Ar cēsnieku uzņēmību un atsaucību tiek atjaunots piemineklis 5.Cēsu kājnieku pulkam, tas atradīsies savā vēsturiskajā vietā, tagadējā NBS bāzē “Krusta kazarmas”, Rīgā, Grīziņkalnā.
Te pagājušā gadsimta 20.gados bija pulka dislokācijas vieta, 1925.gada martā pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Valsts prezidents Jānis Čakste. 1942.gadā vācu okupācijas vara pieminekli nojauca.
Savulaik par paša pulka saziedotajiem līdzekļiem tapušais piemineklis bija veidots betonā un granītā, bija līdzīgs Cēsu Uzvaras piemineklim, tikai vairākas reizes mazāks. Atjaunotais tiek darināts metālā, un tam nebūs vertikālā elementa. Tajā tāpat kā oriģinālajā piemineklī būs lasāmi Brīvības cīņās kritušo 132 pulka varoņu vārdi, tikai tagad tie ar lāzeru iegriezti metālā. Projekta autors, arhitekts un cēsnieks Normunds Broks vērtē, ka pieminekļa metāla kubā varēs ievietot gaismas elementus un tumšajās diennakts stundās izgaismosies gan kritušo kareivju vārdi, gan vienā šķautnē atbilstoši vēsturiskajam piemineklim izveidotais Tālavas taurētāja tēls un uzraksts “Mūžam nerims Daugavas viļņi, Mūžam dzīvs varoņa gars”.
Pieminekļa atjaunošu uzņēmusies Latviešu strēlnieku apvienība, darbus organizē Cēsu nodaļas valdes loceklis Māris Niklass. Viņš atzīst, ka visi, kas iesaistījušies, strādā ar īpašu attieksmi, ar izpratni, ka veido piemiņu cilvēkiem, kas atdeva dzīvību par Latvijas valsti.
“Jāuzteic Cēsu uzņēmējs, SIA “Soldomirk” īpašnieks Modris Krieviņš, kurš uzņēmies izgatavot pieminekļa metālisko daļu, un metinātājs Maksims Bergs, kurš ar rūpību un izdomu savieno metāla plāksnes.
Daudz iegulda arhitekts Normunds Broks, kurš projektēja un vēlreiz pārprojektē pieminekli, jo nepietiek līdzekļu, lai izmantotu skrūvpāļu pamatus, kas šajā vietā, kur ir dažādas pazemes komunikācijas, būtu piemērotākie. Tiem būtu jāiztērē gandrīz visi četri tūkstoši eiro, ko pieminekļa atjaunošanai piešķīra Aizsardzības ministrija. Paliekam pie betona pamata, nāksies rakt zemi. Taču, lai to izdarītu, jāpārvieto sakaru kabelis. Štāba bataljona personāls ir pretimnākošs, izdarīsim,” stāsta M.Niklass.
Sākt ierīkot vietu piemineklim iecerēts decembrī, tā atklāšana plānota martā, 99 gadus pēc pirmās atklāšanas reizes. “Druva” jau rakstīja, ka jūnijā Krusta kazarmu teritorijā, vietā, kur cels pieminekli, svinīgi ielika laika kapsulu. Pasākumā piedalījās NBS komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, štāba bataljona komandieris, jūras kapteinis Seldzis Grasmanis, Latviešu strēlnieku apvienības un Cēsu novada pārstāvji.
Kā sākusies pieminekļa atjaunošanas iecere? “Pirms gadiem trim man zvanīja Rīgas Politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš un rosināja, ka jāatjauno 5.Cēsu kājinieku pulka piemineklis. Viņš jau kādus astoņus gadus runājot ar robežsargu struktūru, kas tobrīd atradās tajā vietā Grīziņkalnā, bet atsaucības neesot. Zināju pulka vēsturi, jo tā 8. rota bija Cēsu brīvprātīgā Skolnieku rota. Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļa ar iesniegumu vērsās pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa. Pēc trim dienām jau saņēmu ziņu, ka štāba bataljona teritorija Krusta kazarmās ir mūsu rīcībā,” stāsta M.Niklass. Sekoja vietas izraudzīšanās un darbs pie paša pieminekļa izstrādes.
Komentāri