Pirms vairākiem gadiem, lai pastiprinātu savvaļas lašu nārsta aizsardzību, sākta akcija “Lašiem būt”, pērn tā pārtapa par migrējošo zivju sugu aizsardzības akciju “Dzīvais ūdens”. Tādējādi zivju sargāšana nenotiek tikai rudenī, kad nārsto laši un taimiņi, bet pastiprinātu uzmanību tam pievērš visu gadu. Akcijā iesaistās ne tikai vides inspektori, bet daudzas ieinteresētās instances. Par zivju nārsta sargāšanas rezultātiem rajonā esam rakstījuši, arī par to, ka Vides ministrijas pateicības rakstus par ieguldījumu akcijā saņēma Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs, zemessardzes 27. kājnieku bataljons un Cēsu rajona policijas pārvalde.
Jāteic, ka visas valsts skaitļi ir iespaidīgi. Varbūt kādam malu zvejniekam tie liks aizdomāties, ka agri vai vēlu sods būs neizbēgams, tāpēc labāk atstāt šo nelegālo rūpalu aizmirstībā.
Akcijas “Dzīvais ūdens” ietvaros valstī kopumā veikti aptuveni
16 000 ūdens bioloģisko resursu uzraudzības un izmantošanas kontroles reidi, kuru laikā apsekotas
14500 ūdenstilpes. Reidos piedalījušies 254 cilvēki, kuri, kontrolējot situāciju, pa sauszemi nobraukuši
189 473 pa ūdeni – 9474 kilometrus.
Reidi nav bijuši velti, jo ieguvums ir itin krietns. Sastādīti 2266 administratīvo
pārkāpumu protokoli, policijā un prokuratūrā nodotas 18 lietas. Vislielākais loms ticis Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem, kuri sastādījuši 1826 administratīvos protokolus.
Par makšķerēšanu bez „Makšķerēšanas kartes” sodīti 1187, vēl aptuveni 700 makšķerniekiem par šo pārkāpumu izteikts brīdinājums. Jāpiebilst, ka sakarā ar jaunajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar brīdinājumu vairs aprobežoties nevarēs, visos gadījumos tiks piemērots reāls sods.
Aizvadītā gada laikā par nelikumīgu ūdens bioloģisko resursu ieguvi uzlikti naudas sodi Ls 42 551, bet par nelikumīgi iegūtām zivīm un vēžiem vainīgajiem noteikta zaudējumu atlīdzināšana Ls 15 194.
Iespaidīgs ir arī izņemto nelikumīgo zivju un vēžu ieguves rīku uzskaitījums, 11 133 vienības. Vēl jāpiemin, ka izņemti 4 440 zivju tīkli, ar kopējo garumu 460 kilometri. Garums tiek rēķināts, nosakot, ka viena tīkla gabala garums ir 100 metri, lai gan dabā daudzi izņemtie tīkli ir ievērojami garāki. Tātad pie šiem 460 būtu jāpieskaita vēl dažs labs kilometrs. Pārējo izņemto rīku skaitu var aplūkot tabulā.
Latvijas Makšķernieku asociācijas izpilddirektors Alvis Birkovs norāda, ka neviens normatīvais akts neparedz ne pašvaldību pilnvaroto personu uzskaiti, ne arī to, ka nepieciešams apkopot šo personu ieguldījumu valsts ūdens bioloģisko resursu aizsardzībā, norādītajā tabulā attiecīgie dati nav iekļauti, izņemot biedrību „Makšķernieku klubs „Salackrasti”” un „Mēs – zivīm” sniegto informāciju.
„Akcijas „Dzīvais ūdens 2007” veikums valsts zivju resursu aizsardzībā liecina, ka tās norises laikā atklāto zivju un vēžu resursu nelikumīgas ieguves pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar akciju „Dzīvais ūdens 2006” palielinājies vidēji par apmēram 20 procentiem. Tas apliecina, ka ievērojami uzlabojusies zivju resursu aizsardzības un kontroles darba kvalitāte. Tas bija iespējams vairāku iemeslu dēļ. Akcijas norises laikā tās tiešo dalībnieku skaits pieaudzis gandrīz divas reizes, uzlabojies akcijas dalībnieku materiāli tehniskais nodrošinājums, ievērojami palielinājusies sadarbības partneru darbības koordinācija, rīcības mobilitāte un spēja regulāri nodrošināt ūdenstilpju uzraudzību. Tas ļāvis tajās būtiski samazināt nelikumīgu zivju resursu ieguvi un citu ar zivju resursu ieguvi saistītu normatīvo aktu prasību neievērošanu. Pieaugot iesaistīto dalībnieku skaitam, palielinājusies iespēja veikt vairākus kontroles reidus vienlaicīgi dažādās Latvijas vietās. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ievērojami pieaugusi sabiedrības līdzdalība, informējot akcijas sadarbības partnerus par novērotiem pārkāpumiem Latvijas iekšējos ūdeņos. Tas viss devis acīm redzamus rezultātus,” saka V.Birkovs.
Komentāri