Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, ar kuriem tiks atvieglotas prasības pievienotās vērtības nodokļa rēķina apliecināšanai.
Grozījumi paredz arī virkni situāciju, kad saimnieciskos darījumus apliecinošos dokumentos var iztikt bez tradicionālā paraksta vai elektroniskā paraksta, aizstājot tos ar noteiktu cita veida informāciju, piemēram, elektronisku autorizāciju, kas ļauj identificēt to, ka saimnieciskais darījums ir noticis un kas to ir veicis.
Likums precizē identifikācijas datus, kuri iekļaujami saimnieciskās darbības apliecinošajos dokumentos, piemēram, rēķinos, lai tajos būtu visa nepieciešamā informācija korektu ierakstu izdarīšanai grāmatvedības reģistros, bet vienlaikus lai tajos nebūtu liekas informācijas.
Tāpat ar likumu paredzēts precizēt gada pārskatu, grāmatvedības reģistru un attaisnojuma dokumentu glabāšanas noteikumus.
Grozījumi paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu varēs izmantot par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā un PVN rēķinu nebūs jāapliecina ar pašrocīgu vai elektronisku parakstu.
Finanšu ministrijas sagatavotajās likuma izmaiņās noteikts, ka attaisnojuma dokumentā iekļauj saimnieciskā darījuma identifikācijas datus, dokumenta rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu.
Likumā tiek izslēgta norma, kas atļāva parakstu attaisnojuma dokumentā aizstāt ar elektronisku apliecināšanu, savukārt iekļautas normas, kas atļauj aizstāt iekšējā attaisnojuma dokumentā autora parakstu ar elektronisku apliecināšanu, kā arī iegrāmatot rēķinu bez autora paraksta, ja tas satur šī dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) apstiprinājumu vai ja attiecīgā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits dokuments, kam ir juridisks spēks.
Likums arī atļaus iegrāmatot izpildītu maksājuma rīkojumu (uzdevumu) vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja sagatavotu konta izrakstu bez autora paraksta, ja tas satur šī dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) apstiprinājumu.
Kā norāda Finanšu ministrija, ilggadēja prakse Latvijā liecina, ka bieži sastopamas situācijas, kad uzņēmumi saņem vai paši vai ar trešo personu starpniecību elektroniski sagatavo un nosūta rēķinus, kas nav apliecināti ar atsevišķa dokumenta veidā pievienotu elektronisku parakstu vai šo rēķinu izdrukas (kopijas, norakstus vai izrakstus papīra formā), kas nav apliecinātas ar pašrocīgu parakstu.
Minētie rēķini bieži satur piezīmi “Šis rēķins ir sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta”. Šādā veidā tiek sagatavoti un nosūtīti, piemēram, dzīvojamo māju pārvaldnieku sagatavotie dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu rēķini, telekomunikāciju pakalpojumu rēķini, gāzes, elektroenerģijas, degvielas un citu preču piegādes rēķini.
Atsevišķos gadījumos šādu rēķinu izdrukas satur svītru kodu, ciparu kodu vai citu elektroniskas apliecināšanas (autorizācijas) veidu. Papildus minētajam ir arī tādi gadījumi, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs un preču vai pakalpojumu saņēmējs ir piegādes līgumā vienojušies, ka piegādātājs ir tiesīgs nosūtīt rēķinus saņēmējam bez paraksta elektroniskā formā, nosūtot pa e-pastu vai papīra formā, iekļaujot iepriekš minēto piezīmi, vai piegādes līgumā norāda tikai to, ka visi rēķini tiek sagatavoti elektroniski, satur unikālu apliecināšanas kodu un ir derīgi bez paraksta.
Tāpēc, lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem, tika nolemts atvieglot prasības PVN rēķina izmantošanai par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā. Tādēļ likumā “Par grāmatvedību” izveidots regulējums, ar kuru paredzēts, ka netiek prasīts, lai PVN rēķins būtu apliecināts ar pašrocīgu vai elektronisku parakstu (tātad – neprasa, lai PVN rēķinam būtu juridisks spēks).
LETA
Komentāri