Katras pašvaldības deputāti vislabāk zina, kur pagastā jāizlieto budžeta līdzekļi. Diemžēl ar gadiem vajadzības mazumā neiet, katrs neīstenotais projekts nākamajos izmaksā vēl vairāk, un visbiežāk sadārdzinājums vistiešāk skar pašvaldības kasi. Arī nelielie pagasti pērn pierādījuši, ka spēj piesaistīt gan valsts investīcijas, gan naudu no dažādiem fondiem un realizēt finansiāli lielus projektus.
“Pamatskolas logu maiņai saņēmām valsts investīcijas – 40 tūkstošus latu. Kad darbi tika sākti, viss jau bija kļuvis krietni dārgāks, nekā bijām paredzējuši. Pašvaldībai nācās ieguldīt vēl 41 tūkstoti. Šogad no budžeta jāsamaksā 24 tūkstoši latu,” stāsta Drustu pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Plūme un piebilst, ka neizdevusies arī iecere pārdot pašvaldībai vēl piederošās zemes un iegūto naudu ieguldīt skolas sakārtošanā.
Tā kā pašvaldības īpašumi nebija reģistrēti zemesgrāmatā, mainoties likumam, valsts tos atņēma.
Kā ik gadu vasarā, atsevišķās skolas telpās tika veikts kosmētiskais remonts. Šogad paredzēta ķīmijas kabineta rekonstrukcija, skolēni zinības varēs apgūt mūsdienīgi aprīkotās telpās.
Pērn rekultivēta Ģīberu atkritumu izgāztuve. Darbiem piesaistīti ERAF un Vides aizsardzības fonda līdzekļi, pašvaldība ieguldījusi divus tūkstošus latu. “Vēl viena vieta pagastā sakopta,” ar gandarījumu saka pašvaldības vadītāja.
Pēc remonta skaistāka kļuvusi pagasta padomes zāle, kurā notiek sēdes, un gaitenis. Darbi izmaksājuši sešus tūkstošus latu. “Ja deputāti lems, šogad vajadzētu izremontēt kādu kabinetu. Lai gan pašvaldības budžets palielinājies par desmit procentiem, krietni lielāki kļuvuši izdevumi – minimālā alga par 33,3 procentiem, dārgāka būs elektroenerģija, tā ka nebūs viegli sabalansēt tēriņus un ienākumus,” domās dalās Maija Plūme un piebilst, ka intensīvāk jāraksta projekti, lai varētu naudu piesaistīt.
Pērn projektu konkursos iegūti divi tūkstoši latu sporta inventāra iegādei. Drustos ir aktīvi fizisko aktivitāšu cienītāji, viņiem būs iespējas saturīgāk pavadīt brīvo laiku.
Pagasta muzejs vēstures materiālu sakārtošanai pērn no Valsts kultūrkapitāla fonda saņēmis 450 latus. “Summa it kā neliela, bet muzejā par šo naudu izdarīts nākotnei ļoti nepieciešams darbs,” vērtē pagasta padomes priekšsēdētāja. Pagasta bibliotēkā pieejams internets, tā darbībai pašvaldība saņēmusi pusotru tūkstoti latu valsts investīcijas. Projektu konkursā iegūti līdzekļi zīda apgleznošanas pulciņa darbībai. Janvāra beigās vairāk nekā desmit drustēnietes izstādē rādīs, ko iemācījušās.
Pērn Raiskumā īstenoti ļoti nepieciešami un vērienīgi projekti. Veikta pagasta pamatskolas ēdināšanas bloka renovācija. Darbiem saņemti 67 tūkstoši latu valsts investīciju, pašvaldība ieguldījusi arī savu daļu, ap 27 tūkstošiem latu.
“Pamatskolas virtuve un ēdamzāle atbilst visām mūsdienu prasībām. Ērti strādāt pavāriem, patīkami pusdienot skolēniem,” atzīst pašvaldības vadītājs Hardijs Vents.
Raiskuma pamatskolai nomainīti logi, darbos ieguldīti gandrīz 107 tūkstoši latu – valsts investīcijas un pašvaldības līdzekļi.
Raiskuma centrā gājēji tagad var justies droši – izbūvēts celiņš.
“Cerējām piesaistīt vai nu valsts investīcijas, vai ERAF finansējumu. Diemžēl šim mērķim nauda nebija pieejama, taču gaidīt, tad vēl pārstrādāt projektu, jo izmaksas nepārtraukti pieaug, nebūtu prātīgi.
Nolēmām celiņu izbūvēt par pašvaldības un rajona padomes autoceļu (ielu) fonda rezerves līdzekļiem. Par 21 tūkstoti latu darbi paveikti.
Ungurmuižā no dažādiem fondiem piesaistīts ap desmit tūkstošiem latu, 12 tūkstošus latu dažādos remontdarbos un sakārtošanā ieguldījusi pagasta padome.
“Šogad plānojam īstenot ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu. Projekts izstrādāts, jāpiesaista finansējums,” par šīgada plāniem saka Hardijs Vents.
Nītaures pagastā pašvaldībai darāmā netrūkst. Pērn, piesaistot
ERAF un valsts finansējumu, kā arī pašvaldībai ieguldot piecus tūkstošus latu, vidusskolas ēkai nomainīti logi, durvis, virtuvē iegādātas jaunas iekārtas. Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve “Sārtēni”. Darbi atbilstoši vides prasībām veikti, piesaistot finansējumu no ERAF un Vides aizsardzības fonda. Izgāztuves sakārtošanā ieguldīts ap 26 tūkstošiem latu.
“Ļoti aktuāla problēma pagastā – jumtu remonts. Lai pašvaldības ēkām tos nomainītu, nepieciešami ievērojami līdzekļi. Lai nākotnē varētu iesaistīties ūdens un kanalizācijas saimniecības sakārtošanā, pašiem daudz jāizdara. Arī tam vajadzīga nauda. Diemžēl ar pašvaldības budžeta naudu lielus projektus īstenot nespējam,” domās dalās pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Menģele.
Komentāri