Pirmdiena, 17. marts
Vārda dienas: Ģertrūde, Gerda, Gerhards

Ai, bailes, bailes…

Druva
00:00
13.01.2007
15

Domāju, nevienam nav sveša baiļu sajūta. Kādam tās ir bailes no tumsas vai negaisa, citam no čūskām vai zirnekļiem. Domājot par šo tēmu, devos pie psiholoģes un psihoterapeites Ingas Jurševskas un sapratām, ka temats ir tik ļoti plašs, ka nav izrunājams vien nelielā rubrikā.

Psiholoģe stāsta, ka bailes ir pierastākais jēdziens, ko ikdienā dzirdam un lietojam. Taču atkarībā no baiļu stipruma tās var iedalīt trīs pamatkategorijās.

“Visvieglākā forma varētu būt nedrošība, kad kādā situācijā jūtamies ne tik pārliecināti, komfortabli un droši par sevi. Bailes varētu būt nedaudz stiprāks nosaukums šim emocionālajam stāvoklim. Taču pavisam spēcīga baiļu forma ir fobija, kas psiholoģijā tiek skaidrota kā nepamatotas un pastāvīgas bailes no dažādiem ārējiem apstākļiem, kas var būt visdažādākie. Dzirdēts un filmās redzēts, ka cilvēkiem mēdz būt spēcīgas bailes no augstuma, slēgtām telpām vai publiskām vietām,” stāsta psiholoģe un piebilst, ka izjust bailes ir dabiski. Tas ir viens no cilvēka emocionālajiem stāvokļiem. Neviens negrib pieredzēt neveiksmes vai publiski izgāzties. Taču iztēle bieži vien uzbur visdažādākās ainas, kā pa-klūpam, sākam raustīt valodu, eksāmenā nespējam atsaukt atmiņā zināmo vai atgadās vēl kas cits.

Jautāta, vai no bailēm ir iespējams tikt vaļā, psiholoģe atbild apstiprinoši.

“Kā jebkurš emocionāls stāvoklis, arī šis padodas ārstēšanai. Protams, katrs cilvēks ir citāds. Mūsu nedrošības, baiļu vai fobiju saknes un ilgums arī ir atšķirīgi. Bailes var ārstēt ar psiholoģiskām metodēm vai atsevišķos gadījumos – arī medikamentozi,” stāsta I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām arī nāves bailes, kuras dažkārt cilvēki izjūt, piemēram, pēc auto negadījumiem. Psiholoģe uzsver, ka tā ir ļoti dabiska organisma aizsargreakcija uz šādām traumatiskām situācijām.

“Ikviens, kurš piedzīvojis kādu negadījumu, pirmo laiku, sastopoties ar līdzīgām situācijām, sevī izjūt pastiprinātas bailes. Tas ir dabisks stāvoklis, kurā cilvēkam ļoti nepieciešams atbalsts, lai visu mūžu nepaliktu, piemēram, par kājāmgājēju un saņemtu dūšu atkal sēsties automašīnā. Cilvēkam parasti ir sajūta, ka jātiek kaut kam pāri, bet, lai tiktu pāri šai baiļu sajūtai, nepieciešamas trīs lietas. Pirmkārt, apkārtējo cilvēku atbalsts un izpratne. Otrkārt, laiks. Kādreiz ir dzirdēts teiciens, ka laiks dziedē. Manuprāt, laiks ne tik daudz dziedē, kā ļauj iegūt jaunu pieredzi un apstiprinājumu tam, ka ne jau katru dienu ar mani atgadās kaut kas ļauns. Šī jaunā pieredze parasti liek bailēm un domām par negadījumu aizvirzīties otrajā plānā. Treškārt, svarīgi ir domāt par notikušo, ja iespējams, arī pārrunāt ar kādu. Pārdzīvojumu brīžos nereti mēs paši nespējam ieraudzīt visus apstākļus un sakarības, kas likuši notikt nelaimei. Runājot ar citiem, mēs varam gūt plašāku priekšstatu par notikušo, objektīvāk to izvērtēt un neiegrimt sevis vainošanā. Būtu labi atturēties no tādām akmenī iecirstām domām, ka biju to pelnījis, tas bija sods par kaut ko… Drīzāk pašam jāizspriež, kā tas notika, kādi apstākļi to veicināja, kur bija un kur nebija paša vaina. Tikai pārdomājot un izvērtējot, var gūt pieredzi, lai neļautu līdzīgiem notikumiem atkārtoties,” skaidro psiholoģe I.Jurševska.

Jautāta, kādā situācijā cilvēkam būtu jāmeklē speciālista palīdzība, psiholoģe atbild: “Ja pagājušas viena līdz divas nedēļas kopš negadījuma un naktīs vēl joprojām nevar gulēt, rādās murgi un acu priekšā ir negadījuma situācija. Ja īsti nav apetītes un joprojām negribas nevienu satikt. Vai gluži pretēji – ir paniskas bailes palikt vienam pašam. Ja nemiers neatstāj ne uz brīdi, tad ir vērts vērsties pie speciālista – psihologa, psihoterapeita vai ārsta,” domās dalās I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām vēl kādu tēmu. Proti, situāciju, kad vecāki biedē bērnus ar dažādiem pasaku tēliem vai reāliem cilvēkiem.

“Ir priekšstats, ka bērns līdz divu gadu vecumam, ja audzis drošā ģimenes gaisotnē, bailes neizjūt. Var kāpt augstu un nebaidās, jo viņam nav pieredzes, kā ir, kad kritīs un sāpēs. Savukārt, bērna attīstības gaitā, attīstoties fantāzijai, bez īpašas biedēšanas attīstās arī baiļu izjūta. Arī vecāki var piepalīdzēt baiļu attīstīšanai bērnos. Brīžos, kad paši jūtas bezspēcīgi un nevar no bērna panākt vēlamo, vecāki dažkārt ņem talkā biedēkļus. Biedē ar pasaku tēliem, arī ar policistiem un dakteriem. Bet tad jārēķinās, ja kādreiz bērnam nāksies sastapties ar to pašu dakteri, viņš baidīsies ne tikai no potes, bet arī paša daktera,” stāsta psiholoģe un turpina: “Kādreiz baidāmies arī kaut ko teikt kolēģiem vai tuviem cilvēkiem, domājot, ka to nesakām, lai viņus saudzētu. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Otra – kā pats tikšu galā ar otra cilvēka reakciju – dusmām, asarām, varbūt atraidījumu. Patiesībā, kaut ko svarīgu nepasakot, es saudzēju ne tikai sarunu partneri, bet arī sevi, lai paglābtos no pārdzīvojumiem, ar ko pašam nāksies tikt galā,” atzīst psiholoģe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Stacijas laukumā sākusies pārbūve

00:00
17.03.2025
27

Stacijas laukumā Cēsīs sākusies rekonstrukcija. Teritorija ir ierobežota, bet pagaidām gājēji bez problēmām var nokļūt stacijā, bibliotēkā. Ierobežojumi radījuši izmaiņas autobusu pasažieriem un tiem, kuri izmantoja autostāvvietas Raiņa ielā vai piestāja pie bibliotēkas. Raiņa ielas posmā tagad ir autobusu pieturvietas, tāpat arī pie bibliotēkas. Bijušajās autobusu pieturvietās ir informācija, kur šo reisu autobuss piestāj tagad. […]

Rozulas “zelta fonds” un laimīgo govju gardais piens

00:00
16.03.2025
149
1

Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju    balvu nominācijā “Gadalauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. […]

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
34

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
94

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
54

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
235

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Tautas balss

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
23
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
12
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
10
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Sludinājumi