Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Alu cilvēks pārspēj visus

Druva
00:00
09.12.2006
38

Viena aktiera teātris, un Cēsīs izpārdota lielākā zāle. Jājautā, vai tas ir iespējams? Ir. Tā notika šomēnes producentu Jaffariga projects piedāvātajā izrādē Alu cilvēks.

Pat zinādami, ka visu izrādes laiku būs viena cilvēka monologs, skatītāji ar joni pirka biļetes un bija gatavi izrādi vērot arī no zāles pēdējām rindām. Parasti Druva pirms izrādēm un koncertiem Cēsīs informē lasītājus par gaidāmo sarīkojumu, radot priekšstatu un izraisot apmeklētāju interesi. Pirmo reizi izrādes rīkotāji saprata, ka stāstījums par izrādi nav nepieciešams, jo uz sludinājumu atsaukušies tik daudz cilvēku, ka biļešu izpārdošana beigusies jau pāris nedēļas pirms notikuma.

Ar ko izskaidrojama izrādes Alu cilvēks tāda popularitāte? To Druva izrādes dienā centās izzināt sarunā ar producentu grupas Jaffariga projects pārstāvi Lindu Igolnieci, skatītājiem un arī izrādes aktieri Aināru Ančevski.

Luga Alu cilvēks ir amerikāņu autora Roba Bekera gara darbs. Šī komēdija izpārdotās zālēs jau spēlēta daudzās pasaules valstīs, tāpēc tai pielipis apzīmējums fenomens. Kāpēc lai tas neattiektos uz Latviju un Cēsīm? Patiešām, kad, nesaistoties ne ar vienu no profesionālajiem teātriem, Jura Rijnieka režijā tapa izrāde ar diviem atšķirīgiem aktieriem – Jāni Jarānu un Aināru Ančevski, par šo jaunumu bija ieinteresējušies tik daudzi, ka biļetes aktīvi sāka izpirkt, nezinot par iestudējuma niansēm un kritiķu atsauksmēm. Iepriekš par Alu cilvēka fenomenu zināja pārsvarā teātra profesionāļi, bet jau iestudēšanas laikā tika radīta ļoti liela intriga Latvijas izrāžu skatītājos. Skatītāju zāle nebija no mazajām – kinoteātrī Rīga, un tomēr daudzi cēsnieki izrādes Rīgā nepaguva noskatīties.

Komēdijai izejot tautās, reklamēšanas darbu labprātīgi uzņēmušies skatītāji – ar labu garastāvokli uzlādēti, aizrautīgi citējot Alu cilvēkā dzirdētās asprātības par dzimumu atšķirību un stāstot par izrādi, kuras laikā no sejām nepazūd smaids. Tieši tas pats notika Cēsīs – starpbrīdī un pēc izrādes. Skatītāji mājās devās labā omā. Cēsu kultūras centra darbinieki bija apsvēruši, vai nesarīkot vēl vienu izrādi, bet izvēlējās spert nākamo soli un pēc mēneša uzaicināt producentus uz Cēsīm atvest izrādi Alu sieviete, kura nesen tapusi Rēzijas Kalniņas režijā ar Santu Didžus galvenajā lomā. Arī šai komēdijai netrūks skatītāju, jo Alu cilvēka fani jau sarosījušies to noskatīties, lai pārliecinātos, kā dzimumu atšķirības atspoguļojas sievietes skatījumā, ja jau vīrieša vērtējums ir tik precīzs un asprātīgs.

Linda Igolniece teic, ka iniciatīva iestudēt Alu cilvēku Latvijā pieder Islandes producentu grupai, kura no autora nopirkusi izrādīšanas tiesības Eiropas valstīs. Islandieši bijuši tie, kuri noskatījuši projektam vadītāju – Artūru Medni un aicinājuši viņu kļūt par izrādes producentu. “Šobrīd Jaffariga projects pārstāvam divatā ar Artūru. Esam pavisam mazs uzņēmums,” skaidroja Linda. Uz izrādi Cēsīs tās veidotāji varēja atbraukt vieglajā mašīnā. Kopā ar aktieri un producenti vēl ieradās skaņu un gaismas operatori. Iepriekš bija atgādāti izrādes nedaudzie rekvizīti. Daļa no scenogrāfijas elementiem bija piemeklēti turpat Cēsu kultūras centrā. Aktierim nepieciešamais bija salikts vienā koferī. Izskatījās, ka svarīgi izrādes priekšmeti patiesībā bija tikai divi – miets, kādu pazina alu laikmetā, un mūsdienu tehnoloģiju priekšmets – filma diskā, ko parādīja izrādes sākumā, lielā mērā aizstājot tradicionālo teātra programmu.

Kā jau visur, smiekli elektrizēja Cēsu skatītāju zāli. Asprātību mētāšana no skatuves pārsviedās uz skatītājiem un turpinājās pēc izrādes. Izvērtās arī nelielas diskusijas par vīriešu un sieviešu uzskatu atšķirībām, kuras tik trāpīgi aprakstījis Robs Bekers. Skatītāji apsprieda, kāds alu cilvēka lomā varētu būt otrs aktieris – Jānis Jarāns, viens no pazīstamākajiem komiķiem Latvijā. Jāteic, ka izrāde Aināra Ančevska izpildījumā cēsniekos neizsauca tik lielas smieklu šaltis, lai skatītāji būtu spiesti turēties pie krēsliem, bailēs izkrist. Tā par izrādēm Rīgā lasāmas atsauksmes internetā izrādes mājas lapā. “Rīgā un ārpus tās skatītāju līdzdzīvošana ir atšķirīga,” piekusis, bet laimīgs pēc padarītā darba, skatītāju reakciju komentēja Ainārs Ančevskis. “Pilsētās, kur liela daļa zālē viens otru pazīst, skatītāji mēģina kontrolēt savas sajūtas un to izpausmes, tāpēc smieklu lēkmes nav tik nevaldāmas. Tā kā izrādes laikā uzrunāju arī skatītājus un redzu, kā notiekošais tiek uztverts pirmajās rindās, tad arī man ir jautri, sevišķi otrajā daļā, kad Alu cilvēks stāsta par vīriešu un sieviešu uztveres atšķirībām guļamistabā. Esmu pamanījis, kā pensionēto pāru sievas iedunkā vīrus, lai neaizraujas ar smiešanos.”

Lai cik populāra izrāde ir ārzemēs, tai bija jārod skatītāji Latvijā, un šo darbu producenti veiksmīgi īstenojuši. Piecdesmit Alu cilvēka izrādes jau parādītas izpārdotās zālēs Rīgā un ārpus tās, lai gan biļetes nav lētas un lugai nav senas tradīcijas, kā, piemēram, Latvijā tas ir Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos”. Cēsu kultūras centra pārstāve Inga Kreile atzinīgi novērtēja producentu veikumu. Ieinteresētība izrādi atvest uz Cēsīm bijusi liela. “Piekrītot sadarbībai, uzņēmāmies risku, jo Cēsīs no šī pasākuma varējām finansiāli iegūt tikai tādā gadījumā, ja ir izpārdota skatītāju zāle – vairāk nekā 500 vietas,” nianses par līgumu atklāja Inga Kreile. “Piekritu piedāvātajiem noteikumiem, jo par izrādi biju dzirdējusi tikai labas atsauksmes.” Šajā sezonā tā bija otrā veiksmīgā viesizrāde. Pirms tam Cēsīs viesojās Dailes teātris ar Izvirtuli, kura arī tika izrādīta pilnai skatītāju zālei.”

Alu cilvēka epopeja Amerikā tiek pasniegta ar stāstu, ka šī luga 1991. gadā izglābusi no bankrota Sanfrancisko teātri. Veiksmīga reklāma uz izrādēm pulcējusi daudzus skatītājus. Veiksmīgais producentu darbs profesionāli novērtēts arī Latvijā. Par darbu pagājušajā gadā Jaffariga projects ieguva mārketinga konkursa Password 2005 galveno balvu, aiz sevis atstājot tādu lielu uzņēmumu reklāmas kampaņas, kā telekomunikāciju operatora Bite, kurš reklamēja karti Toxic, un degvielas uzpildes staciju tīklu Statoil.

Kādas tad ir tās dzimumu atšķirības, par kurām izrādē jāsmejas kā kutinātiem? Izrādās, par prasmi koncentrēt uzmanību. Ja vīrietis jau no alu laikmeta iemācījies koncentrēties uz kaut ko vienu – uz medījumu, tad viņu ļoti pārsteidz sievietes spēja notikumus un parādības tvert plašā kontekstā, cītīgi vākt un pārzināt informāciju pat par to, kur pašas īsti neorientējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi