Reklāmas galvenais uzdevums ir piesaistīt uzmanību un panākt, ka pircējs nopērk reklamēto produktu vai pakalpojumu. Arī politisko reklāmu mērķis ir piesaistīt uzmanību un galarezultātā panākt, lai vēlētājs izvēlas balsot par reklamēto partiju. Tomēr gadu no gada es sev uzdodu jautājumu, vai konkrēta politiķa lielformāta portrets, kas uzlikts uz plakātiem dažādās vietās pilsētā, arī uz māju sienām, pieturvietās vai ceļa malās ir visatbilstošākais veids, kā uzrunāt savu vēlētāju.
Pati pasauli vairāk uztveru vizuāli, nevaru nepiekrist teicienam, ka viens attēls ir daudz spēcīgāks par tūkstošs vārdiem, tas ir emocionāli uzrunājošāks un atmiņā paliekošāks. Un tomēr — vai visatbilstošākā izvēle ir politiķa portreta reklamēšana? No mārketinga viedokļa smaidošs cilvēks reklāmā liecina par atvērtību un veicina uzticēšanos, savukārt nopietns pauž noteiktību un apņēmību risināt arī sarežģītākus uzdevumus. Taču man, skatoties uz gluži vai identiskiem politiķu portretiem, tie neizraisa nevienu no šīm izjūtām, tie visi šķiet pārsteidzoši līdzīgi un bieži vien drīzāk rada nospiedošu sajūtu — kā bērnam, kura priekšā nostājas daudzreiz garāks cilvēks par viņu pašu, kur vienlīdzīgai komunikācijai vairs īsti nav vietas. Tāpēc es pirms katrām vēlēšanām ceru, ka politiskās partijas izdomās kaut ko citu, kas, manuprāt, būtu daudz piesaistošāks lielformāta vides reklāmās.
Protams, ja politiķis reklamē sevi individuāli, lai iegūtu vairāk plusiņu un pakāptos augstāk savas partijas sarakstā, tad sava portreta izvēle, kas papildināta ar politiķa vērtībām un skaidrojumiem, ko viņš vēlas panākt, tiekot ievēlēts Saeimā, šķiet atainojoša. Bet ja lielā vides plakātā ir cilvēks, kuru es nepazīstu, tad, arī pārskrienot ar acīm pāri biļeteniem, es tāpat šo attēlu nesasaistīšu ar konkrēto personību, jo biļetenos pie vārdiem un uzvārdiem taču fotogrāfiju nav. Savukārt, ja kandidātu zinu, man nevajag atgādināt, kā viņš izskatās, daudz svarīgāk man ir zināt, ka viņa vērtības un redzējums atbilst vai ir tuvs manējam.
Te man jāteic, ka līdz ar arvien saspīlētāko situāciju pasaulē un arī Latvijā, viena no galvenajām vērtībām, kas izvirzās priekšplānā, ir tā, vai partija ir lojāla Latvijai vai ne. Man gan šķiet, ka partijām, kuras nav lojālas Latvijai, vispār nebūtu jābūt iespējai saņemt finansējumu un nebūtu jādod iespēja cīnīties par vietu Saeimā. Taču tā kā tāda iespēja tomēr pastāv, ļoti daudz laika tiek tērēts, lai parādītu vēlētājiem, ka aiz iedzīvotājus uzrunājošiem vārdiem maskējas mūsu valstij nelojāli cilvēki.
Ļoti svarīgi ir arī vētīt ne tikai šī brīža partiju skaļos saukļus, bet vērtēt pirms gada un četriem runāto un vēl jo vairāk reāli darīto. Jo ir nozares un jomas, kur vēl ir daudz risināmu jautājumu un nepieciešama atbildīgu lēmumu pieņemšana. Savukārt tām partijām, kuras kandidē pirmo reizi, arī censties paskatīties, kas stāv aiz skaļajiem saukļiem un vai topošajiem Saeimas pārstāvjiem ir reālas zināšanas par katram no mums būtiskām jomām.
Komentāri