Apkures sezonas tuvums liek saspringt

Centralizētās apkures sezonai Cēsu novada paš­valdība ir sagatavojusies, kurināmais iepirkts, taču ir skaidrs, ka siltuma tarifi būs augstāki nekā pagājušajā sezonā, jo kurināmais ievērojami sadārdzinājies.

Tarifu projektus pagastiem, kur siltumu ražo pašvaldība, oktobrī vērtēs domes deputāti, tie stāsies spēkā no 1. novembra. Par apkuri oktobrī būs jāmaksā cena, kāda ir spēkā patlaban. Teritorijās, kur centralizēto siltumu gādā pašvaldības kapitālsabiedrība “Līgatnes komunālserviss”, pašreizējais tarifs tiks piemērots līdz gada beigām, 31. decembrim. Uzņēmuma aprēķinātā tarifa projekts iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Cēsnieku mājokļus jau ilgāku laiku apsilda SIA “Adven Latvia”. Oktobrī tarifs par megavatstundu ir 92 eiro, no 1.no­vembra uzņēmuma ražotās siltumenerģijas gala tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa būs 100,16 EUR/MWh. To 2.septembrī apstiprinājusi Sa­bied­risko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tajā skaitā siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 71,45 EUR/MWh; pārvades un sadales tarifs — 28,28 EUR/ MWh; siltumenerģijas tirdzniecības tarifs — 0,43 EUR/MWh.

Siltums būs. Neskaidrība par investoru

Trijos novada pagastos — Jaunpiebalgas, Līgatnes un Vec­piebalgas — un Līgatnes pilsētā centralizēto siltumu nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrība “Līgatnes komunālserviss”.

Pašvaldības atkārtoti rīkotā izsole “Līgatnes komunālservisa” kapitāldaļu pārdošanai beigusies bez rezultāta. Pieteikušies divi pretendenti, bet viens nav atbildis izsoles nosacījumiem, otrs — SIA “Adven Latvia”, kas nodrošina apkuri vairākās vietās Vidzemē, vienlaikus ar piesteikšanos izsolei lūdzis izsoles termiņa pagarinājumu. Lai iegādātos cita uzņēmuma kapitāldaļas, “Ad­ven Latvia” nepieciešama mātes uzņēmuma, Somijas enerģētikas grupas Adven Group Oy atļauja, ko balsta uz dziļāku uzņēmuma izpēti un pamatojumu, veikt papildu investīcijas. Taču pašvaldība nedrīkst pagarināt izsoles termiņu. Tā kā pretendents neveica solījumu, pēc izsoles noteikumiem, tā jāatzīst par nenotikušu. Šobrīd ir pieņemts lēmums to sludināt vēlreiz, paskaidroja pašvaldības izpilddirektore Līga Medne. Jautāta, vai iespējams, ka potenciālais investors varētu arī atteikties no nodoma iegādāties “Līgatnes komunālservisa” kapitāldaļas, L. Medne vērtēja, ka, protams, pastāv arī tāda iespēja.

Jaunpiebalgā un Vecpie­balgā apkurei izmanto saspiesto gāzi, bet jaunajai sezonai noslēgts līgums par propāna piegādi. Cenas ziņā ieguvumu nav, taču Latvijā šo gāzi piegādā vairāki uzņēmumi, savukārt saspiesto gāzi konteineros pieved tikai viena firma un var rasties pārtraukumi.

Atceroties jaunpiebaldzēnu pārmetumus par augsto apkures tarifu pagājušajā sezonā, ko ietekmē konteineros pievestās saspiestās gāzes izmaksas, izpild­direktore skaidro, ka, protams, bija izvēle iegādāties no iepriekšējā pakalpojumu sniedzēja šķeldas apkures katlu. Šķeldas cena ir zemāka nekā gāzei, taču uzņēmējs par iekārtu prasīja 350 tūkstošus eiro. Katla lietošanas laiks ir desmit gadi, gadā tarifā nāktos ierēķināt 35 tūkstošus eiro. Gāzes katls ar pievešanu un uzstādīšanu izmaksāja 50 tūkst. eiro, tātad siltuma tarifā gadā jāierēķina tikai pieci tūkstoši.

Katlumājas Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā ir kārtībā, arī trases sakārtotas. “Pašvaldība iepriekšējos periodos ir veikusi ieguldījumus apkures sistēmās,” atgādina L. Medne.

Sliktākā situācijā ir Līgatnes pilsētas un pagasta apkures sistēmas. Trasē lielāki ieguldījumi vajadzīgi Augšlīgatnē. Līgatnes katlumājā no diviem katliem viens ir vecs, katla atjaunošana vai maiņa uz energoefektīvāku vajadzīga arī Skaļupēs.

“Neesam slēpuši, ka “Līgatnes komunālservisam” nav līdzekļu, lai atjaunotu siltumsaimniecību, tāpēc arī meklējam investoru. Līdzekļi ir nepietiekami, jo apkures tarifi vienmēr ir saglabāti maksimāli zemi, peļņas un investīciju daļā ietverot tikai 5% no tarifa izmaksām, kas ir nepietiekami, lai veiktu lielus investīciju ieguldījumus,” skaidroja L. Med­ne.

Granulas ceļ tarifus

Arī pašvaldība, nosakot siltuma tarifus iedzīvotājiem, tajos iekļauj tikai jauno pamatlīdzekļu amortizāciju. “Ja kas jāatjauno, finansējumu piešķir no budžeta. Piemēram, pagājušajā sezonā vajadzēja atjaunot apkures katlus Liepā un Priekuļos, tas izmaksāja gandrīz simts tūkstošus eiro, tie nebija iekrājumi, kas veidoti no patērētāju maksājuma par pakalpojumu, bet budžeta līdzekļi.”

Priekuļu apvienības visos trijos pagastos apkuri nodrošina pašvaldība. Priekuļos un Liepā ir šķeldas apkures katli, Mā­r­snēnos ir granulu apkures katls.

Pārgaujas apvienības pārvaldē Straupē un Auciemā ir granulu apkures katli, Stalbē šķeldas apkures katls. Pārgaujas apvienības pārvaldē iepriekšējos gados veikti ievērojami ieguldījumi apkures katlu modernizācijā un Stalbes ciema siltumtrases nomaiņā.

Amatas apvienības pārvaldē apkurē tiek izmantota šķelda, granulas un elektrība. Vecpie­balgas apvienības pārvaldes teritorijā, kur pakalpojumu sniedz pašvaldība, kā kurināmais resurss tiek izmantotas granulas un malka, kura tiek uz vietas šķeldota apkures vajadzībām.

Šķeldas kurināmā cena, salīdzinot ar 2025. gadu, palielinājusies no 11 eiro uz 18 eiro par berkubu, savukārt siltumener­ģijas cena palielinājusies no 25 EUR/Mwh uz 32 EUR/ Mwh.

Jāatgādina, ka kokskaidu granulu cena vasaras otrajā pusē bija divas reizes augstāka nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tolaik pašvaldība šo kurināmo iepirka par 177 eiro tonnā, šogad to varēja iegādāties par 345 eiro, un tā vēl nav augstākā cena, granulas tika piedāvātas par 380–400 EUR/tonnā. Tāpēc visur, kur apkurei izmanto granulas, siltuma ražošana krietni sadārdzinās.

Šobrīd tiek veikti aprēķini, lai deputātiem apstiprināšanai iesniegtu siltuma tarifu, kas ir apmaksājams no iedzīvotāju maciņiem — analizējam un pārrēķinam amortizācijas izmaksas, ikdienas izdevumus, rēķinam kurās pārvaldēs varam piemērot izlīdzināto tarifus.

Konkrēts tikai viens rādītājs — būs dārgi

Koksnes kurināmo katra apvienības pārvalde iepērk pati. Iepriekš spriestais, ka izdevīgāks būtu kopējs iepirkums, nav attaisnojies. To galvenokārt nosaka katlumāju atšķirīgās jaudas un tehnoloģijas, piegādes apjomi un veids. Tirgotāji specializējušies konkrētos piegādes veidos, lieliem un maziem apjomiem tie atšķiras. Šobrīd granulu piegādes izdevumus un arī, protams, šķeldas ražošanas un piegādes cenu ietekmēs strauji augošās dīzeļdegvielas cenas. Grūti rēķināt uz priekšu pat vienai sezonai. Ja iepriekš vienmēr izdevīgākie bijuši ilgtermiņa iepirkuma līgumi, šovasar daži uzņēmumi pat atteikušies tādus slēgt, prasot gan augstāku cenu, gan īsāku līguma termiņu. Kokskaidu granulu cenas pamazām sarūk. Tomēr, kādas tās būs decembrī, nevar paredzēt. Tāpat nevar prognozēt, kas notiks ar gāzes cenu, ko nekādi nevaram ietekmēt savā valstī. Bet viens ir zināms — siltums maksās dārgi.