Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Bezmaksas cīņa pret vēzi

Druva
00:00
30.01.2009
4

Sākoties valsts programmai, lai laikus atklātu krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju, ir izsūtītas jau 6500 vēstules ar aicinājumu sievietēm doties uz dzemdes kakla vēža un mamogrāfijas izmeklējumiem.

Uzaicinājuma vēstule garantēs pakalpojuma samaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Tādēļ, dodoties uz izmeklējumu, jāņem līdzi vēstulei pievienotā skrīningtestēšanas karte un pati vēstule, kas ir nosūtījums šo izmeklējumu veikšanai. Vēstulē ir norādītas arī dzīvesvietai tuvākās ārstniecības iestādes, kurās var veikt izmeklējumu. Sievietēm būs iespējams griezties arī citās ārstniecības iestādēs, bet tādā gadījumā iepriekš jānoskaidro, vai šajā iestādē tiek veikti valsts apmaksāti izmeklējumi.

“Paciente, kas saņēmusi vēstuli, kurā būs speciāls taloniņš, droši var doties pie ginekologa un to izmantot. Ja valsts apmaksāta ir onkocitoloģiskā izmeklēšana, tad jādodas pie ginekologa, kurš noņems uztriepi, ja vēstulē uzrādīts, ka apmaksā mamogrāfiju un iespējams veikt šādu bezmaksas izmeklējumu, tad jāpiesakās vietās, kur to var izdarīt. Cēsīs mamogrāfijas netaisa, tuvākā vieta būs Vidzemes slimnīca Valmierā, to var izdarīt arī vairākos veselības centros Rīgā, arī onkoloģijas centrā,” skaidroja Cēsu rajona slimnīcas ginekoloģiskās un dzemdību nodaļas vadītāja Sandra Kumpiņa. Daktere gan mudināja sievietes iepriekš piezvanīt pa tālruni uz reģistratūru un apmeklējumu pieteikt.

Turpmāk katru mēnesi Sabiedrības veselības aģentūra izsūtīs uzaicinājuma vēstules, tādējādi nodrošinot, ka šajā gadā uzaicinājumus veikt dzemdes kakla un krūts vēža izmeklējumus būs saņēmušas vismaz 250 tūkstoši sieviešu. Izvēle, kura sieviete vēstuli saņem, kura nesaņem, nav veidota pēc laimes spēles principa. Šajā gadā vēstules saņems konkrētos periodos dzimušās sievietes, nākamajā un aiznākamajā gadā citas.

“Man liekas, ka cēsnieces, kurām valsts piedāvās šādu bezmaksas pārbaudi, to izmantos. Sievietes arvien vairāk domā par savu veselību un par saslimšanu ar vēzi izskan daudz ziņu, arī satraucošas. Ļoti svarīgi, ka pašreizējos apstākļos ieviesta programma, kurā vērtīgi izmeklējumi ir valsts apmaksāti,” tā Sandra Kumpiņa.

Savlaicīga vēža atklāšanas programma nodrošina, ka reizi trijos gados katrai Latvijas sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem, ja viņa to vēlēsies, būs iespēja veikt dzemdes kakla vēža izmeklējumu un reizi divos gados katrai sievietei vecumā no 50 līdz 69 gadiem būtu iespēja veikt mamogrāfijas izmeklējumu.

Atgādinām, ka dzemdes kala vēzis pēdējo gadu laikā novēloti diagnosticēts vairāk nekā 40 procentiem sieviešu. Dzemdes kakla vēzis skar sievietes agrākā vecumā nekā citi ļaundabīgie audzēji, taču to ir iespējams pilnībā novērst, laikus atklājot un izārstējot pirmsvēža slimību.

Līdztekus šai programmai sievietes uzrunā arī Veselības ministrijas speciālisti- reklāmās un informatīvos sižetos, uzsverot, ka diagnostiskie izmeklējumi sievietēm pieejami arī šobrīd, tomēr statistika liecina, ka šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas un pieaug saslimšanu skaits jau vēlīnās vēža stadijās.

Izvērtējot situāciju, Veselības ministrija pārņēma citu valstu pieredzi, kas jau realizē organizētu vēža diagnostikas programmu ar mērķtiecīgiem uzaicinājumiem. Dati liecina, ka astoņu līdz desmit gadu laikā pēc šādu organizētu diagnostikas programmu ieviešanas iespējams panākt būtisku vēža izraisītu nāves gadījumu samazināšanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi