Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Atmiņas kļūst vēsture

Druva
23:00
29.05.2008
27
200805292048178511

“Neesmu skaitījis, cik

Dziesmu svētkos esmu piedalījies, bet Vispārējie latviešu šie būs devītie,” saka kora “Wenden” prezidents, kora “Beverīna” dziedātājs Jānis Lūkins un atklāj, ka bijis dalībnieks piecos Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos, vēl daudzos rajona, novada.

Pirmie Dziesmu svētki Jānim bija 1973.gadā, kas labi pazīstami kā Dziesmu svētku simtgade. “Līga Priedīte tolaik vadīja mūzikas vidusskolas kori. Viņa teica: “Ejiet un prasiet virsdiriģentiem autogrāfus, sevišķi Leonīdam Vīgneram.” Viņš tolaik bija slims,” atceras Jānis. Viņš ievērojis, ka skolasbiedrs Arvīds Platais lūdz parakstīties uz skaņuplašu vākiem. Pirms svētkiem bija izdotas divas ar visām Dziesmusvētku dziesmām. Uz vākiem

diriģentu fotogrāfijas. Arvīds lūdza katram pie savas parakstīties, Jānis darīja tāpat.

Drīz vien autogrāfu vākšana iepatikās. Jānis ir pārliecināts, ka tā ir saskare, iespēja pabūt tuvāk lielām personībām, un ir patīkami, ka daži virsvadītāji viņu jau pazīst. Jānis Zirnis lielos svētkos jau pa gabalu uzsauc: “Nāc pēc autogrāfa!”

“Atceros, piegāju pie Jāņa Ozoliņa. Viņš kaligrāfiski parakstījās un pajautāja: “Puisīt, vai pareizi uzrakstīju?” Cienījamais diriģents slikti redzēja. Man viņa paraksts tā iepatikās, ka pats visu mūžu parakstos kaligrāfiski, nevis uzvelku kaut kādus ķekšus.

Haralds Mednis man pajautāja: “Kas tu, puisīt, esi?” Atbildēju, ka esmu kora prezidents. Jānis Dūmiņš stāvēja blakus un piebilda: ” Tā ir liela atbildība.” Vienos Dziesmu svētkos lūdzu autogrāfus grāmatiņā, kurā par visiem virsdiriģentiem bija informācija, kuros svētkos viņi diriģējuši. Iedevu grāmatiņu Haraldam Mednim. Viņš uzreiz piebilda: “Te vēl divi svētki nav ierakstīti, es tajos arī biju virsdiriģents, bet mani neatzina.” Līdzās bija viņa sieva, kura apliecināja: “Jā, tā bija.” Haralds Mednis pats ar savu roku pierakstīja klāt, kuros svētkos vēl bijis virsdiriģents.

Reiz mēģinājumā piegāju pie Jāņa Dūmiņa. ” Jā, es tev iedošu autogrāfu, bet vēlāk. Tagad

gatavojos dziesmai.” Tad nodomāju, kas gan tur liels, parakstīties. Kamēr viņš man atteica, jau būtu izdarījis. Vēlāk, vērojot virsdiriģentu, sapratu, ka viņš domās un noskaņā jau bija kora priekšā un nekas nedrīkstēja

traucēt brīdi pirms īstenības. Tad Jānis Dūmiņš nostājās uz estrādes,

uzmundrināja kori, pacēla rokas …” par dažiem mirkļiem, kad pabūts līdzās latviešu kora mūzikas dižgariem, stāsta korists Jānis Lūkins un uzsver, ka autogrāfus var vākt tikai mēģinājumos. Pirms dodas pie virsdiriģentiem, viņš savējiem pasaka, ka nebūs starp dziedātājiem. Savējie saprot.

Par svētkiem, kuros dziedāts, Jānim atgādina arī svētku programmas, afišas, arī nozīmītes, kurām pie krūts vairs vietas nebūtu, lai gan pašam nepatīkot saspraust visas un tad lielīgi izrādīties.

“Pirmie Dziesmu svētki, kuros esi bijis, dzīvo atmiņā. Pirms tam kora tantes stāstīja, kā iepriekšējos diriģējis Jēkabs Mediņš, par kādām neizstāstāmām izjūtām. Nezinu, kāpēc, bet no simtgades arī spilgtā atmiņā, kā visu dienu no rīta līdz vakaram mācījāmies uziet un noiet no estrādes, lai būtu skaisti plūstoši. Citos svētkos tam tik daudz vērības neveltījām, ” stāsta Jānis un piebilst, ka brīnišķīgas atmiņas saistās ar “Vidzemē” nodziedātajiem gadiem. “Katram jauniņajam bija krusttēvs un krustmāte, man tika pieredzējušie dziedātāji – Judīte Tevelova un Uldis Nete. Man kā astoņpadsmitgadīgam jauneklim tās kora tantes ļoti patika. Kā viņas rosolus grieza! Ilggadējie koristi Skaidrīte Veģere, Dzidra Ozola, Edmunds Balodis, Melānija Stepe, Arvīds Dārziņš bija lielas personības.

Pirms Dziesmu svētkiem korim nometne. Visu nedēļu darba dienas garumā dziedājām. Edīte Putniņa korī uzskaitīja, kurš ieradies, kurš ne, pie zāles durvīm bija piestiprināta tabula, kur skaidri redzams, kad neesi bijis. Tas ļoti stimulēja. Dziesmu svētkos tie, kuri cītīgāk apmeklējuši mēģinājumus, saņēma kādu suvenīru, ” stāsta Jānis. “Vidzemē” Dziesmu svētkus atceroties, prātā, kā toni korī noteikušas cienījamākās kundzes. Viņas ļoti sargājušās, lai balsis nesapūš, neļāvušas logus taisīt vaļā, kamēr citi nezinājuši, kur no karstuma likties. Kā jaunākajam vīram Jānim vienmēr uzticēts “Vidzemes” karogs. Labā atmiņā mākslinieka Pētera Rozenberga no metāla plāksnes izgriezts uzraksts “Vidzeme”.

“Bija patīkami, ka cienījamās dāmas mani uzslavēja, ka esmu stalti gājis,” pēc gadiem atzīst Jānis Lūkins un piebilst, ka “Vidzeme” vienmēr bijis tradīcijām bagāts, jauks kolektīvs. “Nebūtu manā darba vietā izveidojies “Wenden”, būtu “Vidzemes” korists, ” pārliecināts Jānis Lūkins, kurš “Vidzemē” nodziedājis 15 gadus.

Jānis Lūkins atzīst, ka XX Dziesmu svētki 1990.gadā bijuši paši emocionālākie un dvēseliski ļoti piesātināti. Tad pirmoreiz Rīgā notika tautastērpu skate. “Mana mamma bijusi liela rokdarbniece, pati darinājusi tautas tērpu. Mazmeita to uzvilka, piedalījās skatē kā individuālā tautas tērpa valkātāja, dabūja trešo vietu un skaistu diplomu,” ar lepnumu par mammas un meitas nopelniem stāsta Jānis Lūkins. Uz svētkiem Dagnija Kupče korim “Wenden” tikko bija uzšuvusi Raunas tautastērpus, arī koristi piedalījās un dabūja trešo vietu. “”Rīgai 800″ Dziesmu svētki bija ļoti interesanti, atmiņā paliekoši, tajos bija cits repertuārs,” atmiņās kavējas pieredzējušais korists. Par sevi un dziedāšanu Jānis Lūkins saka: “Kā Andrejam Pumpuram bērnībā stāstīja teikas un pasakas, tā man, dzīvojot Raunas ielā iepretim kultūras namam, bija iespēja dzirdēt, kā kori dzied, jo vasarā logi bija vaļā. Arī mamma dziedāja. Reiz viņa teica, ka gatavojoties koru kariem. Tad kaimiņiene Milda Šteinboka , kad nāca no mēģinājuma, man pastāstīja, ko tāda karošana nozīmē.

Vēl atmiņā rajona dziesmu svētki ar gājienu Cēsīs. Kad būšu liels, arī es noteikti iešu, tolaik domāju.”

Dziesmu svētku gājienā Rīgā Jānis Lūkins soļos “Wenden” priekšgalā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
77
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi