Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Viena motociklista stāsts

Druva
23:00
19.09.2008
86
200809191832594949 1

Straupietis Oskars Parfenkovs ir viens no Cēsu motokluba „Wendi” biedriem. Viņa aizraušanās kopš pusaudža gadiem ir motocikli un viss, kas ar tiem saistīts.

Uz sarunu Oskaru aicināju, jo jau nākamās nedēļas nogalē Cēsīs otro gadu pēc kārtas norisināsies Latvijas moto sezonas noslēgums ar motociklu skati pilsētas stadionā, motobraucēju parādi ielās un grandiozu vakara pasākumu Cīrulīšos. Turklāt šī gada sezonas noslēgumu organizē tieši cēsnieki – klubs „Wendi”.

Jautājot par Oskara aizraušanos ar motocikliem, viņš stāsta, ka pirmo moci nopircis jau 16 gadu vecumā.

„Man pat toreiz vēl nebija braukšanas tiesību, bet tā lieta mani aizrāva. Vēlāk sāku interesēties arī par moto klubiem, jau astoņu gadu vecumā iestājos klubā „Wendi”. Šobrīd gan kluba noteikumi nedaudz ir mainījušies, jo tagad tikai no 21 gada vecuma klubā var pieteikties par kandidātu, bet no 25 gadiem kļūt par biedru, kuram tiesības izmantot kluba emblēmu,” stāsta Oskars un piebilst, ka būt par kluba biedru nozīmē arī diezgan lielu atbildību.

„Mēs visur un vienmēr pārstāvam savu klubu un idejas. Teju katru piektdienas vakaru paši satiekamies, plānojam dažādus pasākumus, izklaidējamies un darām daudz ko citu. Protams, vasara ir mūsu aktīvākais laiks, kad kopā dodamies tuvākos un tālākos braucienos. Šogad bijām Ukrainā, guvām daudz jauku iespaidu un emociju,” saka Oskars.

Vaicāts, ar ko atšķiras motociklists, kurš ir kāda kluba biedrs, no vienkārša ielas braucēja, Oskars atbild: „Tādam droši vien nav nekādu pienākumu un noteikumu. Klubam ir savi statūti, iekšējās kārtības noteikumi, kuri jāievēro. Mums jāpopularizē moto kustība Latvijā, solīdi jābrauc un vienmēr mugurā jābūt vestei, uz kuras ir kluba emblēma. Arī mūsu braukšanas kultūra ir daudz augstāka nekā lielākai daļai ielas baikeristu. Ne velti sabiedrībā ir izveidojušies stereotipi par motociklistiem un viņu kultūru. Tāpēc stāstām un popularizējam moto kustību. Šonedēļ, piemēram, viesojāmies Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā un jauniešiem daudz stāstījām par šiem jautājumiem.”

Puisis stāsta, ka viņam bijuši vairāki motocikli, bet šobrīd viņš brauc ar čoperi. Vaicāts, kādēļ tieši čoperis un nevis kāds no jaudīgiem baikiem, viņš atbild: „Bija gadījums, kad strādājot nokritu no būves. Kādu laiku nācās pagulēt slimnīcā, un toreiz nolēmu, ka nekad vairs nevēlos krist. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ man ir šāds motocikls. Taču patiesībā, runājot par motociklu izvēli, jāsaka- noteikti nav prātīgi pirmo moci nopirkt spēcīgu baiku, kā nereti jaunieši dara. Tad var sanākt visādi.”

Jautāts par draugiem, Oskars atbild, ka lielākoties viņi ir arī kluba biedri, un skaidro: „Ir daudz vieglāk atpūsties kopā ar cilvēkiem, kuriem ir vienādas intereses. Mums nekad nav situācijas, kad nav par ko runāt. Mums kopā vienmēr ir jautri un interesanti.” – Pēdējā grāmata, kuru izlasīji? – Pirms pieciem gadiem izlasīju „Padomju motociklus”. – Par ko bērnībā vēlējies kļūt? – Bija laiks, kad vēlējos kļūt par policistu. – Kādu pāridarījumu nekad nepiedotu? – Nav patīkami, ja aizskar kluba lietas. Un man nepatīk, ja kāds bez atļaujas uzsēžas uz mana moča. – Tev patīk sēņot? – Jā, noteikti. Man ir zināmas labas sēņu vietas. Garšo arī sēņu mērce. -Vai mēdz apmeklēt kultūras pasākumus? – Eju gan uz teātra izrādēm, gan dažādiem koncertiem. Jā, man patīk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
65

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
61

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
56

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
33

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
42

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
132

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
6
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi