No šī gada Latvijā stājās spēkā noteikumi par bioloģisko noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. No februāra iedzīvotājiem šo pakalpojumu piedāvā SIA ”ZAAO”.
Obligāti bioloģisko atkritumu šķirošana jāpiedāvā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ja radītais atkritumu apjoms ir lielāks par 80 litriem nedēļā. Brūnie atkritumu konteineri, kas paredzēti bioatkritumiem, jau redzami daudzviet.
“Mūsu mērķis ir nodrošināt pilnu apsaimniekošanas ciklu – no virtuves līdz atkritumu poligonam. Ticam, ka nākotnē atkritumu apsaimniekošanā būs divi principi: slinkais un čaklais; tas, kurš šķiro, un tas, kurš nešķiro. Bioloģisko atkritumu nošķirošana ir finansiāli izdevīga. Slinkajam atkritumu apsaimniekošana būs aizvien dārgāka,” skaidro SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis un piebilst, ka mainīt paradumus nav viegli, bet tas ir jādara. Viņš arī atgādināja, ka ikviens vēlas dzīvot tā, kā vecajā Eiropā, atkritumu šķirošana arī ir solis, lai uzlabotu dzīves līmeni. No šī gada sadzīves atkritumu poligonam “Daibe” mainīts nosaukums – tagad tas ir aprites ekonomikas centrs “Daibe” (AEC “Daibe”). Gada nogalē ekspluatācijā nodota bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kur, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, no bioatkritumiem gatavos kompostu. Cēsu pašvaldība blakus uzcēlusi ražošanas ēku, kurā uzņēmēji var nomāt telpas un ražošanā izmantot otrreizējos izejmateriālus.
G.Kukainis atgādina, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā desmit procentus no visiem atkritumiem. Lai samazinātu apglabājamo daudzumu, būtiska ir šķirošana un pārstrāde.
Pagājušajā gadā Cēsīs pie vairākām daudzdzīvokļu mājām jau bija izvietoti brūnie konteineri. Iedzīvotāji varēja tur mest bioloģiskos atkritumus, tā samazinot sadzīves atkritumu daudzumu. “Konteineri bija pustukši, retas reizes līdz pusei. No janvāra, kad vairāk runā par bioatkritumu šķirošanu, šos konteinerus iedzīvotāji izmanto biežāk. Biomateriāls, ko saņēmām, bija kvalitatīvs,” stāsta “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants. Brūnos konteinerus plānots izvest reizi nedēļā, bet tas var mainīties atbilstoši situācijai. Ja izvešanas reizē brūnais konteiners būs piepildīts līdz pusei, iedzīvotāji arī maksās šāda daudzuma atkritumu savākšanu, ja vairāk, bet ne pilns – kā par pilnu.
M.Vīgants skaidro, ka biokonteineros tiks izmantoti biomaisi, kas vidē sadalās. Arī iedzīvotāji atkritumus, kas paredzēti biokonteineram, varēs ievietot speciālajos maisiņos, bet nekādā gadījumā veikalu iepirkuma plastmasas maisiņos. “Pamazām arī sadzīves atkritumu konteineros izmantosim biomaisus, lai neradītu vēl vairāk atkritumu. Tos var iegādāties gan “ZAAO”, gan arī veikalos, ” stāsta M.Vīgants.
Privātmāju īpašniekiem ir iespēja izvēlēties izmantot brūno konteineru vai pašiem veidot kompostu īpašuma teritorijā. Ja izvēle ir par labu kompostēšanai, par lēmumu jāinformē “ZAAO”, kas uzturēs mājkompostētāju reģistru. “Tā nav valsts noteikta prasība, bet gan mūsu iniciatīva, lai veiktu uzskaiti un kontroli par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu Vidzemē,” skaidro ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis un uzsver, ka nākotnē katram jāiemācās atkritumus, kas rodas virtuvē, šķirot, bet “ZAAO” tos pārstrādās kompostā.
Jauninājumu, mudinājumu mainīt paradumus ne katrs uzreiz pieņem. “ZAAO” sācis kampaņu “Šķirot BIO? Loģiski!”, kurā izglītos, kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus. “Ja iedzīvotājiem būs interese, organizēsim meistarklases. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs slēdz līgumu par pakalpojumu, bet individuālo māju saimnieki, ja kas neskaidrs, var interesēties uzņēmumā,” saka “ZAAO” Vides ilgtspējas pakalpojumu daļas vadītāja Arita Smalkā-Boriseviča.
Lai piesaistītu iedzīvotāju uzmanību, ir radīts vides objekts, kas ceļos pa Vidzemes pilsētām. Blakus tam arī stendi, kā pareizi šķirot bioloģiskos atkritumus. “Ikviens var pie vides objekta nofotografēties un sūtīt ziņu draugiem, lai iespējami vairāk cilvēku uzzina par bioatkritumu šķirošanu,” pastāsta A. Smalkā-Boriseviča un piebilst, ka šķirot to, kas palicis pāri virtuvē, ir daudz vienkāršāk, nekā orientēties, kura plastmasa der pārstrādei, kura ne.
Komentāri