Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Automašīna un ledus – vienam izklaide, otram iemaņu uzlabošana

Kitija Ločmele
00:00
23.01.2016
3
Auto Uz Ledus2 1

Iestājoties ziemai, ikviens steidz baudīt ziemas priekus, vai tas būtu kas mierīgs, kā slidošana, slēpošana, vai arī kas tāds, kas sirdij liek pukstēt strauji, piemēram, došanās uz kalniem snovot, laisties ar pūšļiem lejā pa stāvu nogāzi un vēl, un vēl. Tomēr ziemā viena no daudzu jauniešu iecienītākajām izklaidēm ir braukšana ar auto un dažādu triku īstenošana uz apledojumiem, ezeriem un pat uz ielām. Lai arī šī izklaide ir sodāma, tas jauniešus neaptur. Daudzi pat ir atklājuši vietas, kur tikai retais viņus var redzēt, tādējādi mazinot iespējamību nonākt policijas redzeslokā. Kamēr citi ziemas sezonu gaida, lai kārtējo reizi ar mašīnu varētu uzbraukt uz kāda ezera, lai kārtīgi iztrakotos, tikmēr citi šo laiku sagaida kā iespēju uzlabot savas braukšanas prasmes.

ELĪNA stāsta, ka autovadītājas apliecību ieguvusi nesen, apmēram pirms pusgada, tāpēc šī ir pirmā reize, kad viņa kā autovadītāja satiksmē piedalās ziemā. “Iestājoties lielajam salam, ceļi apledoja, līdz ar to pie stūres nejūtos par sevi pārliecināta. Nekad nevar zināt, kādā situācijā nonākam uz ceļa, tādēļ ļoti labi ir tas, ja ir pieredze, kā rīkoties šādās ekstremālās situācijās. Tā kā draugs zināja, ka uz ceļa ziemā nejūtos pārliecināta, viņš mani pierunāja aizbraukt uz kādu lielāku laukumu, kur varētu izmēģināt, kā rīkoties dažādās situācijās, kad pār auto ir grūti valdīt. Pirmajā brīdī bija bail, jo, neskatoties uz lielo laukumu, šķita, ka mašīnu nenovaldīšu un kaut kur ietriekšos. Bet bailes bija nepamatotas, jo blakus bija labs skolotājs ar pieredzi,” norāda meitene. Viņa atzīst, ka ir jaunieši, kuri ar mašīnu slidinās pa ledu, lielākoties to dara, lai citiem izrādītos, iespējams, tādējādi riskējot ar drošību. “Joprojām neizprotu tos, kuri ziemā nebaidās uzbraukt uz ezera ledus. Man vienmēr ir šķitis, ka ledus, lai arī cik biezs, vienā mirklī var ielūzt. To dara tikai tādi cilvēki, kuriem ir zems baiļu līmenis un ir liela vēlme pēc kārtīgas adrenalīna devas,” tā Elīna.

Savukārt JĀNIM autovadītāja apliecība ir jau trešo gadu, viņš ziemā uz ceļa jūtas droši, tāpēc mēdz pa reizei veikt kādu pārdrošu triku ar mašīnu uz ielas vai kādā palielākā laukumā. “Pirms pāris gadiem ar draugiem mums tā bija viena no lielākajām ziemas izklaidēm, tomēr tagad tas nedaudz ir zaudējis savu aktualitāti. Protams, kādā brīvdienu vakarā sazināmies ar draugiem, noorganizējam vairākas mašīnas un dodamies azartiskā izbraukumā. Mēdzam arī uzfilmēt katra veikumu, lai redzētu, kā tas izskatās no malas. Katrā ziņā ir forši vakarā izbraukt ielās, tad var justies daudz brīvāk, jo apkārt nav tik daudz automašīnu. Vismaz zini, ka nevienu tā īsti nevari apdraudēt,” teic Jānis. Jautāts, vai viņš ir kādreiz ziemā uzbraucis uz ezera, Jānis norāda, ka nē. “Man pietiek ar tiem laukumiem, kas ir pilsētā un ārpus tās. Lai arī zinu, ka lielā salā īpaši nav, ko baidīties, ka uz ezera kaut kas varētu notikt, tas mani nevilina. Laikam jau arī tas, ka draudzene mani attur no šādām ekstrēmām lietām, jo pati baidās ziemā braukt ar mašīnu pat pa pilsētu,” smejoties teic jaunietis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
12

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi