Sestdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Vetārsts un dzīvnieku draugs

Druva
23:00
24.04.2009
6
200904242332596895 1

Cēsnieks Kristaps Reķis ir topošais veterinārārsts, kurš praktizē privātajā klīnikā Ķegumā. Viņš studē veterināriju Latvijas lauksaimniecības universitātē un pavisam drīz kļūs par diplomētu dzīvnieku ārstu.

„Beidzu Smiltenē tehnikumu un ieguvu vidējo speciālo izglītību -veterinārais feldšeris. Pašlaik strādāju Ķegumā veterinārajā aptiekā un vadu doktorātu. Vispirms atbildu par to, lai doktorātā būtu viss nepieciešamais, sākot no medikamentiem, narkozei vajadzīgajiem preparātiem, ķirurģiskā aprīkojuma, beidzot ar profilaktiskajām vakcīnām. Strādāju arī ar mazajiem dzīvniekiem – suņiem, kaķiem, operēju. Bet mans aicinājums ir lielie dzīvnieki. Gribētos braukt pie tantiņām uz laukiem. Viņas man pastāstītu, ko redzējušas, ko ne. Tas jau ir kaut kas līdzīgs pastnieka darbam: „Ko tad Elza dara? Viņai atkal Gauja slima? Laikam atkal nepareizi baro…” Tas man patiktu,” stāsta 27 gadus vecais jaunietis un vaicāts, ko nozīmē strādāt šādu darbu, saka: „Telefons veterinārārstam var zvanīt 24 stundas diennaktī, ja gribi būt labs mediķis un palīgs saimniekiem un viņu dzīvniekiem, strādāsi visu laiku. Veterinārais ārsts strādā vispirms ar cilvēku, ieskaidrojot pareizo, nepareizo, mierinot. Pēc tam pievēršas dzīvniekam. Teikšu godīgi, pēc dzīvnieka acīm vien, pēc skatiena var pateikt, kā viņš jūtas. Man no mazām dienām līdzās bijuši suņi, kaķi un citi dzīvnieki. Uzskatu, ka par veterinārārstu nevar mācīties cilvēks, kurš mīl dzīvniekus, kurš tos visu laiku paijā un mīļo. Veterinārais speciālists iet sniegt palīdzību. Ir jābūt savai stingrai un profesionālai nostājai. Ja dzīvnieki patīk, tad jāiet mācīties drīzāk par zootehniķi vai ko tādu.”

Vaicāts par pirmo operāciju, Kristaps atminas Smiltenes tehnikuma 2. kursu.

„Sākās ķirurģijas nodarbības, un pasniedzēja rādīja kaķenes kastrāciju. Visu sagatavoju, veicot pirmo griezienu, jutu, ka esmu tuvu ģībonim. Domāju, kas es par vetārstu? Tā bija pirmā reakcija, kura daudzus no šī amata atbaida. Jo jāsaprot, ka veterinārija ir sava veida darbs mēslos – strutas, asinis, netīras brūces, amputācijas, zarnas… Esmu jau iemācījies pareizi domāt un elpot, jo kādreiz tiešām ir sajūta, ka rauj. Bet tam tiek pāri. Bet pirmo kaķeni operēju divas stundas. Tagad man tas ir nepilnas pusstundas darbs,” stāsta Kristaps un atklāj, ka viņam savā darbā visvairāk patīk tieši ķirurģija.

Runājot par dzīvniekiem, Kristaps norāda, ka kādreiz nākas dzīvniekam amputēt kādu ekstremitāti. „Bet ne vienmēr saimnieki saprot, ka dzīvnieku var nevis iemidzināt, bet operēt un ļaut tam skriet uz trim kājām. Esmu teicis, ka skolā nemācos iemidzināt dzīvniekus. To var izdarīt katrs. Jāsaka, ir divu kategoriju saimnieki – tie, kuri domā par dzīvnieku, un tie, kuri tikai par sevi. Kā tad man tagad būs – suns ar trim kājām vai kaķis bez astes?! Bet suns viņam varbūt ir bijis līdzās, sācis riet, kad dedzis Adventes vainags, un paglābis māju no ugunsgrēka. Tad saka: „Reksi, paldies!” Bet Reksis pēc nedēļas salauž kāju un saimnieks: „Midzinām nost!”,” pārdomās dalās Kristaps un saka – veterinārija nav domāta sievietēm.

„Es veterinārijā sievieti saskatu kā terapeiti. Jā, viņa varētu strādāt ar mazajiem dzīvniekiem, bet ar lielajiem gan ne. Tad sieviete zaudē savu šarmu un grāciju. Turklāt sieviete ir ģimenes pavarda kūrēja. Nav labi, ja sieviete nemitīgi ir prom no mājas, jo jāskraida pa saimniecībām dienu un nakti,” domās dalās topošais veterinārārsts un norāda, ka šajā profesijā nopelnīt var tad, ja labi strādā, nevienam neatsaka palīdzību un iekaro klienta simpātijas.

Kristaps stāsta, ka cilvēku attieksme dažkārt pret dzīvniekiem ir vienkārši šokējoša.

„Gadījies, ka pie klīnikas piebrauc viens ar „Lexus” džipu, izņem krutākās šķirnes kaķi vai suni un saka: „Nomidziniet, mēs pārceļamies dzīvot citur, mums tas dzīvnieks vairs nav vajadzīgs…” Tajos mirkļos esmu vienkārši šokēts. Kādreiz šos dzīvniekus aizvedam uz patversmēm. Mūsdienās četrkājainie mājas mīluļi kļuvuši arī par stila un modes lietām. Tās trakās suņu kāzas, drēbīšu pirkšanas, plīvurošanās, vedēji un kūkas… To bieži “Privātajā Dzīvē” apraksta. Man liekas, ka tiem cilvēkiem dzīvē kaut kas nav piepildījies. Viņi ņem mazos sunīšus, nēsā rokās, kad atnāk pie manis, ieraugu, ka tas sunītis nemaz kājām staigāt nemāk. Tās ir galējības. Tāpat nereti cilvēki iegādājas suņus par 500 latiem un nesaprot, ka nevar atļauties tik īpašas šķirnes dzīvnieku atbilstoši barot,” saka Kristaps un neslēpj, ka strādā savā sapņu profesijā. Viņš atklāj, ka sapņo par savu klīniku. Un, iespējams, kādreiz tā tiks atvērta Cēsīs. Kaķis saka: – Saimnieks mani baro, izved ārā, apmaina man tualeti. Es esmu Dievs. Suns saka: – Saimnieks mani baro, izved laukā, samīļo. Viņš ir Dievs. Kaķis uzmet visus. Viņš saimniekam saka – tu pie manis dzīvo, šis ir mans hūts. Bet suns dzīvo pie saimnieka un sargā viņam māju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
21

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
25

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
45

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Uzzināt, kur vajadzēs matemātiku

07:21
23.10.2024
226

Tikšanās ar profesiju pārstāvjiem skolēniem pastiprina interesi par mācību priekšmetiem “Karjeras nedēļā arī mūsu skolā ir tradīcija tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, taču pasākumi, lai skolēni iepazītu dažādu profesiju ikdienu, notiek gandrīz visu mācību gadu,” par Karjeras nedēļu, kas Latvijā risinājās no 7. līdz 11.oktobrim, pastāsta Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena. “Šajā rudenī bija vairākas […]

Plenērs laukos radošā gaisotnē rada arī pārpratumus

06:33
16.10.2024
48

Septembra izskaņā Dzērbenes pagastā trīs dienas darbojās pulciņš radošu jaunu cilvēku.\ Tur norisinājās fotoplenērs “Mālderdienas Dzērbenē”. “Šāda formāta plenērs norisinās otro reizi. To sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) rīko Dzērbenes radošā māja “Memberi”. Pērn plenērā bija ap 30 dalībnieku, šogad jau 52,” pastāsta plenēra organizatore, māksliniece Ērika Māldere. “Visus vieno mācības Nacionālajā kino skolā. […]

Aicina Latvijas skolēnus piedalīties akcijā “Tīrai Latvijai” un nopelnīt vērtīgas balvas

09:05
14.10.2024
46

Jau par tradīciju kļuvusī akcija “Tīrai Latvijai” arī 2024./2025. mācību gadā aicina skolēnus iesaistīties papīra iepakojuma un izlietoto bateriju vākšanā un cīnīties par vērtīgām balvām, turklāt šoreiz ir pievienota jauna kategorija – tekstils, informē ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļās josta” vides izglītības vadītāja Elīna Sprūde-Nesenberga. Tekstila vākšana nav vienīgais jaunums. 2024./2025. mācību gada akcijā “Tīrai […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
15
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
11
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
16
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
9
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi