“Kaut kāds čēpē ir sanācis. Gulēšana uz grīdas, tualetes otrajā stāvā. Ko lai dara? Viss jāsaprot. Pašiem bērniem jau patīk,” sacīja Baiba Kalniņa, kuras bērns mācās piecgadīgo grupā. “Man liekas, ka ātrāk apaukstējas. Divgadīgais arī guļ uz matrača. Var jau būt, ka ne te tā vaina. Aukstāki rīti,” situāciju Noras ielas bērnudārzā raksturoja Vita Rīdiņa, kuras Rinalds šeit dzīvojas tikai augustā, jo ziemas mēnešos apmeklē citu bērnudārzu.
Sanācis muļķīgi, jo remonta laikā, tieši augustā, 3.pirmsskolas izglītības iestāde ir arī strādājošais jeb dežurējošais bērnudārzs pilsētā.
“Druva” Noras ielas bērnudārzu apciemoja trešdienas pusdienlaikā. Uz matračiem gulēja apmēram 20 četrus līdz sešus gadi veci bērniņi, mazākie citā grupiņā un gultiņās. Izskatījās, ka lielu daļu telpu remontē. Gaiteņos mazliet putekļains, mazliet ož pēc būvdarbu materiāliem. Viss kā piedienas, kad jāiekārto jauni sanitārie mezgli.
Šajās dienās bērnudārzu apmeklē apmēram 160 audzēkņi, atvērtas septiņas grupiņas, četru telpas ir remontā. Ar to viss nebeigsies, jo septembrī remontēs vēl trīs grupu telpas un maziem būs jāiemēģina gulēšana uz matračiem zem siltām segām. Neviens nesaka, ka tas ir slikti, bet neierasti gan.
“Pirmo gadu ir tā, ka kāds jāgulda uz grīdas. Un vēl septembrī būs jāgulda uz matračiem. Parasti šajā laikā notiek iestādes novērtēšana, pieņemšana,” sprieda iestādes vadītāja Solveiga Lejiete, bet līdztekus bija gandarīta, ka pašvaldība atradusi līdzekļus, lai bērnudārzā sakārtotu sanitāros mezglus, kas sen jau prasījās pēc remonta. Septembrī tualešu telpas un mazgātavas atbildīs visām prasībām.
“Bērni ļoti labi jūtas, guļot uz matracīšiem. Katram ir savs un sava veļa. Viņi tiešām atpūšas. Pēc pusdienlaika matračus saliekam vienuviet, ir plašāka telpa rotaļām,” šķietamos ieguvumus no remonta laika sadzīves uzsvēra audzinātāja Sarmīte Gaiķe un piebilda, ka vecāki nākuši, skatījušies, kā bērni atpūšas, un nevienam nav bijis nekādu iebildumu. Pedagogi gan nenoliedz, ka remontam vajadzēja beigties tagad, nevis pēc mēneša, bet iemesli ir pašvaldības kompetencē.
“Tā notika tāpēc, ka jaunajā iepirkuma likumā, kas sāka darboties maijā, ja pareizi atceros, bija izmaiņas. Laiks no cenu aptaujas iz-sludināšanas par darbu veikšanu līdz līguma slēgšanai šajā kategorijā tika pagarināts. Tādējādi zaudējām vairāk nekā mēnesi. Nevarēja laikus darbus iesākt, kaut bija gan finansējums, gan projekts. Esam tur, kur esam,” paskaidroja nekustamo īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Viesturs Krastiņš un piebilda, ka darbi, kas saskaņoti ar izglītības jomas speciālistiem, tiks turpināti arī septembrī.
“Ja pašvaldībā vai pedagogi būtu teikuši krasu -nē, tad plānotos darbus dalītu uz pusēm un pabeigtu nākamgad. Tagad strādāsim arī septembrī, ievērojot visas drošības prasības,” uzsvēra Viesturs Krastiņš.
Bērnudārza vadītāja Solveiga Lejiete sacīja, ka ar darbu gaitu vadītajā iestādē ir apmierināta un priecīga, ka vairs nenāksies tērēt lielus līdzekļus sanitāro mezglu uzturēšanai. Vadītāja līdz šim bijusi pārliecināta, ka vecākiem nav neskaidrību par notiekošo, ja tādas radušās, ir konkrētas sūdzības, tad viņa gatava tās uzklausīt.
Komentāri