“Pamatojoties uz šāda gada 18.maija Ministru kabineta norādēm par profesionālo militāro dienestu, daļēji apturēta Obligātā militārā dienesta likuma realizācija. Daļēji, jo likums darbosies līdz 2006.gada 30.decembrim, kamēr tagad iesauktie jaunieši beigs pildīt obligāto dienestu. Ir apturēti likuma atsevišķi panti, piemēram, pants, kas noteica reģistrēt personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, un ar to saistītās darbības. Likuma panti, kas saistīti ar iesaukumu, vienkārši nerealizēsies, proti, personas, kuras sasniegušas 19 gadu vecumu un ir pakļautas iesaukumam līdz 27 gadu vecumam, netiks traucētas. Atceltas norādes par robežu šķērsošanas ierobežojumiem un citas iepriekš lietotās metodes, ko ieviesa, lai īstenotu Obligātā militārā dienesta likumu īstenošanu dzīvē. Paliek spēkā arī likuma panti, kas noteica, ka personas no 19 līdz 55 gadiem ir rezerves uzskaitē,” skaidro V. Jemeļjanovs.
Tātad tagad var nesatraukties tie, kuri izvairījās no obligātā dienesta, jo pret viņiem nekādas represijas nav paredzētas. Vai šajos gados rajonā daudz bijis tādu, kuri apzināti izvairījās no dienesta?
“Atklāti sakot, pēdējā laikā viņu kļuva arvien vairāk, attieksme pret obligāto dienestu bija arvien noliedzošāka. Jaunieši uzskatīja, ka dienests traucē viņu mācībām, profesionālajai izaugsmei. Jāatzīst, ka Obligātā militārā dienesta likums bija sevi izsmēlis. To pieņēma 1997. gadā, kad bija cita situācija, pēc kāda laikā to vajadzēja piemērot jaunajiem apstākļiem. Iespējams, netika arī pienācīgi veidota sabiedrības apziņa, lai celtu dienesta prestižu. Varēja jauniešus vest uz iesaukšanu piespiedu kārtā, bet tā labu rezultātu nevar panākt. Armijā jābūt tiem, kuriem tas patīk, tāpēc profesionālās armijas izveide ir pareizs risinājums. Novembrī no obligātā dienesta atgriezās pieci jaunieši, no kuriem trīs izvēlējās turpināt dienestu profesionālajā armijā. Tātad puiši saredz tur savu sūtību. Jāatzīst, ka situācija armijā uzlabojusies, no jauniešiem pēdējos gados neesmu dzirdējis nevienu sliktu vārdu par dienesta apstākļiem. Arī pats esmu viesojies armijas daļās un zinu situāciju,” stāsta V. Jemeļjanovs.
Droši vien vēl tiks runāts par obligātā militārā dienesta plusiem un mīnusiem. Der atzīmēt vienu labumu, proti, tas sekmēja izglītošanos, jo puiši stājās vidējās mācību iestādēs, arī augstskolās, lai tikai nebūtu jāiet dienēt. Varbūt tas zināmā mērā bija piespiedu kārtā, tomēr izglītību viņi ieguva. V. Jemeļjanovs stāsta, ka ne viens vien ieguvis pat maģistra grādu. “Arī šogad daudzi puiši iestājās vakarskolā, lai tikai nebūtu jāiet dienēt. Būs interesanti redzēt, cik no viņiem turpinās mācības, zinot, ka armijā vairs iesaukt nevar,” secina V. Jemeļjanovs.
Līdz ar pāreju uz profesionālo dienestu mainās arī Vidzemes valsts militārā dienesta pārvaldes Cēsu nodaļas darbība. No nākamā gada janvāra krietni samazināsies tās darbības sfēra un darbinieku skaits. Turpmāk nodaļā strādās tikai divi darbinieki. Viņu pienākums būs uzturēt rezerves uzskaiti un pildīt ar to saistītos uzdevumus. Nodaļā varēs saņemt izziņas par dienesta laiku. Arī uzzināt nepieciešamo informāciju par iespēju pildīt profesionālo militāro dienestu. Nodaļā būs arī ārsts, kurš varēs pateikt, vai potenciālā karavīra veselība ļauj pildīt profesionālo dienestu.
Komentāri