Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

Sarmīte Feldmane
00:00
03.07.2024
100
Araisi Arheo

Bija vērts. Pēc niršanas ezerā zemūdens arheologi atklāja pāļu aizsargžogu. FOTO: no albuma

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā.

Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   
“Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas uz gultnes. Dati    ierakstīti datorā, varēs izveidot precīzu karti,”stāsta Āraišu    ezerpils Arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts. Ezera dziļākā vieta ir austrumu galā pie “Pūcēm” – 13 metri, pārsvarā ezers ir piecus metrus dziļš, bet līčos ap trīs metriem un mazāk.

Skenējot ezeru, tika atrastas divas laivas, kuras pēc tam tika apskatītas ienirstot. “Abas nogrimušas pagājušajā gadsimtā, padomju gados,” atklāj J.Meinerts.    Nirēji pārbaudīja arī piekrasti ap viduslaiku pili. Tur neko interesantu neatrada, izņemot padomju laiku atkritumus, laipas vietu, kas ieiet ezerā, bet vēl nevar pateikt, no kura laika.

“Izpētot teritoriju apkārt ezermītnei, skenējumā varēja redzēt    daudz koku. Tie auguši uz salas un iekrituši ezerā. Vēl arī daudz atkritumu, kas ir 20.gadsimta liecība. Vēl tika atrasta sapiera lāpstiņa, kas, visticamāk, pazaudēta arhe-oloģisko izrakumu laikā,” stāsta arheologs un piebilst, ka atkritumi atrodami lielākoties gar krastu, ne ezera vidū. Dažviet ir akmeņaini sēkļi, kurus labi zina makšķernieki.

Tā kā ezera ūdens ir duļķains, tajā biezs dūņu slānis, redzamība slikta, daudzviet vien pusmetrs, zemūdens arheologiem ienirstot , ejot ar rokām pa grunti, izdevās desmit metrus no ezermītnes salas lokalizēt pāļu rindas, tās arī nofilmēt. “Pāļi ir pa pāriem, dažos gadījumos pa trim izvietoti grupās. Tie ir nolūzuši pie grunts. Visticamāk, pāļu žogs kalpojis aizsardzībai no ezera puses. Nezinām un neuzzināsim, kāds žogs izskatījās virs ūdens. Lai pateiktu, kāda bijusi žoga konstrukcija, jāveic izrakumi, bet tas ir darbs nākotnei,” pārdomās dalās J.Meinerts.

Viņš arī skaidro, ka, ienirstot ezerā, kā arī, izmantojot ģeoradaru krastmalas izpētei, uzzināts, kas notiek ezera gultnē, kā arī gūta izpratne, kā arheoloģisko izrakumu laikā un pēc tam, būvējot mājiņas, pārveidota krastmala. Ezera ziemeļu pusē pret baznīcu    reljefs nav pārveidots.

“Ir gūts apliecinājums, ka pāļu aizsargžogs ezerā ir un tas attiecināms uz ezerpils laiku, 9.,10.gadsimtu,” ar gandarījumu saka J.Meinerts un uzsver, ka izpēte jāturpina. Divu dienu zem­ūdens arheologu ekspedīcija Āraisī bija Lietuvas kolēģu draudzīgs atbalsts, viņiem ezers, ezermītne šķita izpētes vērti, lai veltītu laiku. “Latvijā nav profesionālu zemūdens arheologu, kolēģu paveiktais mums ir nenovērtējams atbalsts,” saka arhe­ologs. 

Attīstoties tehnoloģijām, aizvien precīzāk var datēt arheoloģiskos atradumus, un ne viens vien atradums izrādās jaunāks. 1968.gadā, kad ezera līmenis bija pazemināts, arheologs Jānis Apals, apstaigājot krastus,    pie “Pūcēm” atrada vienkoča laivas paliekas. Apskatot uz    laivas korpusa atstātās cirvja    pēdas, arheologs novērtēja, ka izmantots    šaurasmens cirvis un vienkocis      datējams ar ezermītnes apdzīvotības laiku. Ziņas par laivas atradumu arī tika publicētas zinātniskajā literatūrā. Pagājušā gada beigās tika paņemti nelieli laivas paraugi, tos izvērtēja dendroronologs Māris Zunde, nosakot, ka laiva izcirsta no apses. Tā kā apsēm vēl nav sastādīta koku gadskārtu laikrinda, laivu nav iespējams datēt ar dendrohronoloģisko metodi un jāpaļaujas uz radioaktīvā oglekļa 14C datējumiem. Lai novērstu iespējamas nejaušas kļūdas, divi nelieli koksnes paraugi tika nosūtīti uz Poznaņas Radiokarbona laboratoriju Polijā.

“Abu paraugu datējumi uzrāda ļoti līdzīgus rezultātus,1968. gadā Āraišu ezerā pie “Pūču” mājām atrastā vienkoča laiva nepārprotami datējama ar 18. gs. beigām, 19. gs. pašu sākumu. Iespējams, kāds “Pūču” saimnieks nokalpojušo laivu atstāja krastā niedrēs un tā nogrima. Piekrastē bieži var atrast vecas laivas. J.Apals uzskatīja, ka laiva cirsta ar šaurasmens cirvi, bet vienkoču izgatavošanas veids gadsimtiem nemainījās. Ārēji apskatot, datēt ir ļoti grūti,” skaidro arheologs J.Meinerts un uzsver, ka ne tikai Latvijā, arī Lietuvā vairākām vecām laivām pēc pārbaudes ar mūsdienu tehnoloģijām vecums krietni samazinājies.

“Zinām taču, ka J.Apala laikā tehnoloģijas nebija pieejamas. Šodien nav problēmu paraugu aizsūtīt uz kādu laboratoriju un pārbaudīt,” atgādina jaunākās paaudzes arheologs un uzsver, ka vienkoča laivas jaunais datējums vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir ik pa laikam pārvērtēt iepriekš zinātniskajā literatūrā izteiktos secinājumus un izmantot jaunākās      metodes un tehnoloģijas, lai pētītu arī jau pirms vairākām desmitgadēm iegūtus atradumus.

Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera pastāsta, ka ir būtiski turpināt Āraišu ezera un ezerpils izpēti, tāpat arī to desmit ezermītņu atliekas, kuras Vidzemē atklāja zemūdens arheologs Jānis Apals. “Gribam Āraišu ezerpili,    kultūrvēsturiskās ainavas apvidu iekļaut UNESCO Pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā, lai  nākamajām paaudzēm saglabātu un saprātīgi, efektīvi apsaimniekotu arheoloģisko, kultūras mantojumu, dabas ainavas un vides objektus. Lai pierādītu unikalitāti, vajag datus, pētījumus, tikai tad varam parādīt Āraišu ezerpils nozīmību,” saka E.Koljera.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
12

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi