Nedēļas nogalē Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi pulcēja interesentus Raunā, Āraišos un Cēsīs.
“Tas ir franču kolēģu rosinājums – trijās dienās atvērt durvis uz arheoloģiju,” stāsta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne un uzsver, ka sabiedrībā ir interese par to, ko dara arheologi, bet ne tik daudz zināms, kas un kā notiek.
Raunas pilsdrupās notika pārvaldes rīkotās Arheoloģijas dienas, pašvaldība nodrošināja darbiem nepieciešamo. Divas dienas ikviens interesents varēja piedalīties arheoloģiskajos izrakumos un reizē arī atsegt gabaliņu 17.gs. bruģa ziemeļu priekšpils pagalmā. Vispirms arheoloģe S.Zirne, kura vairākas vasaras vadījusi izrakumus Raunas pilsdrupās, izskaidroja, kā tiek iemērīts izrakumu laukums, kādi darba rīki izmantojami, cik uzmanīgi jārok. “Pirmais jautājums ikvienam bija – kas jādara. Bija prieks par ieinteresētību un to, cik rūpīgi visi strādāja,” vērtē S.Zirne, bet Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena atklāj, izrakumos piedalījušies dažādu paaudžu raunēnieši, kā arī interesenti atbraukuši no Vecumniekiem, Valmieras, Rēzeknes, Smiltenes, Rīgas. “Tas liecina, ka arheoloģija interesē. Kādam tas varbūt ir bērnības sapnis, citam gribas pamēģināt, un te to varēja izdarīt,” teic. I.Plētiena.
Nelielajā 20 kvadrātmetru laukumā katru dienu strādāja ap 20 interesenti, kāds vairākas stundas, cits tikai pāris. S.Zirne atzīst, ka bijis patīkami vērot, kā vectēvs kopā ar mazmeitu attīra ierādīto izrakumu kvadrātu. Kultūrslānis vietām bija 20, citur ap 40 centimetru. Interesenti ne tikai raka, arī sijāja smilti, tīrīja atrastos kaulus.
Pirmais atradums bija dzelzs arbaleta bultas gals, bet, kad Linda Zūdiņa atrada 17.gadsimta monētu, pāri pilsdrupām atskanēja prieka sauciens. “Virsējā kārta ir pamatīgi sajaukta. Starp atradumiem ir arī brīvvalsts santīms un padomju kapeikas, vēl arī dzelzs sprādze, pīpju kāti, Raunai raksturīgā keramika, kā arī kauli, lielākoties mājlopu, daži medījamo dzīvnieku,” atklāj S.Zirne.
Raunēnieši ar interesi apskatīja divās dienās arheologu atrasto. Kad I.Plētiena atklāja, ka zelts nav atrasts, ne viens vien atgādināja, ka kādreiz tas noticis. 1905.gadā kāds vīrs, saimniekojot pilsdrupu teritorijā ierīkotā dārziņā, atradis zelta gredzenu ar safīru un to nodevis Vēstures biedrībai. “Gredzena tālākais liktenis nav zināms,” atklāj muzejniece. Raunas pildrupās arheoloģiskajos izrakumos atrastais glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
Apskatījuši izrakumu laukumu, ne viens vien painteresējās, kas varētu būt zem atraktā bruģa. “Tas pagaidām ir noslēpums. Dziļāki izrakumi Raunas pilsdrupās bijuši tikai vienā nelielā laukumā, tur atsegts 15.,16.gadsimts,” pastāsta S. Zirne.
Sestdien visas dienas garumā Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā valdīja ne tikai pierastā senatnīgā gaisotne, varēja arī pamēģināt, ko nozīmē būt senatnes dārgumu meklētājam. Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljera pastāsta, ka ap simts interesentu kopā ar profesionāliem arheologiem līdzdarbojās un pamēģināja gan auklu gatavošanu no nātrēm, akmens cirvja urbšanu, berza graudus ar akmeņiem. Bērniem bija ierīkota īpaša arheoloģiskā kaste, kurā mazie varēja rakt un kaut ko atrast, nomērīt, attīrīt – kā to dara arheologi.
“Pasākumā sadarbojāmies ar Latvijas Arheologu biedrību. Gan biedrības vadītājs Mārcis Kalniņš, kurš vairāk zina par akmens laikmetu, gan ezerpils arheologs Jānis Meinerts, kuru interesē zemūdens arheoloģija, atbildēja uz daudziem jautājumiem par to, kā tapis arheoloģiskais parks, par atradumiem, eksperimentālo arheoloģiju un ezerpils rekonstrukciju,” stāsta E.Koljera un uzsver, ka liela interese bijusi par Āraišu ezerpils atklāšanas stāstu.
“Āraišos varēja pavadīt piepildītu dienu. To kuplināja folkloras kopa “Putni”, ” stāsta E.Koljera, bet S.Zirne piebilst, ka tie, kuri apmeklēja kādu Arheoloģijas dienas pasākumu, tagad ir zinošāki, jo arheologs ne tikai veic izrakumus, bet arī pēta atrastās liecības, ir atbildīgs par to saglabāšanu, konservāciju, restaurāciju, interpretācija un rekonstrukciju.
Cēsu pilī Eiropas Arheoloģijas dienā interesanti piedāvājumi bija bērniem. Varēja iemēģināt roku dažādu gadsimtu spēlēs, bērnus iepazīstināja ar jaunu spēli, kas stāsta par arheoloģisko mantojumu. Ikviens varēja apskatīt, uzspēlēt un novērtēt. Skolas vecuma bērni dāvanā saņēma saistošu un ilustrācijām bagātu izdevumu par arheologa darba ikdienu un galvenajiem uzdevumiem. Jaunākajai paaudzei interesanti bija arī keramisko trauku lausku atradumi, kā arī šo trauku atveidojumi- jau mūsdienu meistaru darinājumi. Ne viens vien kopā ar vecākiem pētīja piecus gadu simteņus vecos sievietes un vīrieša galvaskausus.
Pasākumā, ko rīkoja Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, varēja iepazīt arheoloģijas zinātnes metodes un arheologa darba ikdienu, arī satikties ar vēstures studentiem. Pieaugušajai auditorijai saistošas bija grāmatas un informatīvi materiāli par arheoloģiskajiem atradumiem, darba procesu, nelegālo tirdzniecību ar nelietām, kā arī to viltojumiem. Te bērnus saistīja instrumenti un stāstījums par to, cik laika un darbietilpīgs ir uzdevums katru sīkāko atradumu aprakstīt, piefiksēt un vēl sagatavot īpašu mapi tikai vienam vien zemē atrastajam nieciņam, kurš – iespējams – kādam pētniecības darbam vēlāk var izrādīties izšķirošs.
Komentāri