Āraišos eksperimentā top neolīta laikmeta mītne

Āraišu ezerpils Arheolo­ģiskā parka Meitu salā šonedēļ aktīvi strādā grupa interesentu, eksperimentālās arheoloģijas plenēra dalībnieku. Tiek mērīts, cirsts, plēsts ar akmens un jaunāku laikmetu instrumentiem. Te top jaunākā akmens laikmeta (neolīta) mītne.

“Tā būs tāda, kāda bija Sārnates apmetnē Kurzemē, tā ir daudz pētīta,” saka Āraišu arheoloģiskā parka    arheologs Jānis Meinerts un pastāsta, ka ēka būs  trīs reiz pieci metri liela, nedaudz mazāka par vidējo, kā rāda pētījumi Sārnates apmetnē. Neolīta jaunākajā akmens laikmetā cilvēki jau dzīvoja uz vietas.

“Mītnei būs divas telpas. Pirmā plašāka ar ugunskura vietu, te    pēc pētījumu materiāliem notika saimnieciskā darbība, gatavots ēdiens, otrā, kā rāda izrakumi, būs guļvietas,” pastāsta J.Meinerts.

Mītnes būvnieku darbu nedēļas sākumā iekavēja lietus, bet viss nepieciešamais sagādāts. Daļa darāmā tiek veikta    ar seno darbarīku replikām. Ar tādiem cilvēki strādāja akmens un dzelzs laikmetā. Šoreiz gan mērķis nav uzcelt mītni ar seniem darba rīkiem, bet tos tikai izmēģināt. “Arheologiem ir svarīgi izmēģināt, lai būtu saprotama darba efektivitāte un arī gūtu ieskatu tā laikmeta dzīvesveidā,” pārliecināts arheologs.    Arheologs Mārcis Kalniņš parādīja krama rīku veidošanu un apstrādi. Arī tas lieti noderēs darbā.

Zeme cieta, iedzīt stabus nav viegli.    Stabu galus, kurus ieraks, vispirms apdedzinās, jo tad ilgāk kalpos.“Būs divas stabu rindas, starp tām kā zedeņu žogs izvīti kārkli un lazdas, un sausu niedru siltinājums,” J.Meinerts atklāj, kāda izskatīsies mītne.    Darbi rit lēni, jo līdztekus tiek domāts, kā ko izdarīt. Akmens laikmeta pētnieks, arheologs Mārcis Kalniņš izstrādājis trīsdimensionālu    mītnes modeli, kur labi redzami konstruktīvi tehniskie risinājumi.   

Jau pavasarī tika sagādāta lielākā daļa no nepieciešamajiem kokmateriāliem, arī sienu siltumizolācijai nepieciešamās niedres, bet, ja kā pietrūkst, tas tiek atrasts turpat aizaugošā ezera krastā.

Eksperimentālās arheoloģijas plenēri ir iespēja gan uzcelt kādu jaunu seno laikmetu mītni, lai parka apmeklētājiem ir vēl kāds izziņas avots, gan arī izprast, kā pirms 5000 gadu cilvēki cēla mītnes.
     

Anna Batraga ir jaunā arheoloģe, pieredzi guvusi izrakumos, bet pirmoreiz piedalās mītnes celtniecībā.      “Te ir iespēja ne tikai redzēt, arī pašai piedalīties un uzbūvēt akmens laikmeta mītni, saprast, ko tas nozīmē. Strādājot ar rokām, darot smagus darbus, var gūt izpratni par tā laika cilvēku dzīvesveidu,” stāsta A.Batraga, atzīstot, ka jau pirmajās stundās bijis skaidrs, ka nav viegli un vienkārši.   

Ņikita Makarovs studē arheoloģiju Nīderlandē un vairākus gadus piedalās arheoloģiskajos izrakumos Latvijā. Šoreiz ir kas cits. “Interesants eksperiments. Esmu tikai lasījis, tagad būs iespēja darīt pašam. Ar akmens laika cirvjiem strādāt grūti, pēc tam, paņemot rokās metāla cirvi, jūtu, cik tas ir precīzāks,” iespaidos dalās Ņ.Makarovs.

Agnese Čakare savu uzmanību velta tieši akmens laikmetam. “Var brīnīties, kā tajā laikā cilvēki prata uzbūvēt tādu mītni, izvēlēties materiālus. Tā būs laba pieredze,” saka A.Čakare, bet students Dāgs Fjodorovs vērtē, ka eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģijas iepazīšana no citas puses. Plenēra dalībnieki uzsver, ka strādāt kopā ar pieredzējušajiem arheologiem Mārci Kalniņu un Jāni Meinertu arī ir mācībstundas jaunajiem.

Sestdien plenēra dalībniekiem darbi jāpabeidz un pasākuma “Senās prasmes cauri laikmetiem” apmeklētājiem jāparāda, kas izdevies, cik tālu tikts.