Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Aeronautika un Sardīnija

Druva
23:00
05.10.2007
38

DA Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Ksenija Solovjova devusies uz ārzemēm, lai gadu mācītos Itālijas skolā. Par piedzīvoto Kenija sola reizi pa reizei rakstīt e-pasta vēstulēs.

Sveicieni no saulainās Sardīnijas!

Sardīnijā esmu trīs nedēļas un vēlos pastāstīt par sardu zemi. Sardīnija ir otra lielākā sala Itālijas jūras teritorijā (pirmā ir Sicīlija). Tās galvaspilsēta Kaljari atrodas salas dienvidos, bet es dzīvoju ziemeļos – Nuoro pilsētā, kura pēc iedzīvotāju skaita līdzinās Valmierai (46 tūkstoši iedzīvotāju), bet teritorija ir plašāka, apmēram kā Liepājā. Cilvēki ir spiesti dzīvot pakalnos. Lai tiktu no viena pilsētas gala uz otru, ir jābrauc kādas 15 minūtes pa apvedceļu. Nuoro ir ļoti sena. Kad es pateicu, ka Cēsis ir sena pilsēta ar bagātu vēsturi, par mani atklāti pasmējās, jo Nuoro bija apdzīvota jau pirms 4000 gadu.

Kā es nokļuvu uz salas? Sāksim ar to, ka tiešie reisi Rīga – Roma tiek izpirkti 3-4 mēnešus uz priekšu. Iespējams, tāpēc lidoju ar pārsēšanos Prāgā. Ceļā līdz Romai pagāja deviņas stundas. Biju nogurusi, bet vēl ilgi pēc atlidošanas nācās gaidīt skolēnus no Islandes. Tikai tad varēja braukt uz viesnīcu (jauniešu atpūtas centru). Tur mūs sagaidīja ļoti labi, visi brīvprātīgie, kas saistīti ar skolēnu apmaiņas programmu un organizāciju AFS, runā angliski, daži pat krieviski, jo mācījušies Krievijā.

Romā pavadīju divas dienas, pilsētu neredzot! Nometnē brīvprātīgie AFS studenti mums stāstīja par Itālijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, par uzvedību, par to, kā jāveido attiecības ģimenē un arī ar klasesbiedriem, par to, ka apmaiņas studentiem ir jābūt aktīviem, draudzīgiem, jāpiedalās visos organizētos pasākumos utt. Katram AFS ārzemju biedram iedalīja vietējo brīvprātīgo. Par manu labklājību atbild Nuoro universitātes students Bazilio. Mūs uzrunāja Itālijas AFS biroja ģenerālsekretārs un vēstnieki no Jaunzēlandes, ASV un Gvatemalas. Starp citu, šogad uz Itāliju mācīties atbrauca 4028 bērni no 44 valstīm. Pēc divām dienām mēs devāmies uz visām valsts malām.

Uz Nuoro bija jālido vai jābrauc ar autobusu un prāmi. AFS izvēlējās pirmo. Lidostā Sardīnijā mani sagaidīja jaunā ģimene – tētis, mamma, divi brāļi un brālēns, kurš vienīgais visā neskaitāmo radinieku pulkā runā angliski. Manā ģimenē puse ir itāļi, puse poļi, tāpēc mācos abas valodas. Latviešu valoda sāk aizmirsties.

17. septembrī bija mana pirmā skolas diena. Mācos tehniskajā institūtā (itāliski – Istituto tecnico – aeronautico) aeronautikas novirziena 4.a kursā. Šajā skolā ir Nuoro labākie skolotāji fizikā, ķīmijā, matemātikā, ekonomikā, bioloģijā un itāliešu valodā. Pilsētā dzīvo vēl divas apmaiņas programmas meitenes – Susanna no Norvēģijas un Kana no Taizemes. Viņas mācās citās skolās. Nuoro ir deviņas skolas, katra ar savu virzienu. Ir skola, kur pastiprināti māca grieķu un latīņu valodu, aktiermākslas ģimnāzija, pedagoģijas, tūrisma skola. Mana ļoti atgādina padomju skolas, tikai klases ir maziņas (ne vairāk par 20 skolēniem). Izglītības līmenis Itālijā ir diezgan zems, it īpaši svešvalodās. Skolā, izņemot angļu valodas skolotājus, angliski neviens nerunā, nevis negrib vai baidās, bet nemāk. Skolā mācās ap 400 skolēnu divās plūsmās – aeronautikas un vispārīgās fizikas.

Skolā ieejot, jāizslēdz mobilais telefons un jāparāda dežurantam. Mācības vienmēr sākas plkst. 8.30, un skola ir slēgta līdz plkst. 12.30. Kas nokavē, iekšā vairs netiek. Skolēni sveicina skolotāju ar čau un nedrīkst pamest klasi pirms viņa. Tāpat kā Cēsīs Draudzīgajā, arī te skolotāji uz stundu nāk pie klases. Pusdienas ēd mājās pēc stundām. Tas ir ap pulksten diviem dienā. Man jāapgūst tādi jauni priekšmeti kā aeronavigācija, trafiks, aerotehnika un meteoroloģija.

Tas būtu viss. Līdz nākošajai sazināšanās reizei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi