Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Bērnudārzs septiņdesmitgadnieks

Druva
14:11
14.10.2010
36

Līgatnes bērnudārza kolektīvs, tāpat kā vairākas līgatniešu paaudzes, gatavojas bērnudārza 70.gadu jubilejai. To var nosaukt arī par līgatniešu salidojumu, jo katrā ģimenē kāds reiz gājis vai iet bērnudārzā.

“Gribas saaicināt bijušos darbiniekus, uzklausīt viņu atmiņas, arī pastāstīt un parādīt novada ļaudīm, kā dzīvojam un strādājam,” saka bērnudārza vadītāja Gunita Liepiņa. Skolotāja Zane Kalniņa studiju laikā sākusi pētīt bērnudārza vēsturi.

“Nav daudz tādu bērnudārzu, kas darbojas tik ilgi un vienās telpās,” uzsver Zane. Viņa jubilejas reizei sagatavojusi bukletu, kurā apkopota bērnudārza vēsture. “Tika uzskatīts, ka Līgatnē bērnudārzs ir 1945.gada, par to bija ziņas bērnudārza arhīvā. Arī vecākā fotogrāfija ir no tā gada maija, kurā redzama bērnu grupa ar audzinātāju Irmu Liepiņu. Taču atradām informāciju, ka 1940.gadā 15.oktobrī šajā ēkā, kas celta 1914.gadā kā prestižs nams papīrfabrikas īpašnieku viesošanās reizēm, papīrfabrika strādnieku bērniem atklāj bērnudārzu,” stāsta Zane. Viņa atklāj, ka vēl ir arī informācija, kas, tiesa gan, jāpārbauda, ka pirmais bērnudārzs Līgatnē izveidots jau 1911.gadā. Tad pilsētā gadā dzimuši apmēram 40 bērni, bijusi nepieciešamība pēc bērnudārza. Tas it kā ierīkots tagadējā kultūras namā, bet 1913.gadā slēgts. Šī informācija ir visai pretrunīga, citas ziņas ir par to, ka 1914.gadā bijis paredzēts atvērt bērnudārzu. Interesanti, ka šajā mājā ilgus gadus darbojušās divas atsevišķas iestādes – bērnudārzs un bērnu silīte. Katrai bijusi sava vadība, arī pavārs. Vienu finansēja fabrika, otru izpildkomiteja. Tikai 1960.gadā abas apvienoja.

“Gaidot jubileju, uzzinām daudzus interesantus faktus, un katrs šķiet svarīgs.

Bērnudārza priekšā kādreiz bijušas divas ģipša lauvas. Daudzi to atceras, bērniem pret tām bijusi bijība. Skulptūras noņemtas, ilgu laiku glabājušās šķūnī, tad

esot pie šķūņa apraktas. Vai tā ir? Tas jāpārbauda. Pavasara talkā būs uzdevums. Kad pateicu bērnu vecākiem, visi

ieinteresējās,” pastāsta bērnudārza vadītāja Gunita Liepiņa.

Šī nedēļa arī audzēkņiem ir īpaša. Audzinātāja Veronika Akmene vecākās grupiņas bērniem nodarbībās stāsta par bērnudārza vēsturi. “Agrāk bērni bija mierīgāki, tagad mājās daudz iespēju. Pat grūti izsekot līdzi visām jaunajām multfilmām, kuras viņi skatās. Nodarbībās rādu vecās filmas un pasakas. Ļoti uzmanīgi klausās, kad uz vecā diafilmu aparāta rādu filmas. Pasakas ir sirsnīgas un mīļas. Arī stāstu, kā bērnudārzā dzīvojuši viņu vecāki un vecvecāki. Ar ļoti lielu interesi viņi klausās par šo māju, runājam, ko bērni kādreiz darīja dārziņā, kādas bija rotaļlietas, kā ģērbās, skatāmies vecās fotogrāfijas. Mazajiemtas ļoti interesē,” saka Veronika. Viņai bērnudārzā 38 darba gads. Jaukā atmiņā ierašanās Līgatnē, kā kāpusi kalnā, priecājusies par skaisto dabu un domājusi, cik gan nelaimīga būs, ja viņu nepaņems darbā. “Ienācu ēkā un apmulsu – cik te skaisti. 70.gados jau visur cēla standarta bērnudārza ēkas,” bilst Veronika un atzīst, ka šajā mājā un darbā vienmēr jutusies labi.

Līgatnieši lepojas ar savu īpašo bērnudārzu, kura ēku 20.gadsimta sākumā projektējis un būvējis arhitekts Pēteris Meņģelis un kurai lielākā daļa būvelementu izgatavoti Vācijā. 90.gados kāds noskatījis

ēku,

skanējušas runas, ka nams bīstamā stāvoklī, tajā bērnudārzs nedrīkst būt. Tad pilsētas sabiedrība skaidri pateica, ka šeit jāpaliek bērnudārzam. Drīz arī runas

pieklusa.

“Bērnudārzā nepārtraukti notiek remontdarbi. Visus darbus darot, rēķināmies ar ēkas vēsturi, lai kaut ko neizpostītu,” uzsver vadītāja. Pēdējos gados dome ieguldījusi lielus līdzekļus ēkas sakārtošanā. Pie bērnudārza iekārtots stāvlaukums, lai vecāki bez problēmām var atvases. Pērn, domājot par vecākiem,

Augšlīgatnē, tika atvērtas trīs bērnudārza grupas. “Bērnudārza sešās grupās ir 128 audzēkņi, katrā ēkā 64 bērni. Esam vienots, draudzīgs un radošs kolektīvs. Regulāri visu grupu bērniem rīkojam pasākumus.

Visi bērni novadā ir nodrošināti ar vietu bērnudārzā. Arī turpmākajos gados par

piepildījumu nav pamata uztraukties,” stāsta pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Gunita Liepiņa un uzsver, ka katru gadu bērniem tiek piedāvātas aizvien jaunas iespējas un dome rūpējas, lai būtu viss nepieciešamais.

Rīt līgatniešiem svētki. Reize atmiņām. Kapos tiks aizdegtas svecītes bijušo darbinieku piemiņai, kultūras centrā koncertu sniegs tagadējie un bijušie audzēkņi, bet vakarā bērnudārzā uz atmiņu vakaru sanāks bijušie darbinieki,

un audzēkņi. Viņu vidū arī Natālija Nitecka, kurai jau 98, vairākus desmitus no tiem nostrādājusi bērnudārzā, arī Tālivaldis Teteris no pirmā izlaiduma un daudzi citi. Nākamnedēļ bērnudārzā ikviens varēs apskatīt agrāko gadu

fotogrāfijas.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
19

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
27

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
194

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
93
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
26
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
35
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi