Novadniecēm jubilejas

“Savējos vienmēr atceramies,” saka Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” izglītojošā darba speciāliste Ilona Muižniece. Šomēnes  Lizetei Skalbei ir 140 gadu jubileja un muzejnieki kopā ar pagasta bibliotēku sarīkoja atceres pasākumu “Nepazust tulkojumā”. 

Tas notika bibliotēkā, kur iederīgi runāt par literatūru un arī vecpiebaldzēniem ērtāk nokļūt nekā uz “Saulrietiem”.

“Pierasts, ka viņu vairāk pazīst kā Kārļa Skalbes dzīvesbiedri, bet viņa bija izcila tulkotāja”, stāsta I. Muižniece un piebilst, ka agrāk tulkotāju darbs netika tā novērtēts kā tagad.

Pasākumā piedalījās tulkotāja Jolanta Pētersone, kura latvisko zviedru un norvēģu rakst­nieku darbus. Viņa savulaik mācījusies Draudzīgā Aicinā­juma Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur sāka apgūt zviedru valodu, pēc tam Latvijas Kultūras akadēmijā studēja Latvijas un Norvēģijas starpkultūru sakaru programmā. Nikijs Kalns ir norvēģu valodas pasniedzējs, aktīvi darbojas Vecpiebalgas amatierteātrī “Sumaisītis”.

Tikšanās sākās ar pārsteigumu – abi viesi sasveicinājās norvēģiski, klausītāji brīdi bija ieinteresēti, tad neizpratnē, jo teikto nesaprata, taču dzirdēja, kā skan šīs Ziemeļu valsts valoda. Viesu saruna arī bija pierādījums tam, cik svarīgi, ka kāds iztulko. Tālāk jau saruna notika latviski, runājot par norvēģu literatūru, par L. Skalbi un viņas tulkotājas darbu. Savulaik dzejniece Veronika Strēlerte rakstījusi: “Ja īsumā gribam raksturot Lizeti Skalbi kā tulkotāju, tad jāpasaka, ka viņa savā darba rutīnā un iejūtā jau ir aizsniegusi to līmeni, kad tulkojumu vairs nejūt kā tulkojumu.” Viesi arī atklāja, cik sarežģīti ir iztulkot vārdus, kuriem ir vairākas nozīmes un nianses, kā nezaudēt tulkojumā to, kas vārdos nav pateikts. N. Kalns tikšanos papildināja ar bungu spēli, radot īpašu gaisotni.

Pasākuma apmeklētāji varēja pārbaudīt, vai atšķir norvēģu autora rindkopu, ko tulkojis Google translate, mākslīgais intelekts un N. Kalns, tad mēģināt salikt teikumu no dotajiem norvēģu vārdiem, ja tas zināms latviski.

Šomēnes jubileja arī Lize­tes un Kārļa Skalbes mazmei­-tai Margrietai. Piebalgas mu­zejnieki viņu apciemoja, dāvinot rudenīgu kūku, Aivars Lapiņš veltīja sirsnīgas dziesmas. Margrieta daudz lasa, skatās televizoru un kavējas atmiņās.