Šodien daudzviet svin Latvijas dzimšanas dienu. Priekšpusdienā uz Latvijas proklamēšanas dienai veltītiem koncertiem pulcējas bērni – pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi. Pēcpusdienā svētku svinības būs skolu jaunatnei, bet vakarā pašvaldības uz valsts svētku atzīmēšanu aicinājušas pilsētu un pagastu iedzīvotājus.
Latvijā par svētku tradīciju kļuvusi sumināšana par gada laikā paveiktiem lieliem darbiem vides labiekārtošanā, apkārtnes sakopšanā, pašvaldības izsaka atzinību gan par privātu iniciatīvu, gan sabiedrisku veikumu. Tiek izrādīts gods savas mājas, pagasta vai pilsētas patriotiem.
Bērniem un jauniešiem sarīkojumi Latvijas valsts gadskārtā māca kļūt par savas valsts, dzimtās vietas, skolas patriotiem. Atgādina, kā radusies Latvijas valsts, kādi ir valsts standarti. Paši mazākie sāk ar karogu – iegaumē krāsas, paši zīmē karodziņus, ieklausās valsts himnas vārdos.
Cēsu bērnudārza “Akmens ligzda” pedagogi šogad bērnos izpratni par latvisko – krāsām, rakstiem, izjūtām- veido caur lellēm, Latvijas dzimšanas dienā sarīkojot lellīšu tautas tērpu izstādi. Mīļo leļļu ģērbšanā nacionālos kostīmos bija aicināti vecāki, krustvecāki, un rokdarbnieču veikums ir sajūsmas vērts. Par izstādes autorēm kļuvušas Evija Tiltiņa, Iveta Eglīte, Ilona Asare, Natālija Volkova, Aļona Biezbārde, Olita Rimša. Īpaši smalks un latviski precīzs ir mazās Kristīnes Šubrovskas krustmātes Vinetas Skrastiņas veikums – no lellēm adītām rakstainām zeķēm, smalki izšūta priekšautiņa līdz cakainai aubei. Mazā Ieva Eglīte, mīļi aptvērusi mammas Ivetas prasmīgi apģērbto lelli, teic, ka tautumeitai devusi savu vārdu – Ieva.
Doma par to, ka Bārbijām un Keniem līdzās jāliek latviskas lelles, bērnudārza saimē radusies, ciemojoties audējas Dagnijas Kupčes darbnīcā, kur bērni iepazinuši latviskos rakstus un rotas lietas. Audējas – cēsniece Dagnija Kupče un jāņmuižniece Rudīte Platā pedagogu iniciatīvu atbalstījušas, dāvinot leļļu apģērbu darināšanai auduma atgriezumus. “No D. Kupčes krājumiem arī bērnudārza ansambļa meitenēm iznāks tautiskie brunči,” pateicīga par sadarbību bija pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Kazaka. “Mazajiem ne tikai valsts svētkos stāstām par latviskumu. Šīs izjūtas bērni iepazīst arī latvisko gadskārtu svētkos. Rudenī tādi ir Mārtiņi – ražas ievākšanas laika noslēgums ar masku gājieniem, kas mazajiem tik ļoti patīk. Ja arī skolās, vismaz jaunākajās klasēs, Mārtiņu svinēšana būtu cieņā, tad bērniem rastos iemesls vairāk pievērsties latviskām tradīcijām un viņi necenstos tik ļoti atdarināt amerikānisko, piemēram, helovīnus, ” uzskata L. Kazaka. “Šodien valsts svētku koncertā pie bērniem ieradīsies kāda sveštautiete – spāniete, un koncerta dalībnieki viņai dziesmās un dejās stāstīs par Latvijas novadiem – jūru Kurzemē, pilīm Zemgalē, pauguraino Vidzemi un temperamentīgiem ļaudīm Latgalē.”
Komentāri