Cēsu Izstāžu nams sagādājis iespēju mākslu baudīt ne tikai ar acīm, bet arī pašiem izstādes apmeklētājiem likt lietā izdomu un roku veiklību.
Izstādē var aplūkot, kā dažādu nozaru mākslinieki izmēģinājuši roku filcēšanā, veidojot uz mīkstiem deķiem vai audumiem lielformāta gleznas. Mākslas darbam vēlamais raksts un krāsas uz auduma tapušas no jēlvilnas, kura audumiem piestiprināta, piešaustīta ar īpaši šim nolūkam pagatavotām atsprākalainām adatām.
Latviešu māksliniekus ķerties pie filcēšanas lielā mērā izprovocējušas lietuviešu mākslinieces, kuras ļoti nopietni un jau ilgstoši pievērsušās filca mākslai. To izstādes atklāšanā apliecināja lietuviete Migle Lebednikaite un latvietis Dāvis Līcītis. Abi arī aicināja izmēģināt filcēšanas procesu uz tam speciāli sagatavota deķīša. Cēsnieku vidū bija gan tādi rokdarbnieki, kam filcēšana jau zināma, gan tie, kuriem šī māksla bija jaunums. Tapa pirmie paraugi – cilvēku atveidi, ziedu raksti, suns, kas devies pastaigā. Tomēr deķis ir liels, un daudzi tajā var atstāt savu radošo iniciatīvu. Kad apmeklētāju kolektīvais darbs būs tapis, tam iecerēts dot tādu pašu godu kā profesionālo mākslinieku darbiem un karināt pie citām gleznām.
No redzamajām gleznām atklāšanā vislielāko ievērību guva Rituma Ivanova izveidotie seju tuvplāni, kuri atgādina par mākslinieka īpašo rokrakstu, kas pazīstams neatkarīgi, kādā tehnikā darbs veidots.
