Marta aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū var novērtēt kā pietiekoši augstu, un patlaban var izdalīt trīs pircēju kategorijas, kas galvenokārt interesējas par īpašumu iegādi – Latvijas nerezidenti, īpašumu pircēji Jūrmalā un vietējie iedzīvotāji, sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.
Viena no pircēju kategorijām ir Latvijas nerezidenti. Ieguldot īpašumā 100 000 latu, ārzemniekam parādās iespēja iesniegt dokumentus turpmākai uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tāpēc visbiežāk tiek meklēti dzīvokļi cenu kategorijā no 100 000 līdz 140 000 latu ar labu atrašanās vietu – tas ir primārais nosacījums īpašuma iegādei.
Tie, kas pērk dzīvokli sev, izskata variantus gan ar remontu, gan bez, tomēr tie, kuri pērk īpašumu kā investīciju objektu, skatās jau dzīvošanai piemērotus variantus, lai līdz ar iegādi pēc iespējas ātrāk atrastu īrniekus, skaidroja Bogodistaja.
“Lielākā pircēju daļa ir mūsu austrumu kaimiņi. Nevar neminēt, ka šie pircēji ir tiešām zinoši un saprotoši – viņi skaidri pārzina situāciju Latvijā, kā arī situāciju nekustamā īpašuma jomā, bieži vien pat vairāk, nekā vietējie iedzīvotāji,” piebilda Bogodistaja.
Otra pircēju grupa meklē īpašumus Jūrmalā. Kaut gan pārdošanā nav īpaši daudz piedāvājumu, arī Jūrmalā parasti tiek meklēts īpašums cenu kategorijā no 150 000 līdz 200 000 latu.
“Patlaban pastāv pavisam minimāla iespēja iegādāties dzīvokli jaunajā projektā par šādu cenu, tāpēc parasti klienti ir gatavi palielināt pirkšanas budžetu līdz 200 000 vai 250 000 latu vai arī izskata dzīvokļa pirkšanas variantus Rīgā,” informēja Bogodistaja. Jūrmalā īpašumus iegādājas aptuveni 85% ārzemnieki un 15% vietējie iedzīvotāji.
Savukārt trešā kategorija, kas meklē dzīvokļus, ir vietējie iedzīvotāji, sacīja Bogodistaja. Vietējos pircējus var sadalīt divās grupās. Pirmā grupa vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus – pārsvarā viņi meklē īpašumus jaunajos projektos, un visbiežāk tiek pieprasīti dzīvokļi ar vienu vai divām guļamistabām. Ņemot vērā to faktu, ka virtuve bieži vien jaunajos projektos ir apvienota ar viesistabu, tas nozīmē, ka izvēlas divu līdz trīs istabu dzīvokļus.
Otra vietējo pircēju grupa izvēlas sērijveida dzīvokļus. “Klienti, kas izvēlas šo segmentu, biežāk maina īpašumu tieši platības dēļ – pārceļas uz mazāku vai lielāku dzīvokli,” sacīja Bogodistaja. Viņa piepilda, ka sērijveida dzīvokļu segmentā arī notiek aktivitātes. Lielākais darījumu skaits šajā segmentā notiek skaidrā naudā.
“Apskatot nekustamo īpašumu portālos izvietotos sludinājumu, rodas iespaids, ka piedāvājumu pietiek, tomēr izvēle ir ierobežota. Lai cik savādi tas neliktos, diemžēl kopumā Rīgā tiešām pietrūkst kvalitatīvu īpašumu,” secina Bogodistaja.
No tendencēm, par kurām Latvijas nekustamā īpašuma tirgus bija aizmirsis pēdējo divu trīs gadu laikā, var atzīmēt, ka 2011.gadā notiek darījumi, kad pircēji, uzticoties saviem mākleriem, kopējas sadarbības rezultātā iegādājas dārgus dzīvokļus, pat neatbraucot un neapskatot īpašuma faktisko stāvokli, skaidro Bogodistaja.
Šī tendence bija bieži sastopama laikā, kad bija “bums” nekustamā īpašuma tirgū, kad mākleriem vajadzēja pirkt ātrākus printerus, lai operatīvāk izdrukātu dokumentus. Šo tendenci novērojušas ne tikai nekustamā īpašuma kompānijas, bet tam arī piekrīt bankas, piebilda Bogodistaja.
NOZARE.LV
Komentāri