādināja, ka jautājums par Amatu māju domes atbalstu un interesi nav radis nekad. “Pirms diviem trim gadiem bija nopietnas sarunas un tikpat nopietni solījumi. No domes viss atkarīgs,” viedokli pauda cēsnieks. Novada domes Attīstības nodaļas speciālists komercdarbības attīstības jautājumos Valdis Nītiņš noliedza, ka domei būtu tāda attieksme pret amatniekiem, Amatu mājas nepieciešamību. Lai domātu par māju, patiešām vispirms ir jābūt skaidram, kam tā nepieciešama, kā to reāli piepildīt, kuri meistari tur strādās. “Lai ko darītu, ir jāzina konkrētas lietas – cik ir amatnieku, kuri gatavi strādāt šajā mājā. Tie, kuri aktīvi strādā, ir iekārtojuši darbnīcas, vai viņi nāks uz Amatu māju? Ir jārunā un jādara,” sacīja pašvaldības speciālists un atgādināja, ka tā nav patiesība, ka domei nevajag amatniekus, Amatu māju. Modrīte Pavāre gan piebilda, ka citas pašvaldības tomēr rod iespējas un jau sen atbalsta šādu ieceri. “Tas nav mūsu izdomājums, ka pašvaldība ir neatsaucīga,” sacīja biedrības iniciatore. Izskanēja priekšlikums, ka jāiesēdina Cēsu domes deputāti autobusā, jāaizved un jāparāda, kā darbojas amatu mājas.

Juris Sokolovs mēģināja mīkstināt viedokļu apmaiņu, atgādinot, ka katram ir savs viedoklis, viņa mērķis, dibinot biedrību, nav bijis, lai cilvēki satiekoties ķildotos. “Tā būs māja sadraudzībai, nevis strīdiem, ko kurš reiz teicis, runājis,” bilda Juris Sokolovs.

Tika arī pārspriests, kā māju uzturēt. Skaidrs – pašvaldībai tā jāiedod izremontēta un vismaz sākumā arī jāfinansē uzturēšana. Vai pašvaldībai ir tādi līdzekļi? Biedrības dibinātājs un atbalstītāji zina, ka ir, iebildumi, ka amatniekiem nevajadzētu atņemt naudu izglītībai un sociālajai jomai, tika nosaukti par demagoģiju.

“Tagad mums ir saraksts ar amatniekiem, kuriem Amatu māja ir vajadzīga. Ar to iesim uz domi – lūk, cilvēki, kam šo māju vajag,” gandarīts sacīja Juris Sokolovs un piebilda, ka viņš un iniciatori ir neatlaidīgi, ja atteiks, ies nākamreiz.

Pēc sanāksmes amatnieki “Druvai” atzina, ka vīlušies. Ja jau biedrība ir nodibināta, aicina tajā stāties, tad jāiepazīstina ar statūtiem. Vai biedrība ir viens cilvēks, kurš darbosies visu vārdā? Izskanēja arī ironija, ka Cēsu Amatnieku biedrība, kas apvienoja meistarus un zeļļus, kā Amatniecības kameras pārstāve Cēsīs darbojās pirms pārskatāma laika. Vai jaunajai biedrībai svarīgākais ir apvienot amatniekus, mācīt amatus, veicināt amatnieku darinājumu tirdzniecību Amatu mājas veikaliņā, skolot amatniekus, piesaistīt tūristus? Vai būtiskākais – lai dome piešķir māju, gan jau zinās, kā izmantot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
19

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
53

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
73
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi