62% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” veiktais pētījums. Kā ziņots, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir iesniegti paraksti, lai rosinātu parakstu vākšanu par referendumu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Gandrīz puse jeb 49% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti neatbalsta šādu iniciatīvu, savukārt 13% drīzāk neatbalsta iniciatīvu krievu valodu noteikt par otru valsts valodu Latvijā, liecina aptauja. Savukārt vairāk nekā trešā daļa – 35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – atbalsta iniciatīvu par krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu. 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk atbalsta, savukārt ceturtā daļa – 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – pilnībā atbalsta iniciatīvu rosināt izmaiņas par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Salīdzinoši biežāk iniciatīvu par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu atbalsta cittautieši, Rīgas un Latgales iedzīvotāji, nepilsoņi, bezdarbnieki un mājsaimnieces. 3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Aptauju tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra “TNS Latvia” veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” laikā no šī gada 13.septembra līdz 15.septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. LETA
Komentāri