Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Aeronautika un Sardīnija

Druva
23:00
05.10.2007
10

DA Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Ksenija Solovjova devusies uz ārzemēm, lai gadu mācītos Itālijas skolā. Par piedzīvoto Kenija sola reizi pa reizei rakstīt e-pasta vēstulēs.

Sveicieni no saulainās Sardīnijas!

Sardīnijā esmu trīs nedēļas un vēlos pastāstīt par sardu zemi. Sardīnija ir otra lielākā sala Itālijas jūras teritorijā (pirmā ir Sicīlija). Tās galvaspilsēta Kaljari atrodas salas dienvidos, bet es dzīvoju ziemeļos – Nuoro pilsētā, kura pēc iedzīvotāju skaita līdzinās Valmierai (46 tūkstoši iedzīvotāju), bet teritorija ir plašāka, apmēram kā Liepājā. Cilvēki ir spiesti dzīvot pakalnos. Lai tiktu no viena pilsētas gala uz otru, ir jābrauc kādas 15 minūtes pa apvedceļu. Nuoro ir ļoti sena. Kad es pateicu, ka Cēsis ir sena pilsēta ar bagātu vēsturi, par mani atklāti pasmējās, jo Nuoro bija apdzīvota jau pirms 4000 gadu.

Kā es nokļuvu uz salas? Sāksim ar to, ka tiešie reisi Rīga – Roma tiek izpirkti 3-4 mēnešus uz priekšu. Iespējams, tāpēc lidoju ar pārsēšanos Prāgā. Ceļā līdz Romai pagāja deviņas stundas. Biju nogurusi, bet vēl ilgi pēc atlidošanas nācās gaidīt skolēnus no Islandes. Tikai tad varēja braukt uz viesnīcu (jauniešu atpūtas centru). Tur mūs sagaidīja ļoti labi, visi brīvprātīgie, kas saistīti ar skolēnu apmaiņas programmu un organizāciju AFS, runā angliski, daži pat krieviski, jo mācījušies Krievijā.

Romā pavadīju divas dienas, pilsētu neredzot! Nometnē brīvprātīgie AFS studenti mums stāstīja par Itālijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, par uzvedību, par to, kā jāveido attiecības ģimenē un arī ar klasesbiedriem, par to, ka apmaiņas studentiem ir jābūt aktīviem, draudzīgiem, jāpiedalās visos organizētos pasākumos utt. Katram AFS ārzemju biedram iedalīja vietējo brīvprātīgo. Par manu labklājību atbild Nuoro universitātes students Bazilio. Mūs uzrunāja Itālijas AFS biroja ģenerālsekretārs un vēstnieki no Jaunzēlandes, ASV un Gvatemalas. Starp citu, šogad uz Itāliju mācīties atbrauca 4028 bērni no 44 valstīm. Pēc divām dienām mēs devāmies uz visām valsts malām.

Uz Nuoro bija jālido vai jābrauc ar autobusu un prāmi. AFS izvēlējās pirmo. Lidostā Sardīnijā mani sagaidīja jaunā ģimene – tētis, mamma, divi brāļi un brālēns, kurš vienīgais visā neskaitāmo radinieku pulkā runā angliski. Manā ģimenē puse ir itāļi, puse poļi, tāpēc mācos abas valodas. Latviešu valoda sāk aizmirsties.

17. septembrī bija mana pirmā skolas diena. Mācos tehniskajā institūtā (itāliski – Istituto tecnico – aeronautico) aeronautikas novirziena 4.a kursā. Šajā skolā ir Nuoro labākie skolotāji fizikā, ķīmijā, matemātikā, ekonomikā, bioloģijā un itāliešu valodā. Pilsētā dzīvo vēl divas apmaiņas programmas meitenes – Susanna no Norvēģijas un Kana no Taizemes. Viņas mācās citās skolās. Nuoro ir deviņas skolas, katra ar savu virzienu. Ir skola, kur pastiprināti māca grieķu un latīņu valodu, aktiermākslas ģimnāzija, pedagoģijas, tūrisma skola. Mana ļoti atgādina padomju skolas, tikai klases ir maziņas (ne vairāk par 20 skolēniem). Izglītības līmenis Itālijā ir diezgan zems, it īpaši svešvalodās. Skolā, izņemot angļu valodas skolotājus, angliski neviens nerunā, nevis negrib vai baidās, bet nemāk. Skolā mācās ap 400 skolēnu divās plūsmās – aeronautikas un vispārīgās fizikas.

Skolā ieejot, jāizslēdz mobilais telefons un jāparāda dežurantam. Mācības vienmēr sākas plkst. 8.30, un skola ir slēgta līdz plkst. 12.30. Kas nokavē, iekšā vairs netiek. Skolēni sveicina skolotāju ar čau un nedrīkst pamest klasi pirms viņa. Tāpat kā Cēsīs Draudzīgajā, arī te skolotāji uz stundu nāk pie klases. Pusdienas ēd mājās pēc stundām. Tas ir ap pulksten diviem dienā. Man jāapgūst tādi jauni priekšmeti kā aeronavigācija, trafiks, aerotehnika un meteoroloģija.

Tas būtu viss. Līdz nākošajai sazināšanās reizei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
69

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi