Maksājot rēķinus, cilvēki vispirms izvēlas maksāt kredītsaistības bankām, bet rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ierindojas tikai piektajā vietā, liecina Latvijas kredītbiroja “Creditinfo Latvija” klientu aptauja.
“Creditinfo Latvija” aptauju sāka šā gada 6.jūnijā, un līdz 11.jūnijam tajā piedalījās 418 respondenti vecumā no 19 līdz 63 gadiem.
Respondenti atzīst, ka patlaban, maksājot rēķinus, vienmēr laikā un kā pirmo veic kredītsaistību maksājumu bankai, otrajā vietā ierindojas maksājumi par elektrību un gāzi, trešajā vietā – telefona rēķina apmaksa, ceturtajā vietā – regulārais ikmēneša maksājums par auto līzingu, bet piektajā vietā – namu apsaimniekotāju izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Sestajā vietā ierindojas maksājumi nebanku kreditētājiem, savukārt par vismazsvarīgākajiem rēķiniem, ko maksā kā pēdējos vai “tad, kad sanāk”, respondenti atzīst rēķinu par internetu un televīziju.
Atbildot uz jautājumu par savas izvēles iemesliem, vairums respondentu (40,7%) norāda, ka visus maksājumus veic savlaicīgi, 31,8% atzīst, ka, lai gan agrāk visi maksājumi veikti laikā, pašreiz izdevumi pārsniedz ienākumus, tāpēc katru reizi jādomā, kuru rēķinu maksāt laikā un kuru var atļauties kavēt. 11% atzīst, ka vispirms izvēlas maksā tiem, kas pakalpojumus var atslēgt vai atņemt, 10,3% norāda, ka vispirms maksā tiem, kas var sabojāt kredītvēsturi, ziņas iekļaujot parādnieku reģistros, 5,7% nav par to domājuši, bet 0,5% nav lietas kursā, jo ar ģimenes maksājumiem nenodarbojas.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, kādu kredītspējas aprēķina principu cilvēki gribētu, lai Ministru kabinets nostiprina likumdošanā, kas turpmāk regulēs kredītspējas aprēķinu fiziskām personām kredītbiroju darbības kontekstā, respondenti priekšroku dod pilnvērtīgam kredītvēstures izvērtējumam – 97% vēlas, lai, aprēķinot viņa kredītspēju (kredītreitingu), tiktu ņemtas vērā gan negatīvās ziņas (kavētie maksājumi), gan pozitīvas ziņas (laikā veikti maksājumi), kamēr 3% uzskata, ka pietiek ar negatīvo informāciju.
Daļa respondentu (44%) aptaujā pamatoja arī savu viedokli, komentāros visbiežāk norādot savu pozitīvo kredītvēsturi – laikā veiktos maksājumus, kurus diemžēl neviens cits pakalpojumu sniedzējs nezina un līdz ar to neņem vērā.
Atbildot uz jautājumu “Kuram partnerim Jūs uzticētos vairāk?”, pirmajā vietā kā visuzticamāko partneri respondenti norāda cilvēku, kura kredītvēsturē ir tikai pozitīvas ziņas jeb informācija, ka cilvēks vienmēr visus maksājumus veicis laikā. Otrajā vietā respondenti ierindo cilvēku, kura kredītvēsturē ir bijuši arī daži negatīvi gadījumi, ja pozitīvās ziņas tomēr ir pamatā. Trešajā vietā ierindo cilvēku bez kredītvēstures (nav ziņu ne par pozitīviem, ne negatīviem gadījumiem), savukārt ceturtajā vietā cilvēku, kura kredītvēsturē ir dažas negatīvas ziņas, bet par pozitīvajām ziņām (laikā veiktiem maksājumiem) nav nekādas informācijas.
“Sabiedrības viedoklis par šo jautājumu patlaban ir ļoti svarīgs. Apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīts viedoklis, ka Latvijā kredītbirojiem kredītspējas noteikšanā ir jāaizliedz ņemt vērā pozitīvo informāciju, jo ir bažas, ka sabiedrība tam neesot gatava, lai gan pētījumi par šo tēmu nav veikti. Ja paliks spēkā viedoklis par pozitīvo ziņu izmantošanas aizliegumu, nākotnē var izveidoties absurda situācija – vienu reizi viens kavēts maksājums var kļūt par nozīmīgāku faktu kredītvēsturē nekā laikā veikti maksājumi daudzu gadu garumā,” atzīst “Creditinfo Latvija” vadītājs Armīns Kalniņš.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets pērn uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA) izstrādāt un līdz 2012.gada 15.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli.
Pēc LKA prezidenta Mārtiņa Bičevska sacītā, šāds kredītbirojs, kas apkopos informāciju par iedzīvotāju parādiem, varētu sākt darboties 2013.gadā.
Saskaņā ar LKA norādīto valsts rīcībā ir plaša informācija par iedzīvotājiem, kas atrodama aptuveni 20 dažādos reģistros, informācija par parādiem ir arī dažādu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, telekomunikāciju operatoru, rīcībā. Komercbanku asociācijas ieskatā, sabiedrībai, pakalpojumu sniedzējiem, kredītņēmējiem būtu būtisks ieguvums, ja visa informācija būtu nodrošināta vienotā veidā.
“Creditinfo Latvija” radījis savu kredītbiroju – vietni “www.manscreditinfo.lv”, kurā ikvienam iespējams bez maksas pārbaudīt savu kredītvēsturi. Šī sistēma ļauj jebkurai privātpersonai reģistrēties vietnē un tiešsaistes režīmā laicīgi saņemt informāciju par saviem samaksātajiem un nesamaksātajiem parādiem, kas reģistrēti “Creditinfo Latvija”, kā arī iepazīties ar informācijas pieprasījumu statistiku. Šādā veidā ikvienam iedzīvotājam ir iespēja būt informētam par savu parāda saistību esamību un to apjomu, kā arī kontrolēt savu kredītprofila datu pareizību un to izmantošanas likumību.
NOZARE.LV
Komentāri