Latvijas banku sistēmā domino efekta nebūs, šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis, komentējot “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanu.
“Citu banku klientiem nevajadzētu būt bažām,” sacīja LKA vadītājs.
Salīdzinot “Latvijas Krājbankas” un “Parex bankas” situācijas, Bičevskis norādīja, ka “Parex banka” bija ļoti nozīmīga un liela banka un tās “apstādināšanas” gadījumā tiktu “iesaldēta” liela norēķinu daļa, būtiski ietekmējot maksājumu sistēmu. Turklāt būtu ļoti daudz neapmierinātu noguldītāju.
Savukārt “Krājbanka” esot salīdzinoši neliela banka – tā ieņem 8.vietu banku sarakstā, bet tirgus daļa esot neliela. Tai pašā laikā esot klienti, kuriem tā ir vienīgā banka.
Bičevskis pauda cerību, ka valdība, kuru situāciju “Krājbankā” varētu izvērtēt šodien slēgtā sēdē, rīkosies aktīvi. Noguldītājiem, kuru ieguldītie līdzekļi bankā nepārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), nebūtu jāsatraucas, jo valdība garantē gan noguldījumu, gan depozītu procentu izmaksu. Savukārt saimnieciskām struktūrām jācer uz pietiekami apņēmīgu Ministru kabineta rīcību.
No LKA prezidenta teiktā arī bija noprotams, ka “Krājbankas” darbība apturēta saistībā ar bankas vadības vai akcionāru negodprātīgu rīcību. Bičevskis skaidroja, ka nevienā no uzņēmējdarbības veidiem nevar izslēgt ļaunprātīgas rīcības sekas, un “acīmredzot šobrīd ir atšķirīgs gadījums no neveiksmīgas uzņēmējdarbības”.
Bičevskis uzsvēra, ka uzraugi – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – šajā situācijā reaģējuši ļoti ātri.
Komentējot iespējamo situācijas atrisinājumu, Bičevskis norādīja, ka, kā rāda pieredze, iespējami vairāki risinājumi. Piemēram, “Rīgas Komercbankas” darbība tika atjaunota, bet “Parex banka” sadalīta divās – labajā un sliktajā – bankās.
Bičevskis izvairīgi atbildēja uz jautājumu, kāpēc vēl pagājušajā nedēļā visi iesaistītie – banka, uzraugi, eksperti – vienbalsīgi apgalvoja, ka Lietuvas “Snoras” bankas darbība neietekmēs saistīto banku Latvijā – “Krājbanku”.
LKA vadītājs arī atzina, ka notikumi ap “Krājbanku” rada papildu riskus “airBaltic” glābšanā.
Kā ziņots, FKTK padome pirmdien nolēmusi apturēt AS “Latvijas Krājbanka” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Kā aģentūra LETA uzzināja FKTK, šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
FKTK nolēmusi apturēta arī “Krājbankas” valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kas veic bankas pārvaldīšanu un ir pārņēmusi valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Pilnvarnieku grupas uzdevums noteikts veikt finanšu iestādes pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu.
FKTK uzsver, ka līdz ar šo lēmumu ir atcelts lēmums par ierobežojumu uzlikšanu darījumiem bankā virs 100 000 eiro apmērā, bet bankas klientiem norēķini vispār netiek veikti. Par noguldījumu pieejamību FKTK paziņošot atsevišķi.
Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
“Krājbankas” prezidents Ivars Priedītis pirmdien uz telefona zvaniem neatbildēja, bet viņa padomniece Dace Dūze bankas vadības vērtējumu par FKTK lēmumu solīja otrdien.
“Krājbankas” valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dzintars Pelcbergs Latvijas Televīzijai sacīja, ka FKTK lēmums viņam bijis pārsteigums, jo banka satraukti uztvērusi ziņas par notikumiem Lietuvā un mēģinājusi saprast, kā sarežģīto situāciju pārdzīvot un turpināt sniegt pakalpojumus klientiem.
Bankas vadībai pašlaik aktīvu kontaktu ar tās īpašnieku Vladimiru Antonovu neesot, bet tādi bijuši, sākot eskalēt notikumiem Lietuvā, un tad Krievijas uzņēmējs esot paudis apņēmību “attiecībā uz “Krājbanku” situāciju uzturēt stabilu”, bet “situācija diemžēl ir kāda nu ir”, sacīja Pelcbergs.
Bankas pārstāvis sākotnēji nedz apstiprināja, nedz noliedza ziņas par iespējamu naudas iztrūkumu bankā, bet vēlāk noliedza, ka būtu zinājis par iespējamu iztrūkumu, pretējā gadījumā bankas vadība nekavējoties būtu rīkojusies.
Pelcbergs stāstīja, ka bankas noguldītāju vidū neesot bijusi ļoti liela ažiotāža un tie neesot centušies masveidā izņemt līdzekļus no bankas. Satraukumu gan palielinājušas runas pirmdienas vidū par bankas vadības iespējamu nomaiņu.
Stāvoklis bankā nekādi neietekmēšot lidkompānijas “airBaltic” darbību, kuras kreditors ir “Krājbanka”.
FKTK lēmums seko nepilnu nedēļu pēc tam, kad Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma uz laiku apturēt “Krājbankas” mātes bankas “Snoras” darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.
Lietuvas valdība plāno sadalīt banku “Snoras” divās daļās – nosacītajā “labajā” un “sliktajā” bankā, lai valstij nebūtu jākompensē noguldījumi bankas klientiem, jo “labā” banka varētu turpināt darbību. Otrā bankā tikmēr paliktu pārējais īpašums.
Lietuvā bankas pārņemšana tika motivēta ar miljarda litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros, iztrūkumu.
Latvijas amatpersonas tika apgalvojušas, ka “Snoras” problēmas Latviju neskaršot, lai arī Lietuvas bankai un tās īpašniekiem ir ievērojami ieguldījumi arī Latvijā. Tomēr jau 17.novembrī FKTK padome pieņēma lēmumu par ierobežojumu noteikšanu AS “Latvijas Krājbanka”.
Šāds lēmums tika pamatots ar notikumiem “Latvijas Krājbankas” mātes sabiedrībā – Lietuvas bankā “Snoras” – un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu “Latvijas Krājbankā”.
Pati “Krājbanka” problēmas tās darbībā ir noliegusi. Arī pēc FKTK 17.novembra lēmuma Priedītis apgalvoja, ka ierobežojumi bankas darbībai nepieciešami tāpēc, ka nelabvēlīgā fona informācija, kas nāk no Lietuvas, var nodarīt kaitējumu “Latvijas Krājbankai”, bet pašai bankai nekādu problēmu neesot.
Kā tolaik piebilda Priedītis, lai demonstrētu finanšu tirgiem bankas finanšu stabilitāti, “Latvijas Krājbankas” valde, visticamāk, jau pirmdien [šodien] pieņems lēmumu par bankas pamatkapitāla palielināšanu. “Būtībā vienošanās par to jau ir panākta, tagad tikai jāvienojas, par kādu summu pamatkapitāls tiks palielināts,” piektdien teica Priedītis. NOZARE.LV
Komentāri