Šis gads vīnogām nav labvēlīgākais

Javas stādaudzētavā Priekuļos ir vairāk nekā 150 vīnogu stādu – gan jauni, gan jau vairākus gadus ražojoši. Līdztekus citiem Latvijā netradicionāliem augļu kokiem un krūmiem saimniecībā pēdējos piecos gados arvien lielākas platības tiek atvēlētas vīnogām.
V

islabāk būtu audzēt pāris vīnogu šķirņu un pievērst tām pienācīgu uzmanību, lai iegūtu vislabāko ražu, vērtē dārznieks Jānis Java, taču atzīst, ka viņam ir kolekcionāra gēns, tāpēc kolekcija mainās – ja ražas un atdeves vīnogu šķirnei nav, stāda citu. “Ar vīnogām esmu tikai ceļa sākumā, mācos tās kopt un veidot, lai būtu visgaršīgākās ogas un vislabākā raža.” Lai gan saimnieks teic, ka ir tikai ceļa sākumā, zināšanu viņam daudz un ar tām viņš neskopojas. J. Java stāsta: “Ja par vīnogām pareizi rūpējas, ražai katru gadu ir jābūt labai. Bet lai tā būtu, pirmkārt, pirmos gadus nedrīkst stādam ļaut ražot, tam ir jāuzņem spēki. Otrkārt, nedrīkst ļaut visiem ķekariem nogatavoties, tie ir jānormē, lai ķekaros, kas paliek, izaugtu vislielākās un gardākās ogas – tas attiecas gan uz ēdamajām, gan vīna šķirnēm.

Vīnogas var ražot ļoti ilgi, vīnogu stādu par pieaugušu uzskata no 21 gada vecuma. Tā kā man vīnogu ir daudz, bet vieta limitēta, audzēju tās tuvu citu citai un tad atbilstoši kopju. Varu parādīt gan kā vajag, gan kā nevajag darīt. Labāk audzēt vairāk augu un lai raža ir mazāka, bet kvalitatīvāka.”

Saimniecībā audzēto vīnogu garšu variācijas ir pārsteidzošas, kādai jūt muskusa noti, citai meloņu, kāda ir patīkami skābena, cita neticami salda, ir šķirnes ar lielākām un ar mazākām ogām, mīkstākām vai kraukšķīgākām, ir ogas bez kauliņiem un ar, turklāt kolekcionārs atgādina, ka viss labākais ir tieši vīnogu kauliņos. Tāpat ir vīnogas, kuras vislabāk garšo uzreiz pēc nogatavošanās, savukārt citas labāko garšu iegūst kādu laiku pēc tam. Viņa saimniecībā visvairāk šķirņu nāk no Ukrainas, bet ir arī no daudzām citām pasaules valstīm, tajā skaitā Japānas. Visbiežāk viņš tās iegādājas no vīnogu stādu audzētāja un šķirņu kolekcionāra Gata Kužuma, kuram pateicoties, Latvijā ir tik liela vīnogu šķirņu daudzveidība.

J. Java atgādina, ka ne visas vīnogas ir domātas ēšanai, ir vīna šķirnes, kas piemērotas tieši vīna gatavošanai un arī tādas ir viņa kolekcijā. Lai gan agronoms pārstāv arī Latvijas Vīnogu audzētāju un vīndaru asociāciju, viņš ar smaidu teic, ka ir vienīgais biedrs, kas vīnu netaisa.

Šī vasara vīnogām nav tā labākā – lietainā laika dēļ ogas gatavojas vēlāk, plaisā, tās vairāk piesaista lapsenes, arī siltumnīcā vīnogām šogad bija par aukstu un mitru, tāpēc ir ogas, kas plīst un pūst, kopumā raža nav tik laba, cik būtu labākos laikapstākļos. Tomēr ogas gatavojas saldas un garšīgas un dažas šķirnes sasparojušās tieši šogad un ražo labāk nekā iepriekš.

Ja nav siltumnīcas un nevar vīnogu audzēt pie ēkas dienvidu sienas, tad J. Java iesaka laukam paredzētās šķirnes. Savukārt lauka vīnogas neiesaka stādīt siltumnīcā, tām labākā garša veidojas, attīstoties uz lauka. Ja vīnoga labi neaug vienā vietā, to var pārstādīt citviet, un izrādīsies, ka tā sāks ļoti labi ražot. Tāpat ja vīnogas saglabājušās no paaudzes paaudzē, bet ražo vēlu vai ogas nav garšīgas, agronoms iesaka iegūt jaunu stādu un baudīt jaunāko šķirņu priekšrocības. Ja stāds ir kvalitatīvs un par to pareizi rūpējas, Latvijā siltumnīcā var izaudzēt pilnīgi visu, vērtē J. Java. Pats galvenais, lai nav blīva zeme un stādam pie saknēm ir maksimāli daudz gaisa, lai tas nav pārlaistīts, ja ir pārāk daudz ūdens, tas izspiež no zemes skābekli un saknes nopūst. Iestādot jaunu stādu, audzētājs to aplej ar pusotru litru ūdens un tad laista vēl reizi ap Jāņiem. “Savukārt pa ziemu siltumnīcai noņemu plēvi, zeme pielīst, piesnieg, vīnogulāji padzeras un pēc tam tos vairs nelaistu. Daudzi domā, ka vīnogulāji nav jāsedz, bet ja ukraiņi sedz un citas zemes, kur pat ir siltāk nekā pie mums, tad kāpēc mums šķiet, ka nevajag? Segšana nav vajadzīga sala dēļ, pie mums tas nav tik liels, bet pavasara salnu dēļ, kas tām var izdarīt vislielāko skādi,” skaidro stādaudzētājs. Dažkārt pēc skarbākiem laikapstākļiem šķietot, ka vīnogulājs vairs neaugs, bet tas atdzīvojas vēlāk un sāk augt ap Jāņiem, ir pat tādi, kas atmostas jūlija vai augusta vidū.

Javas stādaudzētavā siltumnīcā aug arī dažādi citrusaugļi, par tiem kolekcionāram ir interese jau vairākus gadu desmitus, ir persiki, nektarīni, apelsīni, citroni, laims, limonella, kumkvats, kalamondīns, greipfrūts, pomelo. Tāpat te aug arī kivi, ananass, banānkoki, vīģe, mango, papaija, hurma, mimoza, grānātkoks, marakuja. Dārzā aug dažādas ābeles, pīlādzis, valrieksti, ir kartupeļi, krūmellenes, dzērvenes. “Ir ļoti interesanti vērot, kā dabā viss notiek un mainās, sirds priecājas,” teic J. Java.