Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Astoņu parlamentu spīkeri apmeklē Cēsis

Līga Anna Popova
00:00
28.08.2024
147
1
Spikeri

Pēc sanāksmes Latvijas,    Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšstāvji iepazina Cēsis. Viesus pastaigā pa pilsētu pavadīja novada domes vadība, bet Cēsu muzejā bija aizraujoša ekskursija viduslaiku pilī. FOTO publicitātes

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu spīkeri pagājušajā ceturtdienā tikās Cēsīs, kur runāja par reģiona drošības jautājumiem, sankciju pret Krieviju nodrošināšanu, cīņu ar hibrīduzbrukumiem, kā arī par parlamentu lomu atbalstam Ukrainai. Augstie viesi arī iepazina pilsētu un viduslaiku pili.

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa “Druvai” pastāstīja, ka galvenais tikšanās mērķis ir stiprināt valstu sadarbību. D.Mieriņa uzsvēra, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālā sadarbība ir kritiski svarīga, lai iegrožotu agresoru un strādātu pie Krievijas spēju ierobežošanas, īpaši vēršoties pret tās ienākumiem,  militāri rūpniecisko kapacitāti un dezinformāciju. “Krievija dažādi mēģinās apiet sankcijas. 14 san­kciju pakotne ir pieņemta, iekļauti arī aizliegumi, tostarp mangāna rūda, ko ierosināja Latvija. Svarīgi par sankciju īstenošanu runāt arī ar pašiem uzņēmumiem,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Iepriekšējā sanāksmes dienā Rīgā tikuši pieaicināti finanšu eksperti un speciālisti, diskutēts par jautājumiem, ko iekļaut nākamajā Krievijai plānoto sankciju paketē, kā par to runāt ar bijušajām PSRS valstīm dienvidos, piemēram, Uzbekistānu, Kazahstānu. “Svarīgākais šobrīd ir veidot sarunas ar valstīm, kur mēs redzam, ka eksports milzīgos apmēros pieaug, un skaidrs ir tas, ka viņi sūta palīdzību Krievijai,” sacīja D.Mieriņa.

Parlamentu vadītāju dienas kārtībā bija arī jautājumi, kā ierobežot agresorvalsts izmantotās informatīvā kara metodes, kurās tiek pielietots mākslīgais intelekts. “Šī inovatīvā metode var būt ļoti ietekmīga, izplatot dezinformāciju, lai sasniegtu savus mērķus” atzina Saeimas spīkere.

Pēc sanāksmes Latvijas,    Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšstāvji iepazina Cēsis. Viesus pastaigā pa pilsētu pavadīja novada domes vadība, bet Cēsu muzejā bija aizraujoša ekskursija viduslaiku pilī.

Zviedrijas parlamenta pārstāvis Andreas Norlēns “Druvai” atzina, ka ir vēstures cienītājs, tāpēc Livonijas pils apskate bijusi īpaši interesanta. Viņš uzzinājis daudz jaunu faktu, pārsteidzošas detaļas par ikdienas dzīvi pilī. Nenoliedzami, pastiprināti viņu interesēja, kā Cēsu pilij klājies tā sauktajos zviedru laikos.

Igaunijas parlamenta Rīgi­kogu priekšsēdētājs Lauri Husars uzsvēra, ka šajās dienās atzīmē Baltijas ceļa 35. gadadienu, visām trim Baltijas valstīm ļoti nozīmīgu notikumu. Sado­doties rokās, igauņi, latvieši un lietuvieši apliecināja vienojošās vērtības un mērķus – brīvību un valstisku neatkarību. Tas bija saliedētības akts, kas parādīja, kā, sadarbojoties trim valstīm, var iegūt varenu spēku. L. Husārs uzsvēra, ka šobrīd vissvarīgāk ir vienoti militāri nodrošināties pret tik spēcīgu ienaidnieku kā Krie­viju. Jautāts par iespaidiem Cēsīs, L. Husārs atzina, ka redzētais viņu ļoti iespaidojis, un solīja te vēl noteikti atgriezties.

Zviedrija NB8 sanāksmē, kas notiek jau kopš 90.gadiem, pirmo reizi piedalījās kā NATO dalībniece, valsts aliansei pievienojās šī gada pavasarī. Parlamenta spīkers Andreass Norlēns, atbildot uz “Druvas” jautājumu par militāro drošību Baltijas jūras reģionā, uzsvēra, ka Zviedrija tagad politiskā un militārā ziņā esot daudz drošāka. A. Norlēns pastāstīja, ka parlamenta balsojumā par dalību Ziemeļatlantijas valstu aliansē piedalījās astoņas parlamentā pārstāvētās partijas, no tām sešas valdošās koalīcijas partijas vienbalsīgi bijušas par, bet kopumā par nobalsojuši 90 procenti deputātu. “Pētot statistikas datus, tiešām lielākā daļa Zviedrijas sabiedrības atbalsta pievienošanos aliansei un jūtas daudz drošāk. Mums kā parlamentam ir nostiprinājusies sajūta, ka Eiropas Savienības valstis tieši aizsardzības jautājumos kļūst vēl spēcīgākas,” izklāstīja A. Nor­lēns.

Vizītes noslēgumā “Druva’’ jautāja Latvijas Saeimas priekšsēdētājai, kas par NB8 sanāksmes vietu mudinājis izraudzīties Cēsis.

“Šādus svarīgus politiskus viesus reti kāds ved vizītēs tālāk par Latvijas galvaspilsētu. Taču mūsu valsts nav tikai Rīga. Uzskatu, ka Cēsīs ir bagāta kultūrvēsture, pilsēta ir augstas kultūras vieta, tāpēc izlēmām delegācijai parādīt šo Vidzemes pērli, ” pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Varbūt Mieriņas kundze varēja paprasīt augstajiem un gudrajiem viesiem no Ziemeļzemēm padomu, ko darīt, lai Latvijā nebūtu visdārgākā elektrība visā Eiropas Savienībā, kamēr Ziemeļvalstīs tā ir vislētākā…

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    15

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    119

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    367
    2

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    43

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    91

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

    11:57
    06.12.2025
    6
    Vecmāmiņa raksta:

    “Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Sludinājumi