ATTĒLS: publicitātes
Ikvienai bankai un citam maksājumu pakalpojuma sniedzējam, kas darbojas Eiropas Savienības (ES)
valstīs, būs jānodrošina, ka naudas pārvedums tiek izpildīts desmit sekundēs. Tas ir viens no nosacījumiem regulai, ko Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja februārī.
Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nerastos sarežģījumi, ka gaidītie līdzekļi kavējas. EP ziņotājs Mihils Hohevēns (ECR, Nīderlande) uzsvēris: “Ar šo iniciatīvu ES bankām ir pienākums nodrošināt klientiem tūlītējo maksājumu pakalpojumus bez papildu maksas un stingri noteiktos termiņos. Klienti varēs baudīt raitākas maksājumu iespējas, uzņēmumiem būs zemākas izmaksas, un ES maksājumu sistēmas kopumā kļūs konkurētspējīgākas.”
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītājs Egons Gailītis skaidro, ka regula nosaka pienākumu visu ES dalībvalstu komercbankām un nebanku komersantiem ieviest zibmaksājumus, proti, naudas pārskaitījumus, ko izpilda līdz desmit sekundēm. Šis maksājums būs pieejams 24 stundas katru dienu, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.
Latvijā jaunās prasības būs ieguvums uzņēmējiem un privātpersonām, kurām ir naudas darījumi ar citu ES valstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Mūsu valstī komercbankas zibmaksājumus sāka piedāvāt kopš 2017. gada, kad Latvijas Bankas izveidoja ātro maksājumu sistēmu. “Latvija ir viena no valstīm, kur tirgus dalībnieki ar lielu, platu soli ir zibmaksājumu biznesā. Mums 40 procenti no maksājumiem ir zibmaksājumi,” saka E. Gailītis un piebilst, ka tikai dažiem pakalpojumu sniedzējiem būs jāsaņemas, lai uzsāktu ātro maksājumu piedāvāšanu. Vēl E.Gailītis vērš uzmanību, ka regulas prasības attiecas tikai uz maksājumiem, ko veic, izmantojot personas vai uzņēmuma bankas kontu, ne banku maksājumu kartes.
Arī regulas prasība, ka komisijas maksa par zibmaksājumu nedrīkst būt lielāka par to, kāda konkrētajā bankā noteikta par klasisko naudas pārdevumu, Latvijā jau ir ierasta prakse. Visas lielākās bankas par ātrajiem darījumiem nosaka tādu pašu cenu kā par ierastajiem pārvedumiem. Taču citās ES valstīs tas ir atšķirīgi. LB Maksājumu pārvaldes vadītājs pastāsta, ka pat dažās lielajās valstīs bankas zibmaksājumu piedāvā kā premiālu pakalpojumu, kur cena par vienu darījumu var būt, piemēram, pieci eiro. Regula aizliedz to darīt.
Jaunums maksājumu pārskaitījumu nodrošinātājiem Latvijā būs stingru, mūsdienīgu pasākumu ieviešana krāpšanas atklāšanai un novēršanai. Noteikts, ka bankām visiem klientiem jāpiedāvā iespēja pārbaudīt pārveduma saņēmēja vārda un uzvārda, un bankas konta numura atbilstību. Tas arī pasargās naudas sūtītāju no iespējamas paša kļūdas. Šim pakalpojumam jābūt pieejamam bez jebkādiem papildu maksājumiem vai komisijas maksas. “Patlaban tāds serviss ir tikai dažās valstīs,” saka E.Gailītis un uzsver, ka pakalpojums klientam ļaus uzzināt, vai bankas konta numurs sakrīt ar naudas saņēmēja vārdu un uzvārdu, taču, vai nesakritības gadījumā veikt vai neveikt pārvedumu, tā būs paša izvēle.
Jaunais tiesību akts visām ES bankām un nebankām par pienākumu uzliek arī pārbaudīt, vai zibmaksājumu veicējs vai saņēmējs nav sankcijām pakļauta persona. Ja, piemēram, uz naudas saņēmēju attiecas sankcijas, pārvedums tiks noraidīts.
Latvijas bankas jaunajiem nosacījumiem gatavojas. “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops saka: “Jau šobrīd notiek darbs pie šīs regulas ieviešanas. “Swedbank” ātro maksājumu veikšanu Latvijā nodrošina jau vairākus gadus un, protams, noteiktajā laikā nodrošinās arī regulā prasīto . Kā zināms, pārsvarā visas lielās bankas Latvijā jau piedāvā zibmaksājumus, kas nozīmē, ka vietējie maksājumi izpildās nekavējoties. Tikmēr uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieejami tā sauktie SEPA* maksājumi, kas arī nodrošina maksājumu izpildi tās pašas dienas laikā.”
Regulas nosacījumu ieviešana ES valstu bankās un citos maksājumu pakalpojumu uzņēmumos notiks pakāpeniski, atbilstoši dokumentā noteiktajiem termiņiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas eirozonā, lai sagatavotos tūlītējo pārvedumu saņemšanai, paredzēti deviņi mēneši, lai sagatavotos maksājumu nosūtīšanai -18 mēneši.
Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
Komentāri