Trešdiena, 1. janvāris
Vārda dienas: Laimnesis, Solvita, Solvija

Amatierteātris vienmēr attīstībā

Anna Kola
00:00
29.12.2024
48
1
More2

Dace Kļaviņa (no kreisās), Rasma Celma, Tālivaldis Ķivlenieks un Inese Kļaviņa pirms izrādes “Smeldze”. FOTO: no albuma

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus.

“Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ”

Visi teātra mākslas mīļotāji cenšas sanākt uz mēģinājumiem reizi nedēļā, bet laikā, kad bija jāgatavojas pirmizrādei, tikās pat līdz trim reizēm nedēļā. “Smeldze” teātrim ir sava veida eksperiments. Tā pamatā ir somu autora Petri Tamminena īso stāstu krājums. “Iestudējumā darbojas trīs sievas, kas bargā ziemas vakarā sapulcējušās pie vienas no viņām mājās, ada šalles un sarunājas. Visas stāsta stāstus par vīriešiem. Ar viņām tajā laikā notiek dažādas dīvainas lietas,” izrādi izklāsta I.Krišāne.

Bet īpašus priekšnesumus Mores teātris ik gadu veido Ziemassvētkiem un pagasta svētkiem, kas notiek augustā. “Ir laba sajūta, ka divas reizes gadā – Ziemassvētku ballē un Mores svētkos – visi kolektīvi esam vienoti. Ziemā gan pasākums ir tikai pašiem, amatierkolektīviem, iepriecinām cits citu, bet vasarā ir mīļi gaidīti visi, kas vēlas vērot mūsu priekšnesumus,” turpina režisore.

Pagasta svētkos šovasar rādīja iestudējumu “Visa dzīve man viens ceļojums”, kas balstīta uz Čikāgas piecīšu dziesmām. “Tajā bija iesaistīti visi pagasta kolektīvi, par aktieriem kļuva gan dziedātāji, gan dejotāji, gan lietišķās mākslas pulciņa dalībnieki,” stāsta I.Krišāne. “Pagājušajā vasarā rādījām Alberta Kronenberga “Sprunguļmuižā gadatirgus” uzvedumu. Piedalījās desmit pieaugušie aktieri un astoņi bērni.”

Arī nākamajā pavasarī “Ogas” plānos ir iestudēt kādu bērnu izrādi. “Bērni uz teātri nāk ar lielu interesi, viņiem tā ir cita pieredze nekā skolā, lai arī mācību programmā tagad ir priekšmets “Teātra māksla”. Pie mums bērniem ir aktiermeistarības vingrinājumi un darbošanās amatierteātrī dod iespēju būt drošākiem, mācīties būt brīviem publikas priekšā. Protams, arvien gaidām arī jaunus dalībniekus. Nākamo iestudējumu sāksim veidot janvārī, būsim priecīgi, ka jau tad mums pievienosies tie, kas vēlas sevi apliecināt uz skatuves.”

Šajā gadā amatierteātris viesojies arī Latvijas amatierteātru salidojumā Valkā. Tur aizsākusies sadarbība ar diasporas teātri Minhenē. “Sastapām līdzīgi domājošus cilvēkus, un tas bija uzmundrinājums, ka neesam vieni,” atklāj I.Krišāne. “Arvien mēģinām sevi attīstīt aktiermeistarībā, ne vien strādāt ar to talantu, kas katram jau ir, bet arī pilnveidoties. Izrāde “Smeldze” aktieriem bija liels izaicinājums, jo bija jāapgūst liela apjoma teksti.”

Komentāri

  • Adel saka:

    Ari Dziive ir viens liels teatris..bet rezisori mes pasi…tikai dzives scenarijus nav iespejams uzrakstit….tie mainaas atbilstosi liktena velmem….jaa.. latviesi ir viena lieka teatra miletaju tauta…teatris uz skatuves..teatris valdibaa..teatris gimenes…..tomer kad auzveras prieksskars tu atsities pret patiesibu…..un labak rugta patiesiba nekaa saldi meli…labak dziivee busim patiesi bet teatri spelesim uz skatuves..ta bus izrade par mums par cilveka nemainigo dabu..par dubultmoraali….sanaciet sanaciet visi sai vietaa zem sim baltajam akacijam…..

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Māksla vieno paaudzes. Bērni rada gleznas senioriem

    00:00
    01.01.2025
    5

    Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā. Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Dru­vai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības […]

    Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

    00:00
    30.12.2024
    75
    1

    Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

    Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

    00:00
    28.12.2024
    1311
    2

    “Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

    Līgatnes bibliotēkai simts gadu

    00:00
    27.12.2024
    96
    4

    Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

    Pasargāt sevi no nelaimēm

    00:00
    27.12.2024
    41
    1

    Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

    Tautas balss

    Novērtē zemessargu spēku

    09:45
    31.12.2024
    7
    Seniore L. raksta:

    “Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

    Gribētu vairāk krāšņuma

    09:45
    30.12.2024
    19
    Cēsniece raksta:

    “Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

    Balvas kā no pārpilnības raga

    18:43
    17.12.2024
    30
    Seniore T. raksta:

    “Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

    Iela grimst tumsā

    18:42
    17.12.2024
    28
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

    Neizdarība kavē palīdzību

    18:42
    17.12.2024
    26
    7
    Lasītāja V. raksta:

    “Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

    Sludinājumi