Taurenes pamatskolas absolventi nodibinājuši skolas atbalsta fondu. Tā uzdevums – sniegt kaut nelielu atbalstu skolai un tās audzēkņiem.
Idejas autors un absolventu atbalsta biedrības valdes loceklis Kaspars Rumba “Druvai” pastāstīja, ka ideja par fondu viņam radusies jau pirms laika. Taču patlaban tā celta gaismā un biedrībā ir iestājušies jau pirmie 15 idejas atbalstītāji.
“Esmu Taurenes pamatskolas absolvents. Sāku mācības gadā, kad to atklāja, un mūsu klase skolai ir augusi līdzi. Ideja par skolas atbalsta fondu šobrīd patiešām tiek īstenota. Ar viena cilvēka pāris latiem neko iesākt nevar, bet, sanākot kopā, var darīt lielākas lietas. Visas cilvēces evolūcijas pamatā ir spēku apvienošanas ideja – viens nekad nepanāksi tik daudz, cik kopā ar domubiedriem. Domāju, ka labas idejas nedrīkst palikt tikai galvā, un domubiedrus var atrast, tikai idejas ceļot gaismā,” domās dalās Taurenes pamatskolas absolvents Kaspars Rumba un turpina: “Vai redzu reālu iespēju palīdzēt skolai? Var jau gadīties, ka šī palīdzība būs diezgan simboliska. Taču jebkurš projekts vai līdzekļi, ko ieguldīsim, noteikti nāks par labu un nekādā gadījumā nenāks par sliktu skolai. Taču ceru, ka dzirdīgas ausis atradīsies un ideja par skolas atbalsta biedrību aizies tautā. Skola ir maza, bet vajadzību daudz,” atzīst K. Rumba.
Kā atzīst absolventu atbalsta biedrības valdes loceklis, sākumā ideja bijusi vienkopus pulcināt tikai skolas absolventus. Taču šobrīd fondu atbalsta un biedrībā iestājas ne tikai skolas beidzēji, bet arī paši taurenieši un vecāki, kuriem bērni mācās Taurenes pamatskolā.
“Zināšanas, kuras dzīvē esmu apguvis, pamatā nāk no pamatskolas. Kādam tas varbūt šķiet dīvaini, bet ne velti to sauc par pamatskolu. Tā katram iedod pamatus. Viss atkarīgs no paša skolēna, cik viņš skolas laikā paņem pretī un spēj to novērtēt. Tas iet līdzi visam. Vēlāk nāk izvēles priekšmeti, izvēles studijas, bet fundaments ir ielikts pamatskolā. Taurene ir arī mana dzimtā puse. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka laukos dzīve ir grūta un tā tālāk. Bet kurš šo vidi veido? Paši. Bez tam katram dzīvesvietas var būt vairākas. Arī mana deklarētā dzīvesvieta ir Taurene, neskatoties uz to, ka dzīvoju Rīgā. Un tikai viena iemesla dēļ. No mana ienākuma nodokļa, ko samaksātu Rīgas katlā, nebūtu nekāds jēgas, bet Taurenei tas ir vismaz kaut neliels atbalsts. Jā, patriotiskas nianses manī ir,” domās dalās skolas absolvents un aicina kādreizējos skolasbiedrus atminēties skolu un iesaistīties laba darba veikšanā.
Taurenes pamatskolas direktore Lilita Ozoliņa atzīst, ka ideja ir jauka. Īpaši tādēļ, ka tās iniciatori ir absolventi, kuru lielākā daļa sen vairs ikdienā nav saistīta ar Taureni un skolu.
“Tas, nenoliedzami, mums bija pārsteigums, un ir milzīgs prieks, ka mūsu skolēni aiziet pasaulē un neaizmirst savu skolu,” saka L. Ozoliņa.
Jautāta, kā šodien klājas mazai lauku skolai, direktore atbild, ka var jau sēdēt skolā un gaidīt, kad kāds palīdzēs, taču viss ir atkarīgs no tā, cik pats esi apsviedīgs, cik apkārt ir uzņēmīgi cilvēki un ko pats uzņemies un dari.
“Kad skolā sāku strādāt par direktori, pirmais, ko uzņēmāmies un darījām, uzlikām skolai jaunu jumtu. Taču šobrīd problēmas citas – nav bērnu. Viss, kas skolā tapis – sporta laukums, datorklase, remontdarbi – ir veikts ar pašvaldības, ārzemju draugu un dažādu programmu atbalstu. Bet reāli viena lauku skola tikai ar pašvaldības budžetu un to, ka esmu direktore, neko panākt nevar,” saka Taurenes pamatskolas direktore L. Ozoliņa.
Komentāri