Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti.

“Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras nama vadītājs Rihards Vītols.

Ņemt rokās darbarīku, ko aizstājusi tehnika, uzdrošinājās piecpadsmit kungi un četras dāmas. Drosmīgi bija ne tikai vietējie, sacensībās piedalījās atbraucēji no kaimiņiem, Mores, un tālākām Latvijas vietām – Annasciema Talsu novadā, Taurupes Ogres novadā, no Jelgavas, “Pļaviņu pļāvēju” komanda no Pļaviņām. Bija arī rīdzinieki un galvaspilsētas apkaimes – Baldones un Babītes.

Kungiem katram bija jānopļauj 7×7 metri liels laukumus, dāmām 6 x 5 m. Galvenais kritērijs bija pļaušanas ātrums, taču tikpat svarīga bija kvalitāte – pļāvuma gludums un tīrība, ko vērtēja galvenais tiesnesis Vilnis Mironovs no Pļaviņām. Viņu var nosaukt par pļaušanas ar izkapti ekspertu, V.Mironovs piedalījies visās pļaušanas sacensībās Latvijā.

Cēsu novada pļāvējām mājas sienas nepalīdzēja. Dāmu sacensībās līderes bija Pļaviņu komandas pārstāves, 1.vietu ieguva Sarmīte Norvaiša (2,11 min), 2.vieta Anitai Seikovskai (2,22 min). 3.vieta Anitai Anckiņai no Mores (2,46 min).

Savukārt kungu sacensībās divas godalgotas vietas mājiniekiem. Labākais bija Jānis Norvaišs no Pļaviņām (1,40 min), bet tūlīt sekoja nītaurieši. Aleksandram Kuprijanovam (1,44 min) 2.vieta, Vilnim Mencam (2,06 min) 3.vieta. No līderiem tikai nedaudz (ar laiku 2,21 min.) atpalika Zigfrīds Rozenbergs, sacensību vecākais dalībnieks, 82 gadus vecais, možais kungs no Baldones.

Pļāvēji nesacentās vecuma grupās, arī sagatavotība bija ļoti atšķirīga, piemēram, jaunākais dalībnieks, divdesmitgadīgs vīrietis, izkapti rokās turēja pirmo reizi.

Sacensības saistīja daudz līdzjutēju. Pļavas malas bija aizņemtas, iekļūt skatītāju pirmajā rindā ne visur bija viegli. “Tas rada pārliecību, ka interese par pļaušanu ar izkapti traktoriņu un trimmeru laikmetā nav zudusi un nākošajās sacensībās dalībnieku, kas vēlēsies izmēģināt savu spēku un prasmi, būs vēl vairāk,” saka R.Vītols.

Sacensību rīkošanā iesaistījās vietējie aktīvisti. Nītauriete Daiga Ciekurzne kopā ar palīgiem iemērīja un sagatavoja pļaušanas laukumus, organizēja citus darbus, viņi arī gādāja par cienastu un spirdzinājumu dalībniekiem.

Pļaušanas tematika caurvija visu Amatas apvienības svinību norisi. Svētku gājienu, kurā pulcējās pagastu amatiermākslas kolektīvi, biedrības un citi rosīgie iedzīvotāji, rotāja siena grābekļi, daudzi dalībnieki bija tērpušies vasarīgos, siena pļaujas laikam raksturīgos tērpos. Netrūka puķu vainadziņu un citu zaļumu. Bija arī mūsdienu akcenti, piemēram, mini traktors mauriņu pļaušanai, par jaunāko laiku vēsturi stāstīja vecais, zilais beloruss, traktors, kuru atceras vecākā paaudze. Tā piekabē gan vairs neved sienu, meijām rotāta, tā vizināja muzikantus. Arī pasākumu vieta vēstīja – ir siena laiks. Tur noformējumā bija gan mūsdienīgie siena ruļļi, gan zārdi.

Nītaurieši bija arī pacentušies atgādināt par savām pļaušanas tradīcijām. Ekspresizstādē varēja uzzināt, cik bieži, daudz un dažādos laikos preses izdevumi rakstījuši par Nītaures pļāvēju prasmi rīkoties ar izkapti, kādas godalgas viņi saņēmuši un kādas sacensības citiem rīkojuši. Bija skatāma vēl viena izstāde, kas liecina par sena amata saglabāšanu, proti, mednieki izrādīja medību trofejas.

Svētku diena priecēja arī ar Amatas apvienības pārvaldes amatiermākslas kolektīvu koncertu, bet vakarā vairāk par pusotra tūkstoša klausītāju sajūs­minājās par rokgrupas “Dzelzs vilks” uzstāšanos, pēc tam ballētāji par grupu “Bruģis”.