Noliekot ziedus cīņu atceres vietās un Cēsu centrā pie Uzvaras pieminekļa, samērā klusi aizvadīta Cēsu kauju atceres diena. Par šīs dienas nozīmīgumu atgādināja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
S vinīgajā uzrunā pie pieminekļa viņa uzsvēra, ka Cēsu kaujas bija nozīmīgs punkts Neatkarības kara vēsturē: “Mēs bijām stipri, jo cīnījāmies kopā ar saviem sabiedrotajiem. Bijām stipri, jo iestājāmies par tādām vērtībām kā Latvijas brīvība, Latvijas neatkarība. Par šīm vērtībām mūsu karavīri iestājās pirms simts gadiem, tās aizsargā arī tagad. Domājot par mūsu pagātni un nākotni, esmu pārliecināta, ka Latvijas brīvība un neatkarība vienmēr tiks nosargāta. Paldies ikvienam, kurš dzīvo ar Latviju sirdī, paldies ikvienam, kurš stiprina Latvijas brīvību un neatkarību, dienot bruņotajos spēkos. Paldies karavīriem, zemessargiem, jaunsargiem!”
Pasākumu pie Uzvaras pieminekļa ar muzikālo sniegumu kuplināja Zemessardzes pūtēju orķestris.Ziedus nolika Cēsu novada pašvaldības, Igaunijas vēstniecības Latvijā un bruņoto spēku pārstāvji.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova atzina, ka, atzīmējot Cēsu kauju gadadienu, mēs cildinām divas fundamentālas vērtības – varonību un sadarbību: “Vēsture neskaitāmas reizes pierādījusi, ka, sadarbojoties, apvienojot spēkus, varam sasniegt daudz vairāk. Varam tikai iztēloties, kāda Latvija būtu šodien, ja pirms 104 gadiem frontes līnija būtu jāsargā tikai pašu spēkiem. Mūsu valsts drošība un sabiedroto atbalsts tikpat nozīmīgs ir arī mūsdienās. Mums ik dienu sev jāatgādina, ka aiz brīvības, ko baudām šodien, stāv drosmīgi cilvēki.”
Vēl šajā dienā Cēsīs pie ēkas Lenču ielā 7, kur senāk atradās Pils viesnīca, atklāja informatīvo plāksni, kas vēsta, ka 1919.gada jūnija sākumā tur atradās 21.Cēsu kājnieku pulka štābs kopveža, Lāčplēša Kara ordeņa visu šķiru kavaliera Krišjāņa Berķa vadībā.
Vidzemes Tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijāts pastāstīja, ka tā ir sava veida parāda atdošana šai ēkai, šai vietai: “Pirms gada Cēsīs notika Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projekta “Militārais mantojums” forums – diskusija. Dienu iepriekš kopā ar viesiem bija iepazīšanās vizīte, apmeklējot pilsētā vietas, kas saistītas ar Cēsu kaujām. Toreiz vēsturnieks Tālis Pumpuriņš it kā nejauši pieminēja šo ēku, pastāstīja, ka te bija viesnīca, kurā atradies Krišjāņa Berķa štābs. Daudziem tas bija pārsteigums, tāpēc tika nolemts simboliski šo vietu iezīmēt.”
Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, stāstot par Pils viesnīcu un 1919.gada notikumiem, piezīmēja, ka, iespējams, šo plāksni te nenovietotu, ja notikumi būtu risinājušies tā, kā bija tolaik iecerēts. Viņš atsaucās uz Krišjāņa Berķa atmiņām, kurās viņš raksta, ka 21.jūnija vakarā cēsnieki sagaidīja pilsētas vārdā nosaukto pulku. Bijis plānots tikai vienu nakti pārnakšņot Cēsīs, lai nākamajā dienā dotos tālāk uz Latgales fronti.
“Berķa štābs tika izmitināts Pils viesnīcā. Pats Berķis min, ka tā bija istaba numur 10, bet viņa guļasvieta – istabā numur 9. Taču notikumi strauji mainījās, došanās uz Latgales fronti tika atlikta, un ģenerālim Krišjānim Berķim šajā ēkā nācās uzturēties nedēļu. Tāpēc vietu ir vērts iezīmēt,” teica T. Pumpuriņš.
Igaunijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece Karmena Lausa plāksnes atklāšanā sacīja paldies cēsniekiem, kuri rūpējas par abu valstu kopīgo militāro mantojumu, kas uzskatāmi parāda, cik svarīga ir sadarbība nozīmīgos vēstures brīžos.
Komentāri