Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Barikādes. Atmiņās 1991.gada janvāris

Sarmīte Feldmane
00:00
24.01.2024
13
Barikad

Stalbes centrā pie simtgadīgā ozola visu dienu dega ugunskurs. Stalbēnieši piestāja, parunājās, vecāki ar bērniem nesteidzās, uguns liesmas sildīja un raisīja sarunas un atmiņas par to, kas notika pirms 33 gadiem.

Stalbes kultūras namā satikās raiskumieši, straupieši un stalbēnieši, gan tie, kuri bija uz barikādēm, gan viņu bērni un mazbērni. Atmiņas raisījās, cits citu papildināja, un atdzīvojās tā laika notikumi, sajūtas. Stalbēnietis Raimonds Bušs tolaik bija “CATA” šoferis. “Bijām pie Ministru kabineta. Dienas vidū pie mums pienāca ģenerāldirektors An­dris Putniņš un aicināja kādus piecus brīvprātīgos, kuri dotos uz Vecmīlgrāvja tiltu, lai mūsu automašīnām nomainītu riepas, kuras iepriekšējā dienā omonieši bija sašāvuši.    Ma­šīnas uz tilta bloķēja iebraukšanu pilsētā. Paņēmām instrumentus un ar Putniņa “Volgu”, kuru vadīja Harijs Rubenis, braucām. Tikām līdz tiltam, pa gabalu redzējām omoniešu tehniku, skrejošus karavīrus, kuri šaudījās ar trasējošām lodēm. Uz tilta dega pasažieru autobuss. Cilvēki bēga. Arī kāda smagā mašīna mēģināja aizbēgt no šāvējiem, taču viņi panāca. Tā mašīna palika smilšu kaudzes galā. Tikt līdz mūsu mašīnām nevarējām, atgriezāmies pie Minis­tru kabineta. Pēc kāda laika  ieradās Putniņš un pastāstīja, kas noticis uz tilta. Viņš un ministrijas pārstāvji devušies noskaidrot situāciju, ievainots bija ministra šoferis Roberts Mūrnieks. Viņš slimnīcā mira. Situācija bija saspringta. Pievakarē saņēmām ziņu, ka omonieši pārvietojas pa pilsētu. Mums mašīnu kravas kastēs bija smiltis, kuras varēja mest ienaidniekiem acīs, ugunsdzēšamie aparāti, dzelzs stieņi,” par 16. janvārī piedzīvoto atmiņās dalījās R.Bušs.

Raiskumietis Auseklis Ķibilds ciemojās pie brāļa Rīgā, kad izskanēja aicinājums pulcēties uz barikādēm. Bija jau ceļā uz autoostu, bet paņēma taksi un aizbrauca uz Zaķusalu. Tur pabija visu nedēļu. “Gaisotne bija uzmundrinoša, orķestri spēlēja, bet nekur jau nepazuda tas, kāpēc te esam. Vienu vakaru izmēģinājām, kā veidot cilvēku ķēdi, ja gadījumā nāks tanki. Sa­stājāmies ap televīzijas torni un sadevāmies rokās, ne katrs ar abiem blakus stāvošajiem, bet nākamajiem, lai neviens nevar atbrīvoties, bet visi turas kopā,” atmiņās kavējas A.Ķi­bilds.

Raiskumiete  Veneranda Driļevska atceras, kā skolotāji brauca uz barikādēm, kā sievietes smērēja maizītes līdzi došanai. “Kad redzējām, kas notika Viļņā, bija bailes un prātā izsūtīšanas uz Sibīriju. Dēls novembrī bija atnācis no padomju armijas un sācis strādāt    milicijā. Atnāca pavēste no kara komisariāta, ka jāierodas pilnā aprīkojumā. Tie bija grūti brīži. Neziņa un bailes,” pastāstīja V.Driļevska.

Straupietis Aleksandrs Čerņavskis kolhozā bija šoferis: “Uz Rīgu braucām regulāri, mainījāmies pa diennakti. Atceros, kā pie Ļeņina pieminekļa sastājāmies ielu malās un gaidījām    Interfrontes gājienu. Viņi nobijās, neatnāca.”    A.Čerņavskis atceras arī to, kā    zvejnieki veduši kūpinājumus, piestājuši Daugavmalā un dalījuši barikāžu dalībniekiem.

Raiskumietis Jānis Rukšāns tolaik dzīvoja Rīgas centrā un visu laiku bija starp barikāžu aizstāvjiem. “Pazīstamam māksliniekam sešstāvu ēkas mansardā bija darbnīca, tur uzturējās domubiedru grupa. Bija sanestas svaru bumbas, gludekļi, akmeņi, nepārtraukti uz plīts tika uzturēts verdošs ūdens. Ja kāds pa ielu nāktu, zinātu, ko darīt. Bija tāds fatāls noskaņojums, ne bailes,” atmiņās kavējas J.Rukšāns un atklāj, ka augusta puča dienās gan bija citādi, ticība, ka Latvija pastāvēs, bija vārga. Daudzi Tautas frontes dokumenti glabājās viņa Stalbes pagasta “Pulkās”, Jānis pagalmā tos sadedzināja, bija bail.

Raiskumiete Guna Rukšāne tolaik strādāja sieviešu kolektīvā patērētāju biedrībā, tur autobusi uz barikādēm netika organizēti. Viņa uz Rīgu aizbrauca ar Tautas frontes autobusu. “Tajā lielākoties bija sievietes.    Aizbraucu, paskatījos,  man kā sievietei tur nebija, ko darīt. Staigāju, daudzus satiku, gaisotni, protams, nevar aprakstīt,” atminas Guna.

Ivars Liepiņš    barikāžu laikā bija atbildīgs, lai Cēsu rajonā būtu nodrošināti sakari. “Dežurēju telefona centrālē Cēsīs. Bijām tie, kas nodrošināja Tautas frontes sakarus. Pat Tautas frontes vadītājs nezināja, kurš ir atbildīgs par īpaši ierīkoto telefonu,” atklāja I.Liepiņš.

Valters Dambe 1990.gadā sāka saimniekot Stalbes “Kalnmui­žā”. Pagastā pazīstamo vēl bija maz. Uz Rīgu braukt nebija iespēju, 25 slaucamas govis, trīs mazi bērni. “Biju Rīgā uz agronomu biedrības valdes sēdi.  Līdz autobusam uz Stalbi bija stundas piecas. Tās pavadīju Vecrīgā. Kaut ziema, tur bija silti, jo būtiskākais bija sauklis: “Kaut pastalās, bet brīvi!” Bijām  tik ļoti izslāpuši pēc brīvības, ka par materiālām vērtībām nedomājām. Gājām par brīvu Latviju, nebija svarīgi, cik slikta vai laba valdība, kādas problēmas,” pārdomās dalās V.Dambe. Viņš    tehnikumā    jauniešiem māca agronomijas pamatus. Šonedēļ jautājis, vai studenti zina, ar ko šī nedēļa īpaša. Četri grupā zināja, ka ir   Ba­rikāžu atcere, trim vecvecāki bijuši uz barikādēm. “Jaunieši jautāja, kāpēc bija jāiet, lai taču armija aizstāv, bet Latvijai nebija armijas. Viņi brīnījās – ziemā, aukstumā, ar plikām rokām, ko varētu izdarīt. Protams, neko, bet tie tūkstoši aizstāvēja Latviju, un mums ir sava valsts. Visiem    tolaik nebija ticības par savu valsti,” saka stalbēnietis un atklāj, ka nācies dzirdēt, ka viņš sēdēs pirmajā vagonā uz Sibīriju, jo fermā 25 slaucamas govis, jauna kūts.    Valters pasmaida, jo tagad tie sacītāji dzīvo un bauda brīvu Lat­viju. “Būtiskais, ka ticība savai valstij ir uzvarējusi. Par to jauniešiem jāstāsta,” uzsver stalbēnietis, bet J.Rukšāns atceras, kā pēc vairākiem gadiem viņu uzrunājis kāds vīrs, atgādinot, ka tieši žurnālists J.Rukšāns “Padomju Jaunatnē”    rakstam bija devis virsrakstu “Kaut pastalās, bet brīvā Lat­vijā”. Vīrs tā ņirdzīgi noprasījis: “Esi tas Rukšāns? Dabūji savu brīvu Latviju un pastalas!”

Tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka jaunā paaudze nesaprot ne to laiku, ne ekonomisko un politisko situāciju. Tāpat kā neizprot, kas vispār ir barikādes, kāpēc tādas ceļ. Tiem, kuri piedzīvojuši Latvijas brīvībai izšķirīgo laiku, par to jāstāsta vairāk. Izskanēja arī ierosinājums, ka nevajadzētu barikāžu atceres pasākumus rīkot vienā dienā visā novadā. Tas varētu notikt nedēļas garumā, un katru dienu kādā vietā degtu ugunskuri, cilvēki atcerētos. Un ugunskuriem jādeg katrā pagastā.

Raiskuma parkā šodien (19.01.2024.) pusdienlaikā degs piemiņas ugunskurs, pie kura satiksies barikāžu dalībnieki. Citur novadā pasākumi būs rīt (20.01.2024.). Pils laukumā dienas garumā kursies Barikāžu atceres ugunskurs un būs apskatāma foto izstāde.    Vecpiebalgā arī degs ugunskurs, skanēs mūzika un būs silta tēja. Mārsnēnos pie tautas nama kursies Barikāžu atceres ugunskurs. Pie Zosēnu kultūras nama sildīšanās pie ugunskura un sarunas par notikumiem pirms 33 gadiem. Laukumā pie Jaunpiebalgas kultūras nama sildīs    atceres ugunskurs un izskanēs atmiņu stāsti. Līgatnes Amatu māja aicina uz sarunu pēcpusdienu “Barikāžu līdzdalībnieki”.  Dzērbenes Tautas namā izskanēs Barikāžu atcerei veltīts kamermūzikas koncerts, bet Zaubes kultūras namā būs Barikāžu laika atcerei veltīta balle.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
14

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
46

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
24

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
85

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
43

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
37
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi