ASV vēstnieka Čārlza Larsona vizītes laikā Cēsīs “Druvai” bija iespēja ar viesi sarunāties par ASV sadarbību ar Latviju, bezvīzu režīmu, demokrātijas attīstību, kā arī citiem jautājumiem.
– Cik daudz zinājāt par Latviju pirms darba uzsākšanas šeit?
– Ceļoju pa Krieviju, atbraucu arī uz Latviju un sāku to iepazīt. Biju pārsteigts, ko redzēju – skaistos mežus, jūrmalu. Latvija vienmēr bijusi Austrumu un Rietumu krustceļā. Šodien krustceļi ir palikuši, bet produkts mainījies. Tās vairs nav preces, bet gan finansiālie pakalpojumi.
– ASV ir demokrātijas šūpulis, taču Latvija ir jauna demokrātija. Kā vērtējat demokrātijas izaugsmi mūsu valstī, un vai redzat kādas problēmas? Varbūt korupcija ir viena no tām?
– Man šķiet, ka Latvija ir dibināta uz stabiliem demokrātiskiem pamatiem. Ir izveidota tieslietu sistēma, nostiprināta likuma vara. Ir indivīdi, kuri korumpēti, kuriem tas ir veids, kā organizēt biznesu. Taču par laimi jums ir KNAB, ģenerālprokurors, kas strādā, lai novērstu korupciju un reaģētu uz to.
Domāju, tas ir tikai laika jautājums, lai izskaustu korupciju. Tas ir būtiski, jo, ja korupcijai ļauj eksistēt, tā sagrauj demokrātiju, cilvēku uzticību tai. Tas būtu skumji.
Arī ASV, ko tikko raksturojāt kā demokrātijas šūpuli, korupcija ir izaicinājums, un mēs turpinām strādāt, reaģēt uz to. Ticu, ka ASV korupcija ir reta, bet, ja tā notiek, reaģējam ātri.
Latvijas sasniegumi cīņā ar korupciju ir ļoti labi, bet saprotam, ka tas prasa laiku, jo par šiem gadījumiem parasti ir sarežģīti ierosināt lietas.
– Vai institūcijas var atrisināt šo problēmu? Varbūt korupcija ir iesakņojusies mūsu apziņā?
– Jā, var atrisināt. Tas bija veids, kā lietas tika kārtotas Padomju Savienības laikā. Tas prasīs laiku, taču ir jaunā paaudze, un tai vairs nav padomju laiku uzskati.
Latvija ir vienreizējā pozīcijā, ir padarīts labs darbs, atbilstošā līmenī veltīti resursi, lai sistēmu padarītu caurspīdīgu, lai novērstu korupciju. Tomēr ir jomas, kurās jāturpina darbs. Tas ir pastāvīgs process.
– Pirms laika Latvijas un ASV eksperti tikās pieredzes apmaiņā par juridiskiem jautājumiem. Kritiķi uzskatīja, ka šādi ASV cenšas ietekmēt norises Latvijā.
– Latvijā esam viesi, vienīgais, ko varam piedāvāt, ir konsultācijas un novērojumi, kā stiprināt demokrātiju. Neticu, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai pastāv korupcija. Tādēļ turpināsim skaidrot, cik svarīga ir likuma vara, caurspīdīgums darījumos. Mēs ticam, ka šie ir būtiskākie principi, lai iedibinātu stabilu demokrātiju.
– Vai Latvija kā maza valsts var ietekmēt starptautisko politiku?
– Jā. Latvija ir nozīmīgs spēlētājs. Kad ASV notika 11. septembra uzbrukumi, pēc kuriem ASV uzsāka karu Afganistānā un Irākā, Latvija stāvēja plecu pie pleca ar ASV un palīdzēja. To nekad neaizmirsīsim, tāpat kā karavīrus, kas krituši šajās misijās.
Jā, Latvijai ir spēcīga balss. Prezidents Valdis Zatlers Vašingtonā tiek respektēts. NATO samitā Bukarestā viņš savā runā Krievijas prezidentam Putinam atgādināja, ka aukstais karš ir beidzies. Prezidents Bušs to dzirdēja, un tas atstāja lielu iespaidu.
– Terorisma draudi, jūsuprāt, samazinās vai pieaug? Vai Latvijai būtu jāuztraucas par tiem?
– Jā. Teroristu mērķis ir demokrātiskās valstis, tādēļ tām vienmēr jābūt gatavām sevi aizsargāt. Uzskatu, ka rīkojāmies pareizi, Irākā izveidojot jaunu demokrātiju. Šis ir karš, kurā nedrīkstam zaudēt – ja mēs Irākā ciestu neveiksmi, tā kļūtu par galveno teroristu apmācības vietu pasaulē.
Ticam, ka ir liels potenciāls, ka reģions stabilizēsies, tādēļ šī misija ir tik būtiska.
– Vai ticat, ka nedemokrātiska sabiedrība patiešām var kļūt demokrātiska?
– Jā, Latvijas sabiedrība taču tāda kļuva. Pilnībā ticu, ka demokrātija var tikt izveidota. Protams, Irākā ir nozīmīgas mentalitātes atšķirības. Viņiem demokrātija nenozīmē to pašu, ko Latvijā, tomēr viņi virzās pareizajā virzienā, lai nodrošinātu cilvēktiesības. Arī sievietēm tagad tur ir tiesības uz izglītību.
Irākas iedzīvotāji mīl brīvību, un viņi ir pateicīgi par atbrīvošanu no sadistiskā Sadama Huseina režīma.
– Kāda ir ASV un Latvijas sadarbība, kurās jomās tā jau attīstījusies un kurās tā būtu jāattīsta?
– Gribētu redzēt tirdzniecības attiecību attīstību un ASV investīciju pieaugumu Latvijā. ASV investori ir ieinteresēti Latvijas tirgū. Turklāt nesen atvērta jauna ASV kompānija. Uzskatu, ka pastāv iespējas investēt enerģētikas sektorā.
– Latvija ir pievilcīga ASV investoriem?
– Jā. Latvija ir stabila demokrātija, tai ir ātrākā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā pēdējo trīs gadu laikā. Iespējas ir plašas, un to ASV pamana.
– Vai Latvija ir interesanta amerikāņu tūristiem?
– Man šķiet, ka jā. Lielākais šķērslis tūrismam un arī ekonomikas, tirdzniecības perspektīvām ir lielais attālums starp valstīm.
– Kad varētu tikt atvērts bezvīzu režīms starp Latviju un ASV?
– Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar lielāko daļu Rietumeiropas valstu nav iespējams brīvi doties uz ASV. Taču šīs valstis stāvēja plecu pie pleca Irākā un Afganistānā, tādēļ prezidents Bušs izdarīja spiedienu, lai tiktu mainīts likums.
ASV drošības departaments vēlētos Latviju un citas valstis redzēt kā pilntiesīgas bezvīzu programmas dalībnieces. Ja Latvijai vīzu atteikumu skaits būs mazāks par 10%, ja tiks pildīti kritēriji par biometriskajām pasēm un datu apmaiņu par nozaudētajām un nozagtajām pasēm, valsts varēs pievienoties bezvīzu programmai.
Ja kritēriji tiks izpildīti, un šogad dati izskatījās labvēlīgi, bezvīzu režīms varētu tikt ieviests šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Komentāri