Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Alga nepienākas, tā jānopelna

Monika Sproģe
16:05
25.11.2015
16

SIA “Lode” ir viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem Priekuļu novadā un pieder pie lielākajiem keramisko būvmateriālu ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 11,9 miljonus eiro. Likumsakarīgi, ka uzņēmums ir arī viens no senākajiem darba devējiem apkaimē, turklāt lepojas ar to, ka ir godīgs nodokļu maksātājs. Pašlaik “Lode” piedzīvo pārmaiņas, un optimizācijas rezultātā savus amatus Liepas ražotnē saglabās 86 darbinieki, pierādot, ka ir spējīgi godprātīgi strādāt un nopelnīt sev algu.

Vēsture

VALDIS ZARIŅŠ veido uzņēmuma vidi, kurā ikviens izjutīs vēlmi darboties. FOTO: Monika Sproģe

* VALDIS ZARIŅŠ veido uzņēmuma vidi, kurā ikviens izjutīs vēlmi darboties. FOTO: Monika Sproģe

2007. gada ekonomiskās recesijas rezultātā Baltijā krasi samazinājās pieprasījums pēc būvmateriāliem, un SIA “Lode” vadība saprata, ka pastāvēšanas vārdā mērķtiecīgāk jāorientējas uz eksportu. “Pirmskrīzes periodā mēs Latvijas tirgū pārdevām 56 procentus savu produktu un strādājām ar pilnu jaudu. Šodien pašmāju tirgū realizējam tikai 17 procentus, bet uz ārvalstīm eksportējam 83 procentus keramisko būvmateriālu,” skaidro uzņēmuma mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

No mārketinga direktora sacītā var secināt, ka 2010. gads uzņēmumam nāca kā liels izaicinājums un pārdošanas nodaļa strādāja pie risinājumu meklējumiem, lai turpinātu saglabāt ražošanas jaudu un atrastu jaunus noieta tirgus. “Tas bija liels darbs un pamatīgas iestrādes ar Krieviju. Tā ir vislielākā izaicinājuma zeme, kurā ir iespējams pārdot jebko. Krievijas dabiskais fons ir ļoti labvēlīgs, paši ražot kvalitatīvu keramisko būvmateriālu produkciju tur neprot, tāpēc pieprasījums pēc importa ir liels, tikai jāatrod veids, kā savu ražojumu piedāvāt, lai cilvēki par mums zinātu,” pastāsta V.Zariņš.

Pagājušajā gadā rūpnīca saražoja 22 miljonus ķieģeļu, no tiem 10 miljonus pārdeva Krievijai, tieši šajā zemē gūstot visaugstākos ieņēmumus no vienas produkcijas vienības, savukārt Polijā būvniecības sektora krīzes rezultātā, kas vistiešāk ietekmēja celtniecības kompānijas un korelatīvi arī būvmateriālu ražotājus, pārdošanas apjomi “Lodes” ķieģeļiem samazinājās divu gadu laikā no desmit uz četriem miljoniem. V.Zariņš skaidro: “Mans kā mārketinga speciālista uzdevums ir nemitīgi meklēt noieta tirgu, taču Eiropas virzienā nav jēgas skatīties, jo tur joprojām ir pārprodukcija, savukārt raudzīties Skandināvijas virzienā ir absurdi – viņiem nav keramikas lietošanas tradīciju. Skandināvi veiksmīgi apgūst savus mežus un kokmateriālu. Mūsu priekšrocība ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis Eiropā, jo atrodamies vistuvāk Krievijai, tāpēc “Lodes” mērķis nekad nebūs Rietumi.”

“Lode” šodien

Latvijas keramisko būvmateriālu tirgū uzņēmuma daļa pašlaik veido 90 procentus un turas stabili līderpozīcijā. “Tieši vēsturisko apstākļu dēļ mums ir izveidojies monopola stāvoklis. Esam labākā rūpnīca valstī, un nevienam nav iemesla kaut ko ievest, turklāt cilvēku lojalitāte un pieradums ir tik liels, ka viņi pat pie vienādas cenas neakceptē citu produktu,” stiprās puses uzsverot, stāsta V.Zariņš.

Gada laikā Krievijas rubļa krituma dēļ “Lodes” pārdošanas apjoms uz Krieviju samazinājās uz pusi, un rūpnīcas vadība saprata, ka vairs nespēj pārdot tik daudz keramisko būvmateriālu kā līdz šim: “Jau šī gada sākumā sapratām, ka būsim spiesti ķieģeļu krāsni apturēt, no tā vienmēr esam centušies izvairīties. Šādu soli sper tikai ļoti lielas nepieciešamības gadījumā, bet ne plānveidīgi, jo tas uzņēmumam ir nerentabli. Šī situācija mums radīja vajadzību ļoti kritiski izvērtēt ražošanas efektivitāti, kas ir saistīta gan ar iekārtu darbināšanu, gan ar pienākuma un atalgojuma sadali darbinieku starpā. Pētījumi, kurus veicām, liecināja, ka šajā uzņēmumā kaut kas nav kārtībā ar darba organizāciju, jo analoģiski uzņēmumi Polijā strādā ar tādu pašu mālu kā mums, bet viņu energopatēriņš ir 1,4 reizes mazāks. Ar laiku atklājās, ka mums ir lielas problēmas ražošanas organizācijā un cilvēkresursu vadībā.”

Skarbā realitāte

Sabiedrībā, arī darbiniekos joprojām valda neizpratne – kāpēc optimizācija jāsāk tagad, ja jau reiz izrādās, ka šī problēma uzņēmumā bijusi 20 gadus? V.Zariņš to pamato, sakot, ka atbilde slēpjas cilvēka dabā: “Ja uzņēmums kopumā ir bijis pelnošs, tad pārprasti tiek uzskatīts, ka šeit viss ir kārtībā un nekas nav jāmaina.”

Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs saka: “Augsto gāzes izmaksu un Krievijas rubļa svārstību dēļ bijām spiesti bez liekuļošanas kritiski paskatīties, kā saimniekojam un ražojam.” Uzņēmums sāka pirmos nopietnos pētījumus un iegūtos rādītājus salīdzināja ar līdzīgām rūpnīcām citur pasaulē. Rezultātu un secinājumu virkne apstiprināja, ka uzņēmumā ir lielas problēmas, tas savukārt noveda pie sarunām ar vietējiem augstākā un vidējā līmeņa ražošanas vadītājiem. Reakcija bija vētraina: “Mums pārmeta – ko jūs te izdomājiet, kas par muļķībām? Mēs 20 gadus tā esam darījuši, vienmēr esam apsveikti un slavēti, kas tad pēkšņi vienā dienā ir mainījies?” Nākamajā tikšanās reizē mēs, valdes locekļi, savus argumentus pamatojām ar skaitļiem. Bija divi varianti, vai nu pieņemam realitāti, vai turpinām sapņot tālāk un vienā dienā beidzam pastāvēt. Pētniecība par to, vai mēs ražojam optimāli, bija negatīva, un skaitļi nebija apstrīdami.”

Pārprastais cilvēciskums

V.Zariņš pārliecināts, ka, nostrādājot 20 gadus vienā pozīcijā, cilvēks kļūst akls un neredz baļķi savā acī. Draudzīgās saites ar pārējiem sarežģī situāciju līdz profesionālam marasmam. Pārrunas ar ražošanas vadītājiem V.Zariņam un pārējiem valdes locekļiem uz brīdi šķita pozitīvas, taču tieši draudzīgās attiecības kolektīvā vidējā līmeņa vadītāju uzdevumu sarežģīja: “Vadītājiem skaidri likām saprast, ka jābeidz izlikties, ka mums te viss ir kārtībā, un situācija strauji jāvērš par labu, taču, tiklīdz viņi aizgāja pie saviem padotajiem, pāri viņu galvām nāca negāciju cunami. No darbiniekiem atskanēja pārmetumi: “Ko tu muldi priekšniek! Tu mūs 20 gadus esi apsveicis, ko tu te tagad nāc mums pekstiņus stāstīt? Tu tagad priekšniecībai stabulē pūt un danco pēc viņu iegribām? Tu taču, Janka, esi mūsējais, ko tu nāc un lecies?””

Mārketinga direktors ir pārliecināts, ka šāda situācija joprojām pastāv daudzos uzņēmumos: “Līdz šim “Lodē” bija draudzīgākais kolektīvs pasaulē. Visi labvēlīgi, viens otram palīdzēja. Mašīna iestigusi sniegā? Nekas! Visi kaut pliki nakts vidū skries glābt. Kādam ir dzimšanas diena? Viss cehs nāks sveikt, bučosies! Sporta svētkos visi viens par otru krīt un ceļas! Uz volejbola laukuma -tāds sportiskais gars, tāds sportiskais azarts! Viss līdz brīdim, kad lieta nonāca līdz profesionālam jautājumam, vai tu strādā adekvāti? Vai tu dari labāko, ko spēj, un dari to godīgi?”

Tas nebija vienīgais pārsteigums, ar ko sastapās vadība. “Mums pašiem pēc liela, traģiska šoka nācās secināt, ka visi šie sirsnīgie, jaukie, ģimeniskie cilvēki kļūst par apjukušu bērnu baru situācijā, kad viņiem lūdz izvērtēt iekārtu atbilstību un izveidot iekšējo struktūru šodienas prasībām. Pēkšņi viņiem pazuda jebkāda vēlēšanās to meklēt, tāpēc ka nācās analizēt Jāni, Sašu un Olgu. Čomus, ar kuriem kopā gan strādā, gan atpūšas. Viss izmainījās brīdī, kad vadītāji saprata- kādu no draudzīgajiem kolēģiem nāksies atbrīvot, jo viņi nāk uz rūpnīcu imitēt darbību, nevis strādāt. Pēc mālu ieguves un ražošanas vadītāja atbrīvošanas atklājās pārsteidzoši pārkāpumi. Veidotais štatu saraksts pēc padomju laika principa “Lodē” bija saglabājies līdz šodienai. Piemēram, uzņēmumā pēc štata ir metinātājs, virpotājs, atslēdznieks, pētot izrādās, ka katrs no viņiem strādā trīs stundas dienā, bet saņem algu par pilnu slodzi,” saka V.Zariņš.

Pēc vairākiem sadarbības mēģinājumiem uzņēmuma vadība un valde sapratusi, ka ražošanas struktūrās neviens vadītājs nevēlas risināt problēmas: “Uz vairākiem draudzīgiem aicinājumiem, pārrunām un lūgumiem viss beidzās ar fiasko. Pēc uzdevuma formāli tika parādīti niecīgi uzlabojumi un vadītāji atgriezās ar atbildēm, ka viņiem viss ir kārtībā.” Balstoties uz šādu situāciju, SIA “Lode” valde pieņēma visgrūtāko lēmumu un atbrīvoja 90 procentus augstākā un vidējā līmeņa ražošanas vadītāju, savu rīcību pamatojot ar argumentu, ka ilggadējie darbinieki nespēj tikt galā ar saviem uzdevumiem, lai optimizētu uzņēmuma efektivitāti.

Valdes loceklis Valdis Zariņš uzskata, ka ir bijusi liela drosme paskatīties sev acīs un atzīt kļūdas, tāpēc uzņēmums joprojām turpina optimizāciju: “Vislielākā problēma ir nevēlēšanās problēmu redzēt, un tie laiki, kad alga pienācās, bet par nostrādātajiem gadiem deva medaļas, ir beigušies. Tagad alga ir jānopelna un sevi būs jāpierāda.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
6

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
22

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
29

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
28

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
64

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
6
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
5
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
6
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi