“Slimiem cilvēkiem vairs nebūs zālītes, kur pastaigāties. Solu jau vairs nav, kur apsēsties. Redzat, izpuvuši, salauzti. Man sieva ir slima, guļoša, kur citur varu viņu aizvest? Zariņš (SIA “Latvijas neredzīgo biedrība” (LNB) Cēsu mācību un ražošanas uzņēmuma (MRU) valdes priekšsēdētājs Egons Zariņš – I.K.) visu uz savu galvu izlemj, neko nav prasījis. Sapulces nebija,” sašutumu pauda Piebalgas ielas 11. namā dzīvojošais Vitālijs Sidorovs. Gandrīz vienisprātis bija Skaidrīte Knaģe no Piebalgas ielas 17. “Ja būtu sapulce, vai es piekristu, ka mašīnas tagad stāvēs man zem paša loga? Es nepiekristu. Saprotu, ka mašīnas nav kur atstāt, bet ne jau tur, kur auga manis stādītās puķes. Jau pirms mēneša izraku, esmu līdz asarām,” emocionāli skaidroja Skaidrīte Knaģe un lūkojās uz attālāko viņas stādīto pīlādzi, liepu un etiķkoku, kurus, viņasprāt, tūlīt nozāģēs.
Daudzdzīvokļu nami Piebalgas ielā 11 un 17 savulaik celti cilvēkiem ar redzes problēmām. Mājas ar tuvu astoņdesmit dzīvokļiem joprojām ir Latvijas neredzīgo biedrības īpašums un to apsaimnieko Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums.
“Tā bija pašu iedzīvotāju iniciatīva, ka stāvlaukums jāpaplašina. Domāju, ka pamatota prasība, jo nav kur transporta līdzekļus novietot. Visi mājas iedzīvotāji maksā zemes nodokli, un ir tiesības mašīnu atstāt pie durvīm, lai vakarā pēc darba var atstāt, no rīta iekāpt. Tie, kuri runā, ka mašīnu var atstāt garāžā, būs vasaras braucēji. Zaļā zona taču tur ir liela, pļava starp mājām. Paņemsim taču tikai metru no vienas, no otras puses,” komentēja SIA “LNB” Cēsu MRU valdes priekšsēdētājs Egons Zariņš. Kaimiņu uzbrukumus, pildot E. Zariņa uzliktos darba pienāku-mus, izpelnījās Māris Sīlītis, kurš līdzināja mauriņu un bija pārliecināts, ka dara labu darbu, jo māju vecākie un MRU vadības cilvēki par šo iespēju vienojušies.
“Man arī mašīna visu laiku stāv pagalmā, vairs nevar izbraukt. Stāvlaukumu vajag, un nevienam tas nekaitēs,” teica Māris Sīlītis un bilda Vitālijam Sidorovam, lai neceļ traci un nerunā lieku. V. Sidorovs māju pārraudzīšanā saskatīja daudzas neizdarības, sakot, ka līdz ar pārbūvi likvidēs arī bērnu rotaļu laukumu, nevarēs mājām piebraukt ne ugunsdzēsēju, ne neatliekamās palīdzības mašīnas, bet pagalma asfalta segumu, pa kuru invalīdi ejot klupdami krizdami, neviens nesalabos. Tāpat kā āra soliņus, kuriem prasītos uzsist vien pāris dēļus. “Druva” novērtēja, ka pagalmos tiešām var sameklēt divus, trīs soliņus, kur piemesties, vismaz trīs ir sabojāti.
“Zaļajā zonā bija puķes, tās neviens vairs nekopj. Par ko var būt runa? Ātrie un ugunsdzēsēji varēs piebraukt tāpat kā līdz šim. Bet soliņus māju iedzīvotāji paši lūdz ņemt nost, lai nenāk, nesēž un netrokšņo jaunieši un alkoholiķi. Tos soliņus, kurus vajadzēja, sataisījām, pārējos noņēmām,” skaidroja Egons Zariņš. Ja noņemšana nozīmē atzveltņu atstāšanu, tad jāpiekrīt, ka neviens nemelo. “Druva” gan pamanīja arī to, ka abu namu kaimiņu starpā valda lielas nesaskaņas. Tas, iespējams, arī tāpēc, ka kaimiņi mainās, jo no invalīdiem mājās uz dzīvi esot palikusi kāda trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita, pārējie ir gana veseli un ambiciozi, lai neredzīgo mājās dzīvotu pēc daudzdzīvokļu nama sadzī-ves likumiem. Jādomā, ka jau pēc Jāņiem paplašinātās autostāvvietas būs gatavas.
Komentāri