Ārsti vienojas streikā

Pirmdien sākās ģimenes ārstu streiks. Mediķi pārtrauca darbu līdz vienošanās panākšanai ar Veselības ministriju par ģimenes ārstu, ģimenes ārstu palīgu un māsu darba atalgojuma palielināšanu.

Kā liecina Nacionālā Veselības dienesta (NVD) mājaslapā pieejamā informācija, 680 lauku ģimenes ārsti aizslēdza savu kabinetu durvis un sāka beztermiņa streiku. Tāpat uz streiku aicināti vairāk nekā 1100 Ģi­menes ārstu asociācijas biedri. Ārsti nestrādās tik ilgi, kamēr vadība izpildīs viņu izvirzītās prasības.

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Latvijas Radio uzsvēra, ka streiks notiek, jo “mērs ir pilns”, ārsti jau pirms gada “aicināja valdību ieklausīties mediķu raizēs”, bet viņi netika sadzirdēti, un tagad neredz citas iespējas, kā tikai streikot.

Lai gan ārsti nestrādās, prakses būs atvērtas – ārstu palīgi un medmāsas darbu turpinās, savas kompetences ietvaros konsultējot pacientus un sniedzot pacientiem pirmo medicīnisko palīdzību. “Akūtajiem pacientiem aprūpe tiks nodrošināta,” apsolījusi Lat­vijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, piemetinot, ka mediķi no savām prasībām neatkāpsies, bet to darīs Streiku likuma ietvaros.

“Ģimenes ārsti nav Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biedri, tālab streika sakarā grūti kaut ko komentēt,” saka Cēsu VSADA valdes priekšsēdētāja Valda Stanne un turpina: “Protams, ka šī streika rezultātā, iespējams, Cēsu klīnikā ir lielāks pacientu pieplūdums, taču, ja ģimenes ārstu praksēs medicīnas māsas un ārstu palīgi veiks savus pienākumus, kā iepriekš solīts, tad lieliem sarežģījumiem un papildu slogam citām medicīnas iestādēm nevajadzētu būt. Arī šodien viss notiek normāli un secīgi. Turklāt šis nav pirmais streiks, līdzīgi bijuši jau agrāk un iedzīvotāji ir pietiekami saprotoši.”

Arī Cēsu ģimenes ārsti piedalās streikā. Gadu gaitā, atbildīgi veicot savus pienākumus, ģimenes ārstei Maijai Liepiņai izveidojies savs pacientu loks. Viņas praksē strādā divi ārstu palīgi, un ar atalgojumu daktere esot apmierināta, taču M. Liepiņai nepieņemams šķiet kopprakšu modelis, kuru Veselības ministrija stingri apņēmusies ieviest, neskatoties uz vairākkārt izskanējušiem ģimenes ārstu iebildumiem. Ieviešot šīs kopprakses, pasliktināsies pacientu pieejamība un medicīnas pakalpojumu kvalitāte.

Daktere pauž, ka pirms divdesmit gadiem, kad likvidēja toreizējās poliklīnikas, neviens par ģimenes ārstu tālāko nākotni lielu interesi neizrādīja, mediķiem pašiem par sevi bija jācīnās, visu sākot no nulles. Tagad iecerētās kopprakses, kuru finansējumu tādā gadījumā pārvaldītu pašvaldības, izputinātu ģimenes ārstu smagi ieguldīto darbu un līdzekļus.

M. Liepiņa skaidro: “Streika laikā atradīsimies savā praksē un māsiņas darīs savu darbu, bet viņas nevarēs pildīt tos pienākumus, kuros nepieciešams ārsta zīmogs. Tāpat tiks nodrošināti visi maksas pakalpojumi, kuri nav iekļauti līgumā ar Veselības norēķinu centru. Jau pagājušā nedēļā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, kas aicināja iedzīvotājus laikus vērsties pie ģimenes ārstiem, taču nevarētu teikt, ka tāpēc cilvēku pieplūdums būtu manāmi pieaudzis. Manā praksē darbs ritēja raiti.”

Uzgaidāmajā telpā pie ārsta kabineta durvīm sēdošie pacienti ārstus saprot. “Streiks noteikti ir pamatots, taču maz ticams, ka kaut kas uzlabosies. Ikdienā neesmu no tiem, kas lamā valdību, taču, runājot par veselības nozari, kaut kas taču nav kārtībā,” saka Ilga Baradovska, bet cēsniece Ieva Jansone piebilst: “Skumji, ka par degošiem atkritumiem valdība no mūsu kabatām samaksās 700 tūkstošus eiro, tanī pašā laikā medicīnai līdzekļus nevar atrast.”

Līdzīgās domās ir jaunietis An­dris Aleksandrs Krūmiņš: “Ve­selības pakalpojumu līmenis valstī ir ļoti zems, un tas tāpēc, ka mediķi netiek pienācīgi novērtēti, bet jauno speciālistu trūkst. Nozares novecošanās notiek ļoti strauji, un drīz laukos ārstu prakses būs tukšas, jo nebūs jauno ģimenes ārstu.”

Turpretī Raunā ģimenes ārs­te Līga Purmale pacientus pieņem, tomēr domās solidarizējas ar kolēģiem: ”Šobrīd situācija izveidojusies tāda, ka otra ģimenes ārste Sanita Jansone devusies atvaļinājumā un mēs nevaram at­ļau­ties streikot, taču citādi pie­krī­tam pilnīgi visām ģimenes ārstu prasībām. Tās ir pamatotas, un mēs protestam pievienojamies. Pagaidām darbs praksē noris mierīgi un kā ierasts.”

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzsver, ka streika laikā valsts kompensējamo zāļu receptes ģimenes ārsta palīgs nedrīkst izsniegt, taču ģimenes ārsts prakses laikā atradīsies savā pieņemšanas vietā, sniegs pakalpojumus, tajā skaitā, ja pacienti vēlēsies, arī vizītes par maksu.

Ko vēl ģimenes ārsts streika laikā darīs, stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvošā zvērinātā advokāte Solvita Olsena: “Ja pacientam būs neatliekama situācija, vispirms viņš pats darīs visu, kas ir nepieciešams, piemēram, izsauks neatliekamo palīdzību, kas tālāk varēs palīdzēt. Tāpat visu diennakti strādās ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kur vērsties pēc padoma, ja ir veselības problēmas. Savukārt klātienē Rīgā un citās lielākajās pilsētās valsts apmaksātu palīdzību primāri varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniegs medicīniskas konsultācijas ģimenes ārstu kompetences ietvaros, bet lauku reģionos feld­šera punktos, kur ir ārstu palīgi. Vai dežūrārsti var izrakstīt valsts apmaksājamo kompensējamo zāļu recepti un darba nespējas lapu, pacientam gan būs jāskaidro, sazinoties ar pašu ārstniecības iestādi, akūtos gadījumos, piemēram, ja ir traumas vai hroniski slimību saasinājumi, jāvēršas steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās.”

“Vēl jānorāda, ka streiks ir beztermiņa, kam jānotiek, lai tas beigtos – jāvienojas ar valdību par streika prasībām, ” saka S. Veide, piebilstot: “Jo ātrāk valdība mūs sauks uz savām sarunām, jo ātrāk mēs vienosimies, jo īsāks būs streiks.”

Līdzšinējās sarunas ar VM ir cietušas sakāvi, turklāt streika priekšvakarā attiecības kļuva vēl vairāk nokaitētas. Ģimenes ārsti uzsver, ka VM un NVD biedē ģimenes ārstus, proti, notiek aizliegta iejaukšanās streika tiesībās.

Atgādinām, ka jau bez pieminētajām finansējuma palielinājuma prasībām Ģimenes ārstu asociācija aicina arī nodrošināt pacienta datu aizsardzību e-veselības sistēmā un lūdz pagarināt laiku, lai ģimenes ārsti var sagatavoties sistēmas lietošanai. Tāpat asociācija prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jaunatveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu.

Tāpat mediķi vēlas panākt, lai palielina pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu, ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus un palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu turpmāko trīs gadu laikā. Latvijas Sabiedriskos medijos paustā informācija liecina, ka paš­laik vidējā lauku ģimenes ārsta alga uz papīra ir 1000 eiro, kamēr Igaunijas kolēģi saņem 3500 eiro.

NVD vērš uzmanību, ka arī laikā, kad nebūs pieejamas ģimenes ārstu konsultācijas, iedzīvotājiem tiks nodrošinātas daudzveidīgas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas – dežūrārstu un pediatru, feldšerpunktu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu (traumpunktu), uzņemšanas nodaļu u.c. sniegtie pakalpojumi. Cēsu klīnikā pediatri strādā un pieņem ambulatori tāpat kā līdz šim.

• Ja nepieciešami ģimenes ārsta pakalpojumi, vispirms vajag sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsts sniegs valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
• Ja nepieciešams medicīniska rakstura padoms vienkāršu saslimšanu gadījumos (saaukstēšanās, galvassāpes, kakla un ausu sāpes, vemšana, caureja un nelielas traumas), iedzīvotāji visu diennakti var zvanīt uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
• Dzīvībai kritiskos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113.
• Ārstniecības iestādēs tiks paplašināts to ārstniecības personu loks, kas protesta laikā drīkstēs izrakstīt pacientiem valsts kompensējamo medikamentu receptes.