Viena aktiera teātris, un Cēsīs izpārdota lielākā zāle. Jājautā, vai tas ir iespējams? Ir. Tā notika šomēnes producentu Jaffariga projects piedāvātajā izrādē Alu cilvēks.
Pat zinādami, ka visu izrādes laiku būs viena cilvēka monologs, skatītāji ar joni pirka biļetes un bija gatavi izrādi vērot arī no zāles pēdējām rindām. Parasti Druva pirms izrādēm un koncertiem Cēsīs informē lasītājus par gaidāmo sarīkojumu, radot priekšstatu un izraisot apmeklētāju interesi. Pirmo reizi izrādes rīkotāji saprata, ka stāstījums par izrādi nav nepieciešams, jo uz sludinājumu atsaukušies tik daudz cilvēku, ka biļešu izpārdošana beigusies jau pāris nedēļas pirms notikuma.
Ar ko izskaidrojama izrādes Alu cilvēks tāda popularitāte? To Druva izrādes dienā centās izzināt sarunā ar producentu grupas Jaffariga projects pārstāvi Lindu Igolnieci, skatītājiem un arī izrādes aktieri Aināru Ančevski.
Luga Alu cilvēks ir amerikāņu autora Roba Bekera gara darbs. Šī komēdija izpārdotās zālēs jau spēlēta daudzās pasaules valstīs, tāpēc tai pielipis apzīmējums fenomens. Kāpēc lai tas neattiektos uz Latviju un Cēsīm? Patiešām, kad, nesaistoties ne ar vienu no profesionālajiem teātriem, Jura Rijnieka režijā tapa izrāde ar diviem atšķirīgiem aktieriem – Jāni Jarānu un Aināru Ančevski, par šo jaunumu bija ieinteresējušies tik daudzi, ka biļetes aktīvi sāka izpirkt, nezinot par iestudējuma niansēm un kritiķu atsauksmēm. Iepriekš par Alu cilvēka fenomenu zināja pārsvarā teātra profesionāļi, bet jau iestudēšanas laikā tika radīta ļoti liela intriga Latvijas izrāžu skatītājos. Skatītāju zāle nebija no mazajām – kinoteātrī Rīga, un tomēr daudzi cēsnieki izrādes Rīgā nepaguva noskatīties.
Komēdijai izejot tautās, reklamēšanas darbu labprātīgi uzņēmušies skatītāji – ar labu garastāvokli uzlādēti, aizrautīgi citējot Alu cilvēkā dzirdētās asprātības par dzimumu atšķirību un stāstot par izrādi, kuras laikā no sejām nepazūd smaids. Tieši tas pats notika Cēsīs – starpbrīdī un pēc izrādes. Skatītāji mājās devās labā omā. Cēsu kultūras centra darbinieki bija apsvēruši, vai nesarīkot vēl vienu izrādi, bet izvēlējās spert nākamo soli un pēc mēneša uzaicināt producentus uz Cēsīm atvest izrādi Alu sieviete, kura nesen tapusi Rēzijas Kalniņas režijā ar Santu Didžus galvenajā lomā. Arī šai komēdijai netrūks skatītāju, jo Alu cilvēka fani jau sarosījušies to noskatīties, lai pārliecinātos, kā dzimumu atšķirības atspoguļojas sievietes skatījumā, ja jau vīrieša vērtējums ir tik precīzs un asprātīgs.
Linda Igolniece teic, ka iniciatīva iestudēt Alu cilvēku Latvijā pieder Islandes producentu grupai, kura no autora nopirkusi izrādīšanas tiesības Eiropas valstīs. Islandieši bijuši tie, kuri noskatījuši projektam vadītāju – Artūru Medni un aicinājuši viņu kļūt par izrādes producentu. “Šobrīd Jaffariga projects pārstāvam divatā ar Artūru. Esam pavisam mazs uzņēmums,” skaidroja Linda. Uz izrādi Cēsīs tās veidotāji varēja atbraukt vieglajā mašīnā. Kopā ar aktieri un producenti vēl ieradās skaņu un gaismas operatori. Iepriekš bija atgādāti izrādes nedaudzie rekvizīti. Daļa no scenogrāfijas elementiem bija piemeklēti turpat Cēsu kultūras centrā. Aktierim nepieciešamais bija salikts vienā koferī. Izskatījās, ka svarīgi izrādes priekšmeti patiesībā bija tikai divi – miets, kādu pazina alu laikmetā, un mūsdienu tehnoloģiju priekšmets – filma diskā, ko parādīja izrādes sākumā, lielā mērā aizstājot tradicionālo teātra programmu.
Kā jau visur, smiekli elektrizēja Cēsu skatītāju zāli. Asprātību mētāšana no skatuves pārsviedās uz skatītājiem un turpinājās pēc izrādes. Izvērtās arī nelielas diskusijas par vīriešu un sieviešu uzskatu atšķirībām, kuras tik trāpīgi aprakstījis Robs Bekers. Skatītāji apsprieda, kāds alu cilvēka lomā varētu būt otrs aktieris – Jānis Jarāns, viens no pazīstamākajiem komiķiem Latvijā. Jāteic, ka izrāde Aināra Ančevska izpildījumā cēsniekos neizsauca tik lielas smieklu šaltis, lai skatītāji būtu spiesti turēties pie krēsliem, bailēs izkrist. Tā par izrādēm Rīgā lasāmas atsauksmes internetā izrādes mājas lapā. “Rīgā un ārpus tās skatītāju līdzdzīvošana ir atšķirīga,” piekusis, bet laimīgs pēc padarītā darba, skatītāju reakciju komentēja Ainārs Ančevskis. “Pilsētās, kur liela daļa zālē viens otru pazīst, skatītāji mēģina kontrolēt savas sajūtas un to izpausmes, tāpēc smieklu lēkmes nav tik nevaldāmas. Tā kā izrādes laikā uzrunāju arī skatītājus un redzu, kā notiekošais tiek uztverts pirmajās rindās, tad arī man ir jautri, sevišķi otrajā daļā, kad Alu cilvēks stāsta par vīriešu un sieviešu uztveres atšķirībām guļamistabā. Esmu pamanījis, kā pensionēto pāru sievas iedunkā vīrus, lai neaizraujas ar smiešanos.”
Lai cik populāra izrāde ir ārzemēs, tai bija jārod skatītāji Latvijā, un šo darbu producenti veiksmīgi īstenojuši. Piecdesmit Alu cilvēka izrādes jau parādītas izpārdotās zālēs Rīgā un ārpus tās, lai gan biļetes nav lētas un lugai nav senas tradīcijas, kā, piemēram, Latvijā tas ir Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos”. Cēsu kultūras centra pārstāve Inga Kreile atzinīgi novērtēja producentu veikumu. Ieinteresētība izrādi atvest uz Cēsīm bijusi liela. “Piekrītot sadarbībai, uzņēmāmies risku, jo Cēsīs no šī pasākuma varējām finansiāli iegūt tikai tādā gadījumā, ja ir izpārdota skatītāju zāle – vairāk nekā 500 vietas,” nianses par līgumu atklāja Inga Kreile. “Piekritu piedāvātajiem noteikumiem, jo par izrādi biju dzirdējusi tikai labas atsauksmes.” Šajā sezonā tā bija otrā veiksmīgā viesizrāde. Pirms tam Cēsīs viesojās Dailes teātris ar Izvirtuli, kura arī tika izrādīta pilnai skatītāju zālei.”
Alu cilvēka epopeja Amerikā tiek pasniegta ar stāstu, ka šī luga 1991. gadā izglābusi no bankrota Sanfrancisko teātri. Veiksmīga reklāma uz izrādēm pulcējusi daudzus skatītājus. Veiksmīgais producentu darbs profesionāli novērtēts arī Latvijā. Par darbu pagājušajā gadā Jaffariga projects ieguva mārketinga konkursa Password 2005 galveno balvu, aiz sevis atstājot tādu lielu uzņēmumu reklāmas kampaņas, kā telekomunikāciju operatora Bite, kurš reklamēja karti Toxic, un degvielas uzpildes staciju tīklu Statoil.
Kādas tad ir tās dzimumu atšķirības, par kurām izrādē jāsmejas kā kutinātiem? Izrādās, par prasmi koncentrēt uzmanību. Ja vīrietis jau no alu laikmeta iemācījies koncentrēties uz kaut ko vienu – uz medījumu, tad viņu ļoti pārsteidz sievietes spēja notikumus un parādības tvert plašā kontekstā, cītīgi vākt un pārzināt informāciju pat par to, kur pašas īsti neorientējas.
Komentāri