Siltās dienas iekrāsoja ikdienas pelēcīgumu. Dārzos jau zied tulpes, narcises, muskares, mārpuķītes, cīrulīši, mežmalās vizbulītes, kārkli, tīrummalās uzplaukst pa pienenei… Pavasara ziedēšana ir sākusies, ja vien ir iespēja iestādīt kādu ziedošu augu, tas tiek darīts.
Atraitnītes, kuru krāsainās acis spēj iepriecināt ikvienu, turas pretī aukstākām naktīm. Ne velti tās mēdz dēvēt par pavasara spītniecēm. Daudzi atraitnītes jau iestādījuši pie mājām, publiskos apstādījumos, kapsētās.
“Atraitnītes cilvēkiem patīk, par pircēju trūkumu sūdzēties nevaru,” saka jaunpiebaldzēniete Līga Lieldiena. Viņa puķu un dārzeņu stādus audzē jau desmit gadus. Līga ar gandarījumu piebilst, ka pirmais sējums jau pārdots, bet pavisam izaudzēti pieci tūkstoši stādu.
“Pirmajos gados braucām pa tirdziņiem arī Gulbenē, Madonā, tagad tikai uz Vecpiebalgu, Ērgļiem, tepat Jaunpiebalgā. Pircēji brauc uz audzētavu, mūs var viegli atrast, jo esam ceļa malā,” stāsta Līga un piebilst, ka šopavasar pieprasītākas ir lielziedu atraitnītes, ja pērn pircējiem vairāk patika dzeltenās ar actiņām, šopavasar zilās, lillā. “Kad pircēji no 14 šķirnēm nevar izvēlēties, tad saku, ja grib, lai kaimiņienei skauž, jāstāda dzeltenās. Skaistas ir baltās ar dzeltenu actiņu, sarkanās. Daži pērk abas un veido krāsainu dobi,” pastāsta Līga un piebilst, ka viņas klientu vidū ir arī cēsnieki.
Stādu audzētavas “Ziedugravas” Raunas pagastā saimniece Zane Krēsliņa atzīst, ka pavasaris ir vēlāks nekā citus gadus un tāpēc jo lielāks prieks par katru ziedu. “Pieprasījums nav mazāks kā pērn, jo reti kuram negribas iestādīt pirmās puķītes,” saka Zane un pastāsta, ka Smiltenē “Ziedugravas” jau atvērušas tirdzniecības laukumu, nākamnedēļ tāds būs arī Cēsīs.
“Otro pavasari pirktākas ir lielziedu atraitnītes, pirms pieciem gadiem ļoti pirka sīkziedu. Ne viens vien pārliecinājies, ka skaisti zied nokarenās atraitnītes. Katra puķīte taču ir skaista, un šķirņu dažādība ļoti liela,” stāsta raunēniete. Šopavasar viņa izaudzējusi desmit tūkstošus atraitnīšu stādu.
“Pircēji redz skaistumu, ne darbu, un šķiet, ka stādi dārgi,” saka L.Lieldiena. Viņa pastāsta, lai izaudzētu stādus šim pavasarim, izmaksas nevar salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Jaunpiebaldzēniete atklāj, ka divu siltumnīcu apsildīšanai diennaktī vajag 12 ķerras ar malku, mazais podiņš, kurā iestādīt atraitnīti, pērn maksājis trīsarpus centus, tagad septiņus, bet augiem nepieciešamā mēslojuma maiss ir par 30 eiro dārgāks.
“Decembrī sētas, zem elektrības lampām audzētas, ar malku sildītas – tāds ir skaisto atraitnīšu ceļš,” bilst stādu audzētāja un uzsver, ka dēsti ne tikai jāizaudzē skaisti, bet tam, kurš tos nopērk, ir jābūt apmierinātam, ka puķe skaisti un ilgi zied, bet dārzeņu stādi dod labu ražu. “Laukos nedrīkst kādu pievilt, ziņa ātri izplatīsies un klientu vairs nebūs. Ja mans izaudzētais pircēju apmierinājis, nākamgad pirks atkal un vēl pastāstīs kaimiņiem. Katru pavasari ir aizvien jauni klienti, par to var priecāties,” saka Līga.
Stādu audzētājas atzīst, ka ik pavasari dēstus piedāvā jauni audzētāji, taču pēc pāris gadiem no viņiem vairs ir retais. “Tikai, kad strādā, saproti, lai izaudzētu stādu, ir pamatīgi jāstrādā,” pārdomās dalās L.Lieldiena.
Jaunpiebaldzēniete atraitnīšu dēstus pārdod par 80, raunēniete par 70 centiem gabalā. Z.Krēsliņa pastāsta, ka no pircējiem ne reizi vien dzirdēts, ka stādi dārgi, ka kaut kur Kurzemē, Zemgalē tirgojot par 50 centiem. “Pircēji ir dažādi, katrs taču var izvēlēties, pie kā un ko pirkt,” situāciju vērtē raunēniete.
Aptaujājot tos, kuri piedāvā atraitnīšu dēstus, cena mūspusē svārstās no 50 centiem lielveikalos līdz 90 centiem.
“Pircēji arī prasījuši, vai var nopirkt samtenes. Tām gan vēl par agru. Vēsajās brīvdienās nevajadzētu steigties stādīt vasaras puķes,” padomu dod Z.Krēsliņa.
Komentāri