Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu spīkeri pagājušajā ceturtdienā tikās Cēsīs, kur runāja par reģiona drošības jautājumiem, sankciju pret Krieviju nodrošināšanu, cīņu ar hibrīduzbrukumiem, kā arī par parlamentu lomu atbalstam Ukrainai. Augstie viesi arī iepazina pilsētu un viduslaiku pili.
Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa “Druvai” pastāstīja, ka galvenais tikšanās mērķis ir stiprināt valstu sadarbību. D.Mieriņa uzsvēra, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālā sadarbība ir kritiski svarīga, lai iegrožotu agresoru un strādātu pie Krievijas spēju ierobežošanas, īpaši vēršoties pret tās ienākumiem, militāri rūpniecisko kapacitāti un dezinformāciju. “Krievija dažādi mēģinās apiet sankcijas. 14 sankciju pakotne ir pieņemta, iekļauti arī aizliegumi, tostarp mangāna rūda, ko ierosināja Latvija. Svarīgi par sankciju īstenošanu runāt arī ar pašiem uzņēmumiem,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Iepriekšējā sanāksmes dienā Rīgā tikuši pieaicināti finanšu eksperti un speciālisti, diskutēts par jautājumiem, ko iekļaut nākamajā Krievijai plānoto sankciju paketē, kā par to runāt ar bijušajām PSRS valstīm dienvidos, piemēram, Uzbekistānu, Kazahstānu. “Svarīgākais šobrīd ir veidot sarunas ar valstīm, kur mēs redzam, ka eksports milzīgos apmēros pieaug, un skaidrs ir tas, ka viņi sūta palīdzību Krievijai,” sacīja D.Mieriņa.
Parlamentu vadītāju dienas kārtībā bija arī jautājumi, kā ierobežot agresorvalsts izmantotās informatīvā kara metodes, kurās tiek pielietots mākslīgais intelekts. “Šī inovatīvā metode var būt ļoti ietekmīga, izplatot dezinformāciju, lai sasniegtu savus mērķus” atzina Saeimas spīkere.
Pēc sanāksmes Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšstāvji iepazina Cēsis. Viesus pastaigā pa pilsētu pavadīja novada domes vadība, bet Cēsu muzejā bija aizraujoša ekskursija viduslaiku pilī.
Zviedrijas parlamenta pārstāvis Andreas Norlēns “Druvai” atzina, ka ir vēstures cienītājs, tāpēc Livonijas pils apskate bijusi īpaši interesanta. Viņš uzzinājis daudz jaunu faktu, pārsteidzošas detaļas par ikdienas dzīvi pilī. Nenoliedzami, pastiprināti viņu interesēja, kā Cēsu pilij klājies tā sauktajos zviedru laikos.
Igaunijas parlamenta Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars uzsvēra, ka šajās dienās atzīmē Baltijas ceļa 35. gadadienu, visām trim Baltijas valstīm ļoti nozīmīgu notikumu. Sadodoties rokās, igauņi, latvieši un lietuvieši apliecināja vienojošās vērtības un mērķus – brīvību un valstisku neatkarību. Tas bija saliedētības akts, kas parādīja, kā, sadarbojoties trim valstīm, var iegūt varenu spēku. L. Husārs uzsvēra, ka šobrīd vissvarīgāk ir vienoti militāri nodrošināties pret tik spēcīgu ienaidnieku kā Krieviju. Jautāts par iespaidiem Cēsīs, L. Husārs atzina, ka redzētais viņu ļoti iespaidojis, un solīja te vēl noteikti atgriezties.
Zviedrija NB8 sanāksmē, kas notiek jau kopš 90.gadiem, pirmo reizi piedalījās kā NATO dalībniece, valsts aliansei pievienojās šī gada pavasarī. Parlamenta spīkers Andreass Norlēns, atbildot uz “Druvas” jautājumu par militāro drošību Baltijas jūras reģionā, uzsvēra, ka Zviedrija tagad politiskā un militārā ziņā esot daudz drošāka. A. Norlēns pastāstīja, ka parlamenta balsojumā par dalību Ziemeļatlantijas valstu aliansē piedalījās astoņas parlamentā pārstāvētās partijas, no tām sešas valdošās koalīcijas partijas vienbalsīgi bijušas par, bet kopumā par nobalsojuši 90 procenti deputātu. “Pētot statistikas datus, tiešām lielākā daļa Zviedrijas sabiedrības atbalsta pievienošanos aliansei un jūtas daudz drošāk. Mums kā parlamentam ir nostiprinājusies sajūta, ka Eiropas Savienības valstis tieši aizsardzības jautājumos kļūst vēl spēcīgākas,” izklāstīja A. Norlēns.
Vizītes noslēgumā “Druva’’ jautāja Latvijas Saeimas priekšsēdētājai, kas par NB8 sanāksmes vietu mudinājis izraudzīties Cēsis.
“Šādus svarīgus politiskus viesus reti kāds ved vizītēs tālāk par Latvijas galvaspilsētu. Taču mūsu valsts nav tikai Rīga. Uzskatu, ka Cēsīs ir bagāta kultūrvēsture, pilsēta ir augstas kultūras vieta, tāpēc izlēmām delegācijai parādīt šo Vidzemes pērli, ” pauda Saeimas priekšsēdētāja.