Tā jau nav tikai mana, bet visu autobraucēju problēma. Dzīvoju Līgatnē, katru dienu braucu pa Nītaures šoseju. Un katrs, kas šeit brauc ik dienu vai pat tikai vienreiz braucis, piekritīs, ka šis ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī, sevišķi pie ūdenstorņa ceļa pirmajā kilometrā. Liekas, ka jābrauc pa viļņotu jūru. No Nītaures puses autovadītājs, kurš pazīst šo posmu, nebrauc pa labo pusi, bet gan pretējā kustības joslā. Bet tie, kas brauc pirmoreiz, riskē ielidot grāvī, kas dažreiz jau ir noticis. Nepietiek ar viļņiem asfaltā, ir bedres, kuras pa retam pielabo, bet ekspluatācijas laiks ir ļoti īss.
Pirms dažiem gadiem nozāģēja visus ceļmalas bērzus, jo labi maksā finiera kluči. Toreiz izsaucām ”Bez tabu”, lai novērstu bērzu izciršanu, bet bez rezultātiem, jo bērzi bojā asfaltu, kā skaidroja speciālisti.
Mēs vēl naivi cerējām, ka par šo lielo naudu tiks salabots mūsu ceļš, bet velti. Tagad bērzu nav, un ceļš, kurš sauc pēc palīdzības, nav saremontēts. Bet ko nu par remontu, ka pat ceļa zīmēm, kuras brīdinātu par gaidāmajām bedrēm, nav atlikusi naudiņa.
Varbūt atliek vēl cerēt, ka izaugs jauna bērzu aleja un lielie vīri saremontēs mums ceļu. Bet, kā teica viens gudrais, dzīve ir ilūziju un cerību kapsēta… Līgatnē dzīvojošais autobraucējs Aivars
