Igaunijas brīvprātīgo apvienība “Kaitselitt” izteikusi priekšlikumu, ka gribētu šovasar, atceroties Cēsu kauju 90.gadadienu, Cēsīs sarīkot plašu parādi, kurā piedalītos ap 500 karavīru. Diemžēl pilsētas centrālajā laukumā nav tik daudz vietas.
“Kaitselitt” kapteinis Nēme Bruss kopā ar trim kolēģiem bija ieradies Cēsīs, lai tiktos ar kauju atceres dienas svinību rīcības komitejas pārstāvjiem – rajona padomes izpilddirektoru Māri Niklasu un Instruktoru skolas komandieri Sandri Gaugeru.
“Cēsu kauju piemiņas pasākumu tradīcijas Latvijā un Igaunijā ir atšķirīgas, jo jāņem vērā, ka kaimiņzemē tā ir brīvdiena,” atzina Māris Niklass un piebilda, ka tiekoties izrunātas 90.gadadienas svinību iespējas un scenārijs. “Kaitselitt” kapteinis Nēme Bruss “Druvai” atzina, ka Cēsu kauju atcere igauņiem ir ļoti nozīmīga. “Atceramies šo vēsturisko datumu un abu tautu ieroču brālību cīņā par neatkarību. Tā ir piemiņa mūsu vecvecāku paveiktajam,” sacīja kapteinis un pastāstīja, ka Igaunijā ir tradīcija Uzvaras dienā svinīgos pasākumus, parādes ikreiz rīkot citā pilsētā. “Tagad gribam svinēt Cēsīs kopā ar latviešiem. Ieradīsies arī Kuperjanova bataljona pārstāvji,” pastāstīja kapteinis Nēme Bruss.
Pēc sarunām igauņi cēsnieku pavadībā apmeklēja Nezināmā igauņu karavīra kapa vietu Amatas novada “Veišāros”, piemiņas vietu Veselavas kapos un pie Raunas upes. “Daudz runājām par vēsturiskajiem notikumiem. Cēsu kaujās frontes līnija stiepās no Tūjas līdz Raunai – 80 kilometru garumā. Sīvas kaujas notikušas arī Stalbē. Par tām mūsu vēstures grāmatās rakstīts maz, igauņi tās uzskata par būtiskām,” “Druvai” pastāstīja Māris Niklass un piebilda, ka igauņi ierosinājuši Stalbē kopīgi uzstādīt piemiņas akmeni.
Cēsu kauju atceres dienas svinību rīcības komiteja vēl tiksies vairākkārt, lai kopīgi ar abu valstu Ārlietu ministrijām, Prezidentu kancelejām, bruņoto spēku pārstāvjiem izstrādātu piemiņas pasākumu norisi.
