Iestājoties aukstajam laikam, arī tie sabiedrības pārstāvji, kurus dēvē par cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas, meklē siltāku pajumti. Vasarā var mājot kādā pamestā dārza būdā, kādā paša pagatavotā miteklī nost no ļaužu acīm, bet ziemā nereti nākas rast siltumu daudzstāvu māju kāpņu telpās. Tas neiepriecina šo namu iedzīvotājus, tādi apmeklējumi saistīti ar atstātajām pēdām. Dažkārt nākas meklēt pašvaldības policijas palīdzību, lai nelūgto viesi dabūtu prom, tāpēc jautājām Cēsu novada pašvaldības policijas priekšniekam Guntaram Norbutam, vai šādu cilvēku skaits samazinās.
Šajā ziņā savu negatīvo pienesumu dod Cēsu atskurbtuve, vērtē G.Norbuts. “Likums nosaka, ka katrai pašvaldībai savā teritorijā jānosaka atskurbšanas vieta, bet Vidzemes pašvaldības to interpretē dažādi. Piemēram, Cēsīs ir atskurbtuve, vairāku novadu pašvaldības – Valka, Sigulda, Smiltene – noslēgušas līgumu, ka dzērājus ved uz Cēsīm. No vienas puses, it kā pluss, jo šīs pašvaldības samaksā par pakalpojumu, taču problēma tajā, ka cilvēkus atved, viņi izguļ dzērumu un dažs labs paliek Cēsīs. Tāpēc tiek domāts, ka līgumos ar pašvaldībām veiksim grozījumus par atskurbtuves klientu nogādāšanu atpakaļ.”
Izrādās, tos, kuriem nepieciešama atskurbšana, vispirms ved uz Cēsu klīniku, lai mediķi pārliecinās par sareibušā veselības stāvokli, vai viņu var ievietot atskurbtuvē. Arī šis pakalpojums jāmaksā no pašvaldības budžeta, un, pēc G. Norbuta teiktā, ir klienti, kurus dienā tā jāvadā pat divas reizes. Cilvēks atskurbst, iznāk ārā, sadzeras un atkal caur slimnīcu nonāk atskurbtuvē.
Vai summu, ko pašvaldība maksā par šiem pakalpojumiem, nevar atgūt, uzliekot sodu pakalpojumu saņēmējiem? G. Norbuts stāsta, ka situācijās, kad noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, sodu uzliek, bet ir jautājums, vai to samaksā, vai cilvēkam ir, ko maksāt: “Ir mums viens izcilnieks, kuram noformēti protokoli 55, no tiem par 30 sods nav samaksāts. Tāpēc esmu pret tādu rīcību, proti, sastādīt administratīvo protokolu tikai tāpēc, ka tas jādara, kaut gan skaidrs, ka cilvēks nesamaksās, jo viņam vienkārši nav naudas. Ja ir pieci nesamaksāti sodi, nav nozīmes paredzēt nākamo, kamēr nav samaksāti iepriekšējie.”
Viņaprāt, vajadzēja būt kādam mehānismam, kas šādus cilvēkus ļautu nodarbināt, lai caur darbu saprot savu kļūdu. Pagaidām tā esot cīņa ar vējdzirnavām, un liela daļa šo cilvēku aiziet citā saulē, tā arī neko nesapratuši.
“Piecu gadu laikā man izdevies normālā dzīvē atgriezt tikai vienu cilvēku. Viņš bija ļoti zemu kritis, tagad ir integrējies sabiedrībā un viņam ir normāla dzīve. Bet tas ir tikai viens,” saka G. Norbuts.
Kāpēc šie cilvēki, kuriem nav, kur nakšņot, neizvēlas patversmi? “Esmu runājis ar šo kontingentu, zinu viņus visus. Kad prasu par patversmi, viņi saka, ka grib brīvību, bet patversmē esot stingrāk nekā cietumā. Tur jāierodas skaidrā, ar nulle promilēm, ja vairāk, jāiet uz atskurbtuvi. Vakaros nevar iet ārā smēķēt, vēl citas prasības, tāpēc viņi labāk arī ziemā guļ dārza būdās vai meklē kādu siltu vietu, kur ielīst, jo svarīgāks ir alkohols un brīvība,” saka G. Norbuts.
Komentāri