Pāris desmiti interesentu bija sanākuši, lai ko vairāk uzzinātu par Cēsu Amatnieku biedrību. To pērn februārī nodibinājis cēsnieks Juris Sokolovs. Izveidojis komandu un aicinājis iesaistīties arī citus.
Modrīte Pavāre, ieskicējot biedrības mērķus un uzdevumus, uzsvēra: “Mums jādomā, ko atstāsim nākamajām paaudzēm, ko paši esam iemācījušies no iepriekšējām. Kultūras mantojums tradīcijās, amatos ir jāsaglabā. Kā saglabāt? Apzināt amatniekus, ko cilvēki prot, kādas ir viņu intereses, iespējas iemācīt citiem. Atrast meistarus, kuri gatavi mācīt. Jābūt iespējai arī meistariem pilnveidoties. To varētu risināt biedrība, ja būtu amatnieku mācību centrs, kur amatnieki mācās mārketingu, kā veidot zīmolu, kā sadarboties ar citiem. Tā iepazīstam cits citu, varam sadarboties un iet tālāk. Iespēju ir ļoti daudz, arī starptautisku.”
To, ka biedrība, kas apvienotu amatniekus, viņu intereses, ir vajadzīga, neviens neapšaubīja. Kā viens no būtiskākajiem uzdevumiem tika minēts – izveidot amatnieku māju, piesaistīt finansējumu, sadarboties, veidot jaunas tradīcijas. Izveidot darbnīcas, kas ikdienā darbojas, kur var redzēt, ko dara amatnieki. Tas reizē būtu arī tūrisma objekts, kur parādītu, ko cilvēki prot un dara. Biedrības iniciatori dalījās pieredzē, ko redzējuši citviet Latvijā. “Un visur amatniekus atbalsta pašvaldības. Vairāki cilvēki ir runājuši domē, vienmēr atbilde bijusi – kam to vajag. Esam sanākuši, lai saprastu, kam to vajag, un varētu iet un runāt tālāk,” skaidroja Modrīte Pavāre.
To, ka pašvaldība neatbalsta amatniekus, apstiprināja teju visi sanākušie. Tos, kuri mēģināja iebilst, ka arī paši amatnieki nav bez vainas, tūlīt apklusināja. Maija Ulme, kura darina viduslaiku un senlatviešu tērpus, stāstīja, ka par to, ko viņa dara, ir liela interese, labprāt savu arodu mācītu arī citiem. “Mums vajag Amatu māju. Tai jābūt pilsētas centrā, tūrisma plūsmā, lai var piebraukt,” viņa uzsvēra.
Viktorija Sīviņa dalījās domās, ka ir ne mazums cēsnieku, kam ir vēlme izpausties. “Ne jau visi kļūst amatnieki, bet cilvēki grib kaut ko jaunu apgūt. Ne viens vien man jautājis, kur varētu iet pamācīties aust. Cēsīs nav, kur. Citās pilsētās kaimiņos, pat pagastos šāda iespēja ir,” sacīja cēsniece, kura brīvajā laikā labprāt auž, ada un mācās ko jaunu.
Krēslu meistars Jānis Ēvele atgādināja, ka jautājums par Amatu māju domes atbalstu un interesi nav radis nekad. “Pirms diviem trim gadiem bija nopietnas sarunas un tikpat nopietni solījumi. No domes viss atkarīgs,” viedokli pauda cēsnieks. Novada domes Attīstības nodaļas speciālists komercdarbības attīstības jautājumos Valdis Nītiņš noliedza, ka domei būtu tāda attieksme pret amatniekiem, Amatu mājas nepieciešamību. Lai domātu par māju, patiešām vispirms ir jābūt skaidram, kam tā nepieciešama, kā to reāli piepildīt, kuri meistari tur strādās. “Lai ko darītu, ir jāzina konkrētas lietas – cik ir amatnieku, kuri gatavi strādāt šajā mājā. Tie, kuri aktīvi strādā, ir iekārtojuši darbnīcas, vai viņi nāks uz Amatu māju? Ir jārunā un jādara,” sacīja pašvaldības speciālists un atgādināja, ka tā nav patiesība, ka domei nevajag amatniekus, Amatu māju. Modrīte Pavāre gan piebilda, ka citas pašvaldības tomēr rod iespējas un jau sen atbalsta šādu ieceri. “Tas nav mūsu izdomājums, ka pašvaldība ir neatsaucīga,” sacīja biedrības iniciatore. Izskanēja priekšlikums, ka jāiesēdina Cēsu domes deputāti autobusā, jāaizved un jāparāda, kā darbojas amatu mājas.
Juris Sokolovs mēģināja mīkstināt viedokļu apmaiņu, atgādinot, ka katram ir savs viedoklis, viņa mērķis, dibinot biedrību, nav bijis, lai cilvēki satiekoties ķildotos. “Tā būs māja sadraudzībai, nevis strīdiem, ko kurš reiz teicis, runājis,” bilda Juris Sokolovs.
Tika arī pārspriests, kā māju uzturēt. Skaidrs – pašvaldībai tā jāiedod izremontēta un vismaz sākumā arī jāfinansē uzturēšana. Vai pašvaldībai ir tādi līdzekļi? Biedrības dibinātājs un atbalstītāji zina, ka ir, iebildumi, ka amatniekiem nevajadzētu atņemt naudu izglītībai un sociālajai jomai, tika nosaukti par demagoģiju.
“Tagad mums ir saraksts ar amatniekiem, kuriem Amatu māja ir vajadzīga. Ar to iesim uz domi – lūk, cilvēki, kam šo māju vajag,” gandarīts sacīja Juris Sokolovs un piebilda, ka viņš un iniciatori ir neatlaidīgi, ja atteiks, ies nākamreiz.
Pēc sanāksmes amatnieki “Druvai” atzina, ka vīlušies. Ja jau biedrība ir nodibināta, aicina tajā stāties, tad jāiepazīstina ar statūtiem. Vai biedrība ir viens cilvēks, kurš darbosies visu vārdā? Izskanēja arī ironija, ka Cēsu Amatnieku biedrība, kas apvienoja meistarus un zeļļus, kā Amatniecības kameras pārstāve Cēsīs darbojās pirms pārskatāma laika. Vai jaunajai biedrībai svarīgākais ir apvienot amatniekus, mācīt amatus, veicināt amatnieku darinājumu tirdzniecību Amatu mājas veikaliņā, skolot amatniekus, piesaistīt tūristus? Vai būtiskākais – lai dome piešķir māju, gan jau zinās, kā izmantot.
Komentāri